Rustams Šukurovs: Runājot par migrācijas plūsmas virzīšanu, kas šobrīd ir vērojama uz Krievijas–Somijas robežas, cik liela varbūtība, ka Aleksandrs Lukašenko un viņam uzticīgās struktūras šoziem arī varētu piekopt šādu metodi?
Svjatlana Cihanouska: Kā jau atceramies, šīs metodes izmantošana sākās ar Baltkrieviju, kad lielas migrantu plūsmas tika virzītas uz Poliju un Lietuvu. Tagad vērojams situācijas saasinājums arī uz Latvijas robežas. Un, protams, viņi izmantos šo instrumentu tad, kad tas būs viņiem izdevīgi un nepieciešams. Bet es esmu ļoti pateicīga un baltkrievi ļoti novērtē Latvijas, Lietuvas un Polijas stingro pozīciju. Novērtē to, ka šīs valstis nekādā veidā nepiekāpjas šīm diktatoru metodēm un mēģina kopīgi atrisināt problēmu. Protams, mēs kā baltkrievi esam ļoti sarūgtināti, ka starp jums un mums tiek būvēti mūri, bet, runājot mūsu slavenās un par protesta simbolu kļuvušās dziesmas vārdiem, – "mūri sabruks". Un es esmu pārliecināta, ka tas notiks. Tajā pašā laikā mums ir ļoti žēl, ka mūsu kaimiņi ir spiesti paciest diktatūru īstenotās darbības. Taču mums ir jābūt kopā šajā brīdī un kopā arī jāpretojas šīm metodēm.
Pievērsīsimies Baltkrievijas iekšējiem procesiem. Nākamgad tur notiks parlamenta un vietējo padomju vēlēšanas. Kā, jūsuprāt, šīs vēlēšanas noritēs, un cik liela vēlētāju aktivitāte varētu būt tajās?
Es vēlētos, lai netiktu jaukti jēdzieni. Demokrātiskām sabiedrībām vēlēšanas ir kaut kas pilnīgi dabisks – tā ir tautas izvēle, tāpēc cilvēki ir iesaistīti šajā procesā.
Savukārt Baltkrievijā tas ir farss, tas ir cirks, tas ir viltojums. Jo šim procesam nav nekā kopīga ar vēlēšanām.
Kad valstī tiek īstenotas totālas represijas, kad cietumā sēž diktatora režīmam opozīcijā esošo partiju līderi, kad pilsoniskā sabiedrība un mediji tiek iznīcināti un cilvēki ir spiesti bēgt no represijām uz ārzemēm, tad par kādu politisko lauku vispār var runāt? Varbūt Lukašenko režīms veiks šo rituālu, kā tas tika veikts padomju laikos, lai parādītu saviem atbalstītājiem, ka mums joprojām ir šāda kārtība. Jau tagad ir skaidrs, ka viņi to veiks kā militāru operāciju, tā teikt. Jo policija, specvienības un VDK būs klāt ļaužu pārpildītās vietās. Un ir iespējams, protams, ka cilvēki var tikt dzīti piedalīties šajās vēlēšanās, kā tas parasti bija darīts.
Autobusi brauc un savāc cilvēkus, lai nodrošinātu vēlētāju aktivitāti, lai parādītu, ka cilvēki labprāt dodas uz šīm tā saucamajām vēlēšanām. Bet baltkrievu vidū, protams, par šo procedūru nav absolūti nekādas intereses un nekad nav arī bijusi.
Tāpēc visu, ko viņi tur mēģinās parādīt kā vēlēšanas – mēs to saucam par "bezvēlēšanām". Un es lūdzu cilvēkus no demokrātiskām valstīm saprast, ka tas ir pilnīgi atšķirīgs process no tā, ko jūs esat pieraduši redzēt savā valstī. Un es ļoti vēlos, lai jūs turpinātu sargāt demokrātiju.
Kas šobrīd notiek ar opozīcijas kustību Baltkrievijā? Cik aktīvi tā var darboties pašreizējos apstākļos?
Šeit ir jāsaliek visi punkti uz "i". Baltkrievus nevar saukt par opozīciju, jo mēs neesam opozīcija. Mēs esam cilvēki, kas 2020. gadā izteica savu gribu un balsoja pret Lukašenko. Tātad tā hunta, kas tagad ir pie varas, ir opozīcija tautai. Tāpēc mūs, baltkrievus, kas cīnās pret režīmu, ir jāsauc par demokrātisku kustību, nevis opozīciju.
Mēs neesam partija vai kāda maza baltkrievu daļa, kas cīnās pret režīmu. Mēs esam vairākums. Neskatoties uz to, ka no malas liekas, ka Baltkrievijā viss ir norimis un izgaisis, jo cilvēki masveidā neiziet ielās, nav plakātu, kas ir jebkuras revolūcijas atribūts.
Mums ir jāsaprot represiju līmenis valstī.
Tagad baltkrievi dzīvo kā Staļina laikos, kad kuru katru brīdi VDK un specvienības ne tikai pieklauvēs pie durvīm, bet arī tās uzlauzīs. Viņi bērnu priekšā "sašņorēs" vīrieti, sievieti, māti, tēvu tikai tāpēc, ka, piemēram, cilvēks klausījās ukraiņu dziesmas vai izkāra mūsu valsts vēsturisko karogu. Vai par to, ka cilvēks izteicās pret karu vai arī ziedoja naudu Ukrainas armijai. Vai arī palīdzēja politieslodzītajam, vai runāja baltkrievu valodā, kas arī šobrīd ir gandrīz noziegums. Un tāpēc baltkrievi, kas atrodas valstī, savā cīņā aizgāja pagrīdē. Un viņi savā starpā sazinās ļoti diskrēti, jo arī VDK nesnauž un cenšas iefiltrēt savus cilvēkus viņu struktūrās.
Bet tas cīņasspars... Skaidri redzu, ka saglabājas cerība un gatavība atkal iziet ielās, kad pavērsies iespēju logs.
Nav viegli iziet uz ielām, zinot, ka viņi nošaus un nogalinās neapbruņotus cilvēkus, bet, kad mēs sajutīsim, ka ir laiks... tajā brīdī cilvēki atkal izies ielās. Un mēs, kas aizbraucām represiju dēļ un tagad esam drošajā Eiropā, protams, varam būt daudz skaļāki. Un mēs varam darīt daudz vairāk. Kā es vienmēr saku mūsu baltkrieviem, mums ir jāstrādā savā un to cilvēku labā, kuri šobrīd atrodas Baltkrievijā. Jo viņu iespējas ir ierobežotas, bet mūsu uzdevums ir noturēties virs ūdens, turēties kopā un censties panākt mūsu kopējos mērķus. Protams, viņi cenšas mūs sagraut, viņi cenšas mūs sanaidot. Propaganda arī nesnauž. Bet mēs trīs gadus varējām izdzīvot un nesašķelties, un strādāt kopā. Mums jābūt ļoti radošiem un proaktīviem, jo režīms nepārtraukti piesviež baltkrieviem jaunas grūtības. Viņu mērķi ir mūs šķelt un sagraut, bet mums ir cilvēki cietumā. Mums ir tūkstošiem politieslodzīto. Un mums ir lielāka motivācija aizstāvēt Baltkrieviju, savu tautu un savu neatkarību.
Kādas darbības šobrīd veic Baltkrievijas Koordinācijas padome? Kādus īstermiņa un ilgtermiņa mērķus padome sev izvirza pašreizējā situācijā? Kādu palīdzību šo mērķu sasniegšanai varētu nodrošināt starptautiskā sabiedrība un Latvija?
Mēs, baltkrievi, kas esam spiesti dzīvot ārzemēs, veidojam demokrātiskas institūcijas. Jo Baltkrievijā būs kaut kāds tranzīta periods, kad režīms kritīs, un mums ļoti ātri vajadzēs pāriet uz demokrātisku Baltkrievijas pārvaldības modeli. Tāpēc jau šobrīd veidojam demokrātiskas institūcijas.
Mums ir Baltkrievijas Apvienotais pārejas kabinets jeb protovaldība un Koordinācijas padome jeb protoparlaments. Jā, mēs mācāmies veidot demokrātiju. Tas ir diezgan grūti, bet kaut kā ir jāsāk.
Mēs iepriekš runājām par viltus vēlēšanām Baltkrievijā. Mēs izmantojam šo iespēju, lai izskaidrotu cilvēkiem, kas ir viltus vēlēšanas Baltkrievijā, kas ir Koordinācijas padome. Mācīt cilvēkiem, kā balsot, kā sekot politiskajiem līderiem, kā izvēlēties partiju atbilstoši savām vērtībām. Un mēs centīsimies mobilizēt cilvēkus, lai viņi tiktu izvirzīti kā kandidāti dalībai Koordinācijas padomē. Tātad mēs cenšamies veidot demokrātiju.
Bet šajā posmā, protams, mums ir vajadzīgs visu mūsu demokrātisko sabiedroto atbalsts. Tās ir Eiropas Savienības valstis un, pirmkārt, mūsu kaimiņvalstis – Latvija, Lietuva un Polija, kuras Lukašenko režīma darbību dēļ saņēma lielāko triecienu. Un ņemot vērā, protams, baltkrievus, kuri pameta Baltkrieviju represiju dēļ.
Tāpēc mēs lūdzam atbalstu starptautiskajā arēnā.
Lai mums būtu sabiedrotās valstis, kas lobē demokrātisku Baltkrieviju. Lai viņas skaidrotu, ka neatkarīga un demokrātiska Baltkrievija ir vajadzīga ne tikai baltkrieviem. Tā ir nepieciešama, lai nodrošinātu visas Eiropas drošību.
Teikšu godīgi, baltkrieviem ir grūti, jo neesam mājās, bet tiem, kas atrodas mājās, ir vēl grūtāk. Tāpēc mums ir ļoti smagi jāstrādā, lai noturētos virs ūdens un ne tikai izdzīvotu, bet arī uzvarētu šo režīmu. Un tāpēc mēs meklējam atbalstu mūsu pilsoniskajai sabiedrībai, medijiem, mūsu kultūras nozares iniciatīvām. Jo mūsu nacionālā identitāte ir apdraudēta. Mēs redzam rusifikācijas procesu Baltkrievijā. Cilvēkus var saukt pie atbildības par saziņu baltkrievu valodā, lai gan tā ir viena no oficiālajām valodām, bet tā ir kļuvusi par sava veida cīņas veidu. Tāpēc šobrīd, atrodoties ārzemēs, mums ir vairāk jāstrādā pie mūsu nacionālās identitātes saglabāšanas un stiprināšanas. Tāpēc mēs aicinām atbalstīt Baltkrievijas iniciatīvas šajā jomā.
KONTEKSTS:
Baltkrievijā jau gandrīz 30 gadu valda bijušais sovhoza priekšsēdētājs Aleksandrs Lukašenko, kurš 1994. gadā uzvarēja prezidenta vēlēšanās.
Kopš tā laika viņš koncentrējis arvien lielāku varu savās rokās, ierobežojis demokrātiju un apspiedis jebkādu opozīciju.
Nopietnākais pārbaudījums Lukašenko režīmam bija 2020. gadā, kad pēc prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā sākās masu protesti. Par vēlēšanu uzvarētāju tika pasludināts Lukašenko, bet opozīcija apsūdzēja valdošo režīmu vēlēšanu rezultātu viltošanā. Opozīcija par patieso vēlēšanu uzvarētāju uzskata Svjatlanu Cihanousku.
Protestu kulminācijas brīdī Baltkrievijas pilsētu ielās izgāja simtiem tūkstošu cilvēku, bet protesti tika ar spēku apspiesti. Daudzi opozīcijas atbalstītāji ir ieslodzīti vai aizbēguši uz ārvalstīm.
Lukašenko laika gaitā izveidojis ciešas attiecības ar Krieviju. Viņš ļāva Krievijas karaspēkam izmantot Baltkrievijas teritoriju kā placdarmu iebrukumam Ukrainā, taču atturējies tieši iesaistīt Baltkrieviju karadarbībā Ukrainā.
