Šādi tās reaģējušas uz Gruzijas parlamenta lēmumu tomēr pieņemt likumu, kas paredz – visām organizācijām un medijiem, kuri saņem ārvalstu finansējumu, ir jāreģistrējas īpašā sarakstā par darbošanos ārvalstu interesēs.
Gruzija gatavojas jauniem protestiem, to Latvijas Televīzijai apstiprina arī Rondeli vārdā nosauktā Gruzijas Stratēģisko un starptautisko studiju fonda vecākais pētnieks Alekss Petriašvili.
Neesam nekādi "ārvalstu aģenti"!
Gruzijas parlamenta lēmums apstiprināt likumu par spīti prezidentes veto ir gan satriecis, gan motivējis sabiedrību. Nevalstiskās organizācijas sola nepadoties. Turpināt cīņu gatavs arī Rondeli vārdā nosauktais, plaši pazīstamais Gruzijas Stratēģisko un starptautisko studiju fonds, kas ir pilnībā atkarīgs no ārvalstu finansējuma.
To sarunā ar Latvijas Televīziju saka fonda vecākais pētnieks Alekss Petriašvili, kurš patlaban atrodas Tbilisi.
"Mēs nekur nereģistrēsimies! Es esmu kalpojis savai valstij kā eksperts trīs gadu desmitus. Man ir ļoti daudz draugu arī jūsu valstī, sākot no prezidenta līdz pat ministriem, un diplomāti, un domātāji, eksperti, viedokļu līderi – arī citās valstīs.
Bet mēs nekad neesam kalpojuši ārvalstu interesēm un nekad neesam sevi uzskatījuši par kaut kādiem ārzemju aģentiem."
Petriašvili teic, ka protesti nerims un ka nākamais svarīgais punkts būs oktobrī gaidāmās Gruzijas parlamenta vēlēšanas, kuras, kā saka pētnieks, būs vienlaikus referendums par Gruzijas nākotni, proti, – saglabāt valdībā prokrievisko partiju "Gruzijas sapnis" vai dot iespēju opozīcijai.
"Šis nav jautājums tikai par nevalstiskajām organizācijām un medijiem, bet gan par mūsu valsts nākotni," uzsver Petriašvili.
"Vēl nekad iepriekš vēlēšanas nav bijušas tik eksistenciāli svarīgas. Šoreiz tieši tā tas ir. Cilvēki saprot, ka, dodoties uz vēlēšanām, viņu balsis izšķirs Gruzijas nākotni."
Sabiedrība kļuvusi vienotāka
Ārvalstu atbalstu Gruzija jūt, saka pētnieks, un tas stiprina cilvēkus ielās, taču arī Krievijas spiediens ir milzīgs un to nevar novērtēt par zemu.
"Ivanišvili režīms ir nolēmis noņemt Gruziju no tās Eiropas un eiroatlantiskā kursa, taču sabiedrība ir kļuvusi vēl vienotāka un stiprāka, virzoties pretī nākamajiem notikumiem," spriež Petriašvili.
Brisele ir brīdinājusi Gruzijas varu, ka strīdīgā likuma pieņemšana apgrūtinās tālāku ceļu uz Eiropas Savienību, taču, saprotot, ka lielākais ķīlnieks ir sabiedrība, sper soli pretī.
Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels solījis iekļaut situācijas Gruzijā apspriešanu kā vienu no svarīgākajiem jautājumiem nākamā samita sarunās Briselē.
KONTEKSTS:
Gruzijā plašus protestus izraisījis valdības iecerētais likumprojekts par "ārvalstu aģentiem". Tas paredz iekļaut "ārvalstu aģentu" sarakstā nevalstiskās organizācijas un medijus, kas vismaz 20% finansējuma saņem no ārvalstīm.
14. maijā likums tika pieņemts trešajā un galīgajā lasījumā.
Gruzijas valdošā partija "Gruzijas sapnis" aizstāv šo likumprojektu un uzsver, ka Gruzijas sabiedrībai jāzina, kuras organizācijas saņem ārvalstu finansējumu.
Taču likumprojekts izpelnījies salīdzinājumus ar Krievijas 2012. gadā pieņemto "ārvalstu aģentu" likumu, ko Kremlis izmantojis opozīcijas apspiešanai un neatkarīgo mediju slēgšanai.
Pret likumprojektu iebilst arī Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili, kura uzlikusi tam veto. Taču valdošā partija izmantoja iespēju to apiet ar balsu vairākumu parlamentā.
Rietumvalstis brīdina Gruzijas valdību, ka likumprojekta stāšanās spēkā būs nopietns šķērslis Gruzijas ceļā uz pievienošanos Eiropas Savienībai.
