Panorāma

Šķiras LTRK un desmit eksportētāju uz Krieviju ceļi

Panorāma

Panorāma

Starptautiskā sabiedrība nosoda Izraēlas triecienus Rafahai

Starptautiskā sabiedrība nosoda Izraēlas triecienu Rafahā

ANO Drošības padome otrdien rīkos ārkārtas sanāksmi saistībā ar svētdien Izraēlas īstenoto triecienu Gazas joslas dienvidu pilsētai Rafahai, kur izraisītā ugunsgrēkā telšu pilsētiņā gājuši bojā vismaz 45 palestīnieši un vēl 200 guvuši ievainojumus. Ārkārtas sanāksmes rīkošanu pieprasīja Alžīrija.

Izraēlas aviācija svētdien veica uzbrukumu teroristu grupējuma "Hamās" divām augsta ranga amatpersonām, kuras atradās Rafahas rietumos. Trieciena rezultātā "Hamās" teroristus nogalināja, taču dzīvību zaudēja arī 45 cilvēki, kuri atradās blakus esošajā telšu pilsētiņā pārvietotajām personām. Vēl vairāk nekā 200 cilvēku guva smagus apdegumus, lūzumus un šrapneļu izraisītus ievainojumus.

Postaža un kara uguns pēdas. Tāda ir aina vienā no Rafahas telšu pilsētiņām, kur apmetušies mājas zaudējušie palestīnieši. Uzbrukums paņēmis gan mājokļus, gan cilvēkus.

"Mēs dzirdējām sprādziena skaņu un skrējām šurp uz nometni. Tā ir nometne, kas pilna ar cilvēkiem – bērniem, sievietēm, jauniešiem un veciem ļaudīm. Tā bija pilnībā aizdegusies, un visur bija cilvēku ķermeņi," stāstīja traģēdijas aculiecinieks Mohameds Abuasa.

Netanjahu atzinis, ka pieļauta "traģiska kļūda"

ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs nosodījis Izraēlas triecienu, kas nogalinājis "nevainīgus civiliedzīvotājus, kur tikai meklēja patvērumu no šī nāvējošā konflikta".

Eiropas Savienības ārlietu vadītājs Žuzeps Borels uzbrukumu nosauca par "šausminošu" un mudināja Izraēlu ievērot Starptautiskās tiesas lēmumu, kurā tā aicināja Izraēlu izbeigt uzbrukumus Rafahai.

Starptautiskā organizācija "Ārsti bez robežām" secina, ka Izraēla absolūti nerēķinās ar civiliedzīvotāju dzīvībām Gazas joslā.

Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu nosaucis armijas īstenoto triecienu par "traģisku kļūdu", norādot, ka Izraēla izmeklē notikušo. Viņš gan apgalvo, ka Izraēlas armija turpinās operācijas Gazas joslā, līdz tiks sasniegti visi izvirzītie mērķi.

"Rafahā esam jau evakuējuši aptuveni miljonu iedzīvotāju un, neskatoties uz mūsu pūlēm, lai nenodarītu pāri tiem, kuri nav iesaistīti, diemžēl pagājušajā naktī notika traģisks negadījums. Lietu izmeklējam, sniegsim secinājumus, tāpēc, ka tāda ir mūsu politika," viņš teica.

Izraēlas armija solījusi veikt rūpīgu notikušā izmeklēšanu, pēc kuras tikšot sniegti sīkāki paskaidrojumi.

Izraēlas armija turpina cīņu pret "Hamās"

Izraēlas armija iepriekš ziņoja, ka triecienā tika likvidēti divi teroristiskā grupējuma "Hamās" augsta ranga funkcionāri. Uzbrukums tika veikts, pamatojoties uz "izlūkošanas informāciju" par funkcionāru atrašanās vietu, kas liecināja, ka "civiliedzīvotājiem netiks nodarīts nekāds kaitējums", norādīja Izraēlas armijā.

Pienākušas arī ziņas, ka Izraēlas tanki jau ieradušies Rafahas centrā un sasnieguši galveno pilsētas orentieri – apļveida krustojumu.

Izraēla īstenoja triecienu Rafahai dažas stundas pēc tam, kad "Hamās" svētdien pirmo reizi vairāku mēnešu laikā raidījis raķetes Telavivas virzienā.

Reaģējot uz notikušo Gazas joslas dienvidos, starptautiskā sabiedrība mudināja Izraēlu pildīt ANO Starptautiskās tiesas (ICJ) pagājušajā nedēļā pieņemto lēmumu, kas uzdod Izraēlai pārtraukt tās militāro operāciju Rafahā.

Telekanāla "Sky News" militārais analītiķis Šons Bells uzskata, ka traģiskais uzbrukums Rafahā vēl vairāk iedragās starptautisko uzticību Izraēlai.

Bells arī netic, ka karu izdosies izbeigt militārā ceļā. "Pat ja Izraēlas armijai izdosies pabeigt savu virzību caur Rafahu, vai tas palīdzēs iznīcināt "Hamās"? Pierādījumi liecina, ka nē, ka "Hamās" šobrīd izplešas pa visu Gazas joslu, sagādājot Izraēlas spēkiem visdažādākās problēmas. Viņiem nepārprotami ir līdzekļi un nodoms turpināt cīņu. Ir ļoti maz ticams, ka te ir iespējams militārs risinājums. Gandrīz noteikti tikai starptautiskā sabiedrība varētu iesaistīties, lai izbeigtu šo brutālo karu," uzskata Bells.

Spānija, Norvēģija un Īrija atzinušas Palestīnas valsti

Spānija, Norvēģija un Īrija tikmēr ir paziņojušas par lēmumu oficiāli atzīt Palestīnas valsti.

Šīs valstis jau pagājušajā nedēļā informēja, ka 28. maijā formāli atzīs Palestīnas valsti. Tās uzskata, ka tā dēvētais divu valstu risinājums ir vienīgā iespēja, lai izbeigtu gadu desmitiem ilgušo asiņaino konfliktu starp Izraēlu un palestīniešiem.

Spānijas premjerministrs Pedro Sančess otrdien paziņoja, ka Madride atzīs Palestīnas valsti, kas atradīsies Gazas joslā un Rietumkrastā un kuras galvaspilsēta būs Austrumjeruzaleme.

"Ar šo lēmumu Spānija pievienojas vairāk nekā 140 valstīm, kas jau ir atzinušas Palestīnas valsti. Tas ir vēsturisks lēmums, kuram ir viens vienīgs mērķis – veicināt miera panākšanu starp izraēliešiem un palestīniešiem," teica Sančess.

"Palestīnas atzīšana nav vērsta pret nevienu, jo īpaši pret Izraēlu, draudzīgu valsti, kuru Spānija augstu vērtē un ciena un ar kuru mēs vēlamies veidot pēc iespējas ciešākas attiecības. Šis lēmums apliecina mūsu absolūti noraidošo attieksmi pret "Hamās" – teroristisku organizāciju, kas nevēlas divu valstu risinājumu," sacīja Sančess.

Norvēģijas ārlietu ministrs Espens Barts Eide sacīja, ka līdz ar Palestīnas atzīšanu Norvēģija atbalsta arābu miera plānu, ko ietekmīgākās Tuvo Austrumu valstis mēģinājušas panākt kopš 7. oktobra notikumiem. Savukārt Īrijas ārlietu ministrs Maikls Mārtins norādīja, ka ar šo lēmumu cer panākt fundamentālu paradigmas maiņu, kam varētu sekot arī citas Eiropas valstis. Ministrs sacīja, ka Īrija atzīst gan Izraēlas valsti, gan Palestīnas valsti un nākotnē vēlas redzēt abas tautas ar normalizētām attiecībām.

Spānija, Īrija un Norvēģija cer, ka drīzumā to piemēram sekos arī citas Eiropas valstis.

Līdz šim Palestīnas valsti bija atzinušas tikai astoņas no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm (Polija, Ungārija, Rumānija, Bulgārija, Čehija, Slovākija, Kipra un Zviedrija).

Izraēla ir kritizējusi Eiropas valstu lēmumu, apsūdzot tās "Hamās" "atalgošanā" pēc pērn 7. oktobrī sarīkotā asiņainā iebrukuma Izraēlā.

KONTEKSTS:

2023. gada 7. oktobrī "Hamās" sarīkoja slaktiņu Izraēlā, noslepkavojot ap 1200 cilvēku, no kuriem absolūtais vairākums bija civilpersonas. Vēl aptuveni 250 cilvēkus, tajā skaitā sievietes, bērnus un sirmgalvjus, teroristi sagrāba par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu.

Izraēla atbildēja ar militāro operāciju Gazas joslā, kā arī pastiprināja klātbūtni Jordānas rietumkrastā, solot iznīcināt teroristu grupējumu "Hamās".

Līdz šim Gazas joslā bojā gājuši vairāk nekā 35 tūkstoši cilvēku, lielākoties sievietes un bērni, liecina "Hamās" pārvaldītās Veselības ministrijas dati, un ANO brīdinājusi par tur pieaugošajiem bada draudiem.

Starptautiskā sabiedrība, tostarp arī vairāki Izraēlas sabiedrotie, vairākkārt norādījuši uz nesamērīgu Telavivas atbildi teroristu uzbrukumam, taču Benjamina Netanjahu vadītā valdība apņēmusies turpināt cīņu par "Hamās" likvidēšanu Gazas joslā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti