Lai arī lēmums atzīt Palestīnas valstiskumu pagaidām ir tikai simbolisks, amatpersonas cer, ka pieaugošais spiediens atzīt palestīniešu tiesības uz savu valsti spēs pārliecināt abas karā ierautās puses ne tikai sēsties pie sarunu galda, bet arī vienoties par ilgtermiņa risinājumu šim asiņainajam un desmitgades ilgušajam konfliktam.
Kuras valstis līdz šim atzinušas Palestīnas valsti?
Līdz šim Palestīnas valsti atzinušas 143 valstis visā pasaulē – teju visa Āfrika un Dienvidamerika, liela daļa valdību Eiropā un arī Āzijā, kā arī tādas lielvaras kā Ķīna un Krievija.
Maija sākumā 143 no 193 Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālās asamblejas locekļiem arī atbalstīja palestīniešu lūgumu kļūt par pilntiesīgiem ANO locekļiem. Iepriekš šāds statuss piešķirts tikai valstīm. Un tagad Palestīnai ANO ir sava veida paplašinātā novērotāja statuss, kas tai dod vietu, bet ne balsstiesības asamblejā.
Palestīnas valsti atzinušas arī dažādas starptautiskas organizācijas, tostarp Arābu līga un Islāma sadarbības organizācija.
Eiropas Savienībā (ES) palestīniešu tiesības uz valsti tagad atzinušas 11 no 27 ES dalībvalstīm.
Piecas no tām ir tā dēvētā Austrumeiropas bloka valstis – Čehija un Slovākija (tiesa, abas Palestīnas valsti atzina 1988. gadā, kad vēl pastāvēja Čehoslovākija), Polija, Rumānija un Bulgārija.
Vēl no ES valstīm Palestīnas valstiskumu atzinušas Zviedrija, Malta, Kipra, Ungārija un tagad – Īrija un Spānija.
Nākotnē to darīt plānojusi arī Slovēnija.
Kāpēc daļa valstu aizvien neatzīst Palestīnas valsti?
Vairākas ES valstis, kā arī ASV apgalvo, ka Palestīnas valsti atzīs tikai kā daļu no ilgtermiņa politiska Tuvo Austrumu konflikta risinājuma, proti – ja izraēlieši un palestīnieši piekritīs tā dēvētajam divu valstu risinājumam.
Arī Latvijas Ārlietu ministrija iepriekš norādījusi, ka kopā ar citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm vienmēr ir iestājusies par divu valstu risinājumu un Palestīnas valstiskuma atzīšana nacionālā līmenī patlaban nav dienaskārtībā.
Divu valstu risinājums paredz izveidot divas valstis divām tautām – Izraēla ebreju tautai un Palestīna – palestīniešiem. Iespējamās robežas tika iezīmētas 1947. gadā ANO izstrādātajā valstu sadalīšanas plānā.
Taču pret šādu risinājumu iebilda kā palestīnieši, tā ebreji, un vardarbība šajā teritorijā turpinājās vēl vairākas desmitgades – arī pēc tam, kad Izraēlas valdība un Palestīnas Atbrīvošanas organizācija 1993. gadā Oslo vienošanās ietvaros vienojās ieviest šo divu valstu risinājumu.
Arī šobrīd pret to iebilst gan Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu, gan arī "Hamās". Daudzi izraēlieši arī uzskata, ka Palestīnas valsts Izraēlai ir nepieņemams drošības risks.
Vienlaikus, arī palestīniešu valsts atzīšana ir lielā mērā simboliska, vērtēja britu medijs BBC. Pirms tam ir jārisina vairāki ar to saistīti būtiski jautājumi – jānosaka jaunās robežas, jāvienojas, kur atradīsies jaunās valsts galvaspilsēta, un, protams, arī jāsaprot, kas abām karā ierautajām pusēm vispirms jādara, lai ko tādu īstenotu.
Arī Spānija un Īrija, kā arī Norvēģija neatzīs pastāvošu valsti, bet tikai tās iespējamību, skaidrojot, ka tieši simboliskais solis varētu palīdzēt uzlabot palestīniešu starptautisko stāvokli un palielināt spiedienu uz Izraēlu sākt sarunas par kara izbeigšanu.
Izraēlas ārlietu ministrs Izraēls Kacs lietotnē "X" jau kritizējis Spānijas lēmumu un pavēstīja, ka Spānijas premjera Pedro Sančesa valdība "līdzdarbojas genocīda pret ebrejiem un kara noziegumu kūdīšanā".
Izraēla, kas noraida jebkādus palestīniešu starptautiskās leģitimizācijas pasākumus, arīdzan atsaukusi savus vēstniekus Īrijā, Norvēģijā un Spānijā.
KONTEKSTS:
2023. gada 7. oktobrī "Hamās" sarīkoja slaktiņu Izraēlā, noslepkavojot ap 1200 cilvēku, no kuriem absolūtais vairākums bija civilpersonas. Vēl aptuveni 250 cilvēkus, tajā skaitā sievietes, bērnus un sirmgalvjus, teroristi sagrāba par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu.
Izraēla atbildēja ar militāro operāciju Gazas joslā, kā arī pastiprināja klātbūtni Jordānas rietumkrastā, solot iznīcināt teroristu grupējumu "Hamās".
Līdz šim Gazas joslā bojā gājuši vairāk nekā 35 tūkstoši cilvēku, lielākoties sievietes un bērni, liecina "Hamās" pārvaldītās Veselības ministrijas dati, un ANO brīdinājusi par tur pieaugošajiem bada draudiem.
Starptautiskā sabiedrība, tostarp arī vairāki Izraēlas sabiedrotie, vairākkārt norādījuši uz nesamērīgu Telavivas atbildi teroristu uzbrukumam, taču Benjamina Netanjahu vadītā valdība apņēmusies turpināt cīņu par "Hamās" likvidēšanu Gazas joslā.
