Komitejas lēmums dod iespēju otrdien parlamentā sarīkot balsojumu par veto noraidīšanu, un valdošajai partijai "Gruzijas sapnis" parlamentā ir pietiekams vairākums, lai pārvarētu prezidentes veto.
Gruzijas parlamenta šomēnes pieņemtais likums paredz, ka nevalstiskajām un plašsaziņas līdzekļu organizācijām, kas saņem vairāk nekā 20% ārvalstu finansējuma, būs jāreģistrējas kā organizācijām, kas "darbojas ārvalsts interesēs". Šī frāze ir vienīgā atšķirība salīdzinājumā ar pagājušajā gadā atsaukto projektu, kurā bija teikts, ka šīm organizācijām jāreģistrējas kā "ārvalstu ietekmes aģentiem".
Gruzijas opozīcija to dēvē par "Krievijas likumu", jo Maskava izmanto līdzīgus tiesību aktus, lai apspiestu neatkarīgos medijus, bezpeļņas organizācijas un aktīvistus, kas kritizē Kremli.
Šis likums ir izraisījis valstī bezprecedenta protestus un Briseles brīdinājumus, ka tas var kaitēt Gruzijas centieniem pievienoties Eiropas Savienībai (ES).
Zurabišvili 18.maijā uzlika likumam veto. Svētdien prezidente un Gruzijas premjerministrs Iraklijs Kobahidze kritizēja viens otru ceremonijā par godu Gruzijas neatkarības dienai.
"Kamēr Krievijas rēgs uzglūn mums, partnerība un tuvināšanās Eiropai ir īstais ceļš uz mūsu neatkarības un miera saglabāšanu un stiprināšanu. Tie, kas sabotē un grauj šo ceļu, apgrūtina un kaitē mūsu valsts mierīgai un drošai nākotnei, kavējot ceļu uz pilntiesīgu iekļaušanos brīvajā un demokrātiskajā pasaulē," sacīja Zurabišvili.
Savukārt premjerministrs kritizēja Zurabišvili. "Tieši tautas un tās ievēlētās valdības vienotība un saprātīgi soļi deva mums iespēju saglabāt mieru valstī pēdējos divus gadus, neraugoties uz eksistenciāliem draudiem un vairākkārtēju nodevību, tostarp Gruzijas prezidenta nodevību," sacīja premjers.
Likuma par "ārvalstu ietekmi" kritiķi apgalvo, ka to, iespējams, ierosinājusi Krievija, lai kavētu Gruzijas iespējas turpināt integrāciju Rietumos.
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens ceturtdien paziņoja, ka Gruzijas amatpersonām, "kuras ir atbildīgas par demokrātijas graušanu Gruzijā vai līdzdarbojas tās graušanā", tiks piemērotas sankcijas. Viņš piebilda, ka "mēs joprojām ceram, ka Gruzijas vadītāji pārskatīs likumprojektu un spers soļus, lai virzītos uz priekšu savas valsts demokrātisko un eiroatlantisko centienu īstenošanā".
KONTEKSTS:
Gruzijā plašus protestus izraisījis valdības iecerētais likumprojekts par "ārvalstu aģentiem". Tas paredz iekļaut "ārvalstu aģentu" sarakstā nevalstiskās organizācijas un medijus, kas vismaz 20% finansējuma saņem no ārvalstīm.
14. maijā likums tika pieņemts trešajā un galīgajā lasījumā.
Gruzijas valdošā partija "Gruzijas sapnis" aizstāv šo likumprojektu un uzsver, ka Gruzijas sabiedrībai jāzina, kuras organizācijas saņem ārvalstu finansējumu.
Taču likumprojekts izpelnījies salīdzinājumus ar Krievijas 2012. gadā pieņemto "ārvalstu aģentu" likumu, ko Kremlis izmantojis opozīcijas apspiešanai un neatkarīgo mediju slēgšanai.
Pret likumprojektu iebilst arī Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili, kura uzlikusi tam veto. Taču valdošā partija to var apiet ar balsu vairākumu parlamentā.
Līdzīgu likumprojektu "Gruzijas sapnis" centās pieņemt jau pagājušogad, bet pēc plašiem protestiem Gruzijas parlaments apturēja tā izskatīšanu.
Rietumvalstis brīdina Gruzijas valdību, ka likumprojekta pieņemšana būs nopietns šķērslis Gruzijas ceļā uz pievienošanos Eiropas Savienībai.
