Turcijas labvēlīga lēmuma pieņemšana aizvien atkarīga no Stokholmas apņemšanās sadarboties terorisma apkarošanā, paudusi Turcijas parlamenta Ārlietu komitejas vadītāja. Savukārt Ungārijas parlaments otrdien kārtējo reizi atlika šo balsojumu.
Zviedrija ir gatava dalībai NATO. Tā bija gatava jau pirms pusotra gada, kad iesniedza savu pieteikumu dalībai aliansē. Cerības iestāties reizē ar kaimiņvalsti Somiju neattaisnojās, bet Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana lēmums pēc ilgstošas vilcināšanās ļauj tuneļa galā ieraudzīt gaismu.
"Mēs priecājamies, ka Erdogans nodevis ratificēšanu parlamentam un tā tagad būs Turcijas parlamenta ziņā – un šo procesu mēs respektējam," pavēstīja Zviedrijas premjers Ulfs Kristersons.
"Zviedrija ir gatava uzņemties atbildību kā NATO dalībvalsts. Mums ir unikālas spējas, kuras var dot ieguldījumu aizsardzībā un atturēšanā – gan uz zemes, gan gaisā, gan virs un zem ūdens."
Erdogans apsūdzējis Stokholmu pārāk pielaidīgā attieksmē pret kurdu kaujiniekiem, ko Ankara uzskata par savu lielāko apdraudējumu. Lai arī NATO apgalvo, ka visas Turcijas prasības Zviedrija izpildījusi – veikusi labojumus konstitūcijā, paplašinājusi sadarbību terorisma apkarošanā, arī atjaunojusi ieroču eksportu, – nesenās Korāna dedzināšanas un Zviedrijas nevēlēšanās liegt runas brīvību šādā izpausmē abu attiecībām par labu nav nākušas.
Ar laiku Zviedrija, visticamāk, kļūs par NATO dalībvalsti, bet vēl iespējama kaulēšanās. Viena no versijām, kas izskanējusi – Turcija vēlas iegādāties amerikāņu "F-16" iznīcinātājus. Lai arī prezidenta Baidena administrācija šajā jautājumā ir pielaidīgāka, Kongresā ir diezgan liela pretestība šo kara lidmašīnu pārdošanai Turcijai.
Un, lai gan Erdogans iepriekš noliedzis, ka abi jautājumi ir saistīti, ASV kongresmeņi runā skaidru valodu – nekāda tirdzniecība nenotiks, kamēr Zviedrija nav NATO. Turklāt Kongresā ir arī citi iebildumi pret Turciju – gan par tās saspīlētajām attiecībām ar Grieķiju, gan sadarbību ar Krieviju un slikto cilvēktiesību situāciju.
Savu lomu spēlē arī Ungārija. Lai arī tā iepriekš sekojusi Turcijai lēmumos par NATO paplašināšanos, tagad tā uzsver, ka Turcijas solis viņu lēmumu attiecībā uz Zviedriju neietekmē.
"Tas mūsu situāciju nekādi nemaina. Ungārijas parlaments ir suverēnas valsts parlaments, un mēs pieņemsim suverēnu lēmumu," paziņojis Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sījārto.
"Turcijas parlaments šobrīd faktiski ir tur, kur Ungārijas parlaments jau vairākus mēnešus, jo valdība jau bija iesniegusi protokolu ratificēšanai parlamentam."
Tikmēr Ungārijas opozīcija, kas atbalsta Zviedrijas dalības ratificēšanu, uzskata, ka Ungārija arī šoreiz sekos Turcijai, jo solījusi nebūt vienīgā valsts, kas procesu kavē.
Tā kā nav skaidrs, kad gaidāms Turcijas balsojums, jo vispirms par to ir jādiskutē, arī Ungārija nesteidzas.
Otrdien balsojums Ungārijas parlamentā kārtējo reizi tika atlikts; nākamā parlamenta sēde gaidāma tikai 6. novembrī.
Atšķirībā no Turcijas Ungārija konkrētas prasības Zviedrijai nav izteikusi, taču paudusi aizvainojumu par to, kā zviedru politiķi raksturojuši valsts demokrātijas stāvokli.
Nevar aizmirst, ka Ungārija ir arī viens no Krievijas ciešākajiem sabiedrotajiem Rietumos.
Ungārijas valdošās partijas pārstāvis medijiem izteicies, ka šis jautājums, visticamāk, netiks atrisināts šogad. Savukārt NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ir optimistisks – viņaprāt, Zviedrija aliansei piebiedrosies vēlākais līdz ārlietu ministru sanāksmei 28. novembrī.
KONTEKSTS:
Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās NATO. Taču Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā radikāli mainīja drošības situāciju Eiropā, un abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū strauji pieauga atbalsts dalībai NATO. 2022. gada 18. maijā gan Somija, gan Zviedrija iesniedza pieteikumus dalībai NATO.
Somija oficiāli kļuva par NATO dalībvalsti, bet Zviedrijas pieteikumu vēl nav apstiprinājušas Turcija un Ungārija. Erdogans bloķēja Zviedrijas uzņemšanu, pārmetot Stokholmai patvēruma došanu personām, ko Ankara uzskata par teroristiem, īpaši kurdu separātistu bruņotā grupējuma "Kurdistānas Strādnieku partija" kaujiniekiem.
Stoltenbergs šā gada jūlija sākumā pavēstīja, ka Erdogans piekritis atbalstīt Zviedrijas pieteikumu dalībai NATO un nosūtīt to ratifikācijai Turcijas parlamentā.
