Advokāts skaidroja, ka valdošās partijas mērķis – pārņemt pilnīgu kontroli pār tiesām – līdz ar zaudējumu vēlēšanās ir izgāzies. Tas noticis, pateicoties sabiedrības, dažu neatkarīgo mediju un tieslietu jomā strādājošo spiedienam. Ar advokātu Varšavā sarunājās Rihards Plūme.
Rihards Plūme: Runājot par Polijas tiesu sistēmu, kādā stāvoklī tā ir un kā tā mainījusies, kopš valdošā partija "Likums un taisnīgums" sāka tajā iejaukties?
Mihals Vavrikēvičs: Kas attiecas uz sistēmisku kontroli pār Polijas tiesu sistēmu, diemžēl tā no 2015. gada tika dramatiski mainīta. Pirmkārt, mums ir Konstitucionālā tiesa, kas ir viltus konstitucionālā tiesa, kas vairs nav neatkarīga un kuru pilnībā kontrolē politiķi no valdošās partijas. Otrkārt, mums ir Augstākā tiesa, kur lielākā daļa locekļu ir nelikumīgi iecelti tiesneši, kuri ir pilnīgi lojāli valdībai.
Treškārt, mums ir liela disciplināro represiju sistēma pret tiesnešiem citās tiesās. Šī sistēma ir pilnībā politizēta, un tiesas ir valdošās partijas kontrolē. Tie tiesneši, kas joprojām ir neatkarīgi un cenšas pieņemt neatkarīgus spriedumus, tiek nospiesti ar šīs sistēmas palīdzību.
Mums ir "apklusināšanas likums", kas tika ieviests 2020. gadā un tas ir iemesls, kādēļ ir bloķēti Eiropas Savienības fondi. Šis likums nosaka, ka Polijas tiesneši nedrīkst apšaubīt citu tiesnešu statusu un apšaubīt cita konstitucionālā orgāna statusu. Tas nozīmē, ka viņi nevar apšaubīt nelikumīgi iecelto tiesnešu statusu, un tā ir problēma. Savukārt tie tiesneši, kuri apšauba nelikumīgi iecelto tiesnešu statusu, seko Eiropas tiesu spriedumiem. Un šī iemesla dēļ valsts pret viņiem izvērš represijas.
No sistēmas viedokļa, situācija ir briesmīga, bet mums joprojām ir simtiem ļoti drosmīgu Polijas tiesnešu, kuri jau astoņus gadus tam pretojas un izdod neatkarīgus spriedumus, un kuri galu galā atnesīs taisnīgumu Polijas tiesu sistēmā. Mums priekšā ir liels uzdevums, bet poļu tiesneši, aktīvisti un advokāti pēdējo gadu laikā nav gulējuši un esam sagatavojuši vairākus tiesību aktu projektus, ko var pieņemt parlaments.
Kad jaunā valdība tiks izveidota, Polijā varēs sākties likuma varas atjaunošana, izmantojot šos jaunos tiesību aktus.
Nelikumīgi iecelto tiesnešu skaits ir aptuveni 3000. Tie tika iepumpēti sistēmā pēdējo sešarpus gadu laikā.
Šo cilvēku iecelšanu kontrolēja partija "Likums un taisnīgums", tādēļ sistēmā tika iepumpēti tikai valdībai lojāli cilvēki un kuri pārsvarā nav labi advokāti. Mums ir liela problēma, jo tas ir liels daudzums, bet mums ir ideja atkārtot konkursu tiesnešiem legāli ieceltas valsts tiesu padomes priekšā saskaņā ar konstitūciju.
Tas ir liels mērķis, liels uzdevums, bet tas ir izpildāms. Un to var izdarīt pusotra līdz divu gadu laikā. Taču labāk ir izlabot šo sistēmu, nevis iestrēgt šajos pārkāpumos, kur esam tagad. Tagad jebkurš, kuram ir spriedums no tiesas, kas ir nelikumīgi iecelta, var celt prasību tiesā Eiropas Cilvēktiesību tiesā un uzvarēt. Mums ir simtiem lietu Strasbūrā, kur Polijas pilsoņi un uzņēmumi, kuru lietu izskatīja nelikumīgi iecelts tiesnesis, iesniedza prasību un uzvarēja.
Katru reizi tiesa Strasbūrā pieprasa kompensāciju 10, 15 vai 20 tūkstošu eiro apmērā. Ja mums ir simtiem tādu lietu, tad varat iedomāties šo apjomu…
Valdošās partijas iejaukšanās tiesu sistēmā sākās ļoti drīz pēc tās nākšanas pie varas. Vai var teikt, ka partijai šāds nodoms bija jau pirms vēlēšanām? Un ko partija vispār gribēja panākt ar savu rīcību?
Šī ir partija, kurai ir autoritārs raksturs, tādēļ tā vēlas valdīt bez demokrātijas instrumentiem. Viens no pamata demokrātijas instrumentiem ir neatkarīgas tiesas. Partija vēlējās iegūt kontroli pār tiesu sistēmu jau no paša sākuma, par to nav šaubu.
Viņi gribēja uzbūvēt komunistu laika sistēmu, kur tiesas bija pilnā komunistu partijas kontrolē. Viņi virzījās soli pa solim, lai sasniegtu šo mērķi.
Ja viņi būtu uzvarējuši šajās vēlēšanās, viņi varētu pabeigt šo tā saucamo "reformu procesu". Viņi plānoja kaut ko, ko varētu dēvēt par tiesu struktūras nolīdzināšanu, kas nozīmē, ka visi 10 000 tiesneši tiktu atbrīvoti no darba un atkārtot iecelti šīs nelikumīgās valsts tiesu padomes priekšā.
Tas nozīmē, ka mums būtu tikai nelikumīgi iecelt tiesneši un, protams, ka viņi atlaistu visus tiesnešus, kas ir neatkarīgi, un mums ir vairāki plaši zināmi neatkarīgi tiesneši. Tikai lojālie tiesneši paliktu sistēmā. Tas bija valdības plāns.
Tātad plāns tika ieviests par lēnu. Kādēļ to neizdevās paveikt?
Viņi patiesi centās, bet viņiem galu galā neizdevās, un tas notika lielās advokātu kopienas aktivitātes dēļ, tiesnešu un prokuroru aktivitātes un drosmes dēļ. Tas bija iemesls, kādēļ viņiem neizdevās.
Jo konstitucionālo standartu aizsardzībā iesaistījās ļoti daudz cilvēku. Eiropas tiesās izskatīja daudz jautājumu, no kuriem dažus iniciēja Eiropas Komisija (EK). Laika gaitā bijuši dučiem Eiropas tiesu lēmumu, kas ir bijuši būtiski un palīdzējuši apturēt pilnīgu varas pārņemšanu pār tiesām.
Politizēta tiesu sistēma. Daudziem cilvēkiem noteikti būtisks ir lietu izskatīšanas ātrums tiesā, bet cik lielā mērā Polijas sabiedrība satraucas par neatkarīgas tiesu sistēmas neesamību valstī?
Protams, daudzās lietās politiskais aspekts nav būtisks, pat lielākajā daļā lietu. Bet ir daļa lietu, kas ir būtiskas visai sabiedrībai. Mums bija labs piemērs 2020. gadā, kad tika ieviests gandrīz pilnīgs abortu aizliegums, un tas izraisīja lielas demonstrācijas visā Polijā, kad ielās izgāja simtiem un simtiem cilvēku, ne tikai sievietes.
Tad cilvēki saprata, ka šī ir tiesu varas ietekme, ko tā var izdarīt, ko tā var mainīt. Tāpat mums ir politizēta Augstākās tiesas palāta, kas ir atbildīga par visu vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu. Ja mums ir politizēta tiesa, kas patiesībā nav tiesa, kas var pateikt, ka šīs vēlēšanas ir vai nav ticamas, tad demokrātija var tikt apdraudēta.
Ja ir kāda lieta pret kādu, kas ir valdošās partijas biedrs vai viņa draugs un jūs esat otrā pusē, un šie tiesneši, ko ir iecēlusi valdošā partija, – tad varat būt vairāk nekā drošs, ka zaudēsiet lietu, ka tiesa lēmumu pieņems par labu ar partiju saistītajai personai.
Tas ir tas, kā mēs sākām mūsu kampaņu 2017. gadā – "Brīvu tiesu iniciatīvu". Jo tas bija jautājums, ko cilvēki, kas bija izgājuši ielās, uzdeva visur Polijā, kur vien ir tiesas. Visur bija demonstrācijas – lielas vai mazas, bet bija. Cilvēki skandēja – brīvas tiesas! Tiesu varas neatkarību! Bet daži cilvēki uzdeva jautājumus – kādēļ mums tas ir būtiski, ja mums nav nekādu lietu tiesā?
Mēs sākām kampaņu ar īsfilmām, ko publicējām internetā. Un toreiz tās nebija īpaši populāras, kā tagad, piemēram, ar "TikTok" un "Instagram". Mēs veidojām šīs īsfilmas ar populāriem un zināmiem cilvēkiem – aktieriem, māksliniekiem, kas nolēma mums palīdzēt, un mēs aprakstījām iespējamus gadījumus – iedomājieties, ka ejat uz tiesu un jums ir lieta pret kādu, kas ir parlamenta loceklis vai politiķa kolēģis, vai ģimenes loceklis.
Vai varbūt jums ir lieta pret nodokļu dienestu, vai esat ceļu būvētājs un jums ir lieta pret valsti saistībā ar ceļa būvniecību. Un teicām, ka katru reizi, kad iesiet uz tiesu, ko iecēlusi valdība, jums nebūs iespēju uzvarēt.
Par laimi mums, mediji, cik nu vēl tādu neatkarīgo mediju palikuši, bija ļoti aktīvi šajā laukā un likuma varas temats tika atkārtots simtiem reižu. Daudzreiz tā bija galvenā ziņa medijos. Cilvēkiem bija iespēja iepazīties ar šo lietu, kādēļ tas ir svarīgi. Es domāju, ka tagad cilvēki daudz labāk apzinās neatkarīgas tiesu sistēmas nozīmi, nekā tas bija 2015. gadā.
Jūs jau pieskārāties jautājumam par tieslietu sistēmas nākotni, tādēļ vēlējos vaicāt, cik ilgs laiks būs nepieciešams, lai atgrieztu demokrātiju tieslietu sistēmā, un kā panākt atbildību par pastrādātajām nelikumībām?
Būtisks faktors ir Polijas prezidenta Andžeja Dudas loma, kurš var apturēt procesu, jo var uzlikt veto visiem tiesību aktiem, ko parlaments apstiprina. Un mēs apzināmies, ka atsevišķās jomās viņš noteikti apturēs likuma varas atjaunošanas procesu, jo viņš ir tik ļoti "piesiets" savam parakstam.
Bet mēs varam veikt dažus soļus jau sākumā, piemēram, attiecībā uz nelikumīgi ieceltajiem tiesnešiem Konstitucionālajā tiesā un Nacionālās tieslietu padomes locekļiem. Un to var atrisināt ar vienkāršu rezolūciju parlamenta apakšpalātā.
Jo šīs personas tika ieceltas ar apakšpalātas lēmumu un tādā pašā veidā tās var arī atlaist. Un tad jaunu likumprojektu vajadzētu piedāvāt parlamentam, vajadzētu apstiprināt un nodot prezidentam parakstīšanai. Vai viņš to nobloķēs – to mēs redzēsim. Sliktākajā gadījumā mums būs jāgaida pusotru gadu, līdz viņa termiņš būs beidzies un būs jauns prezidents, lai dažas no problēmām atrisinātu. Bet es ticu, ka daudzas lietas var atrisināt jau tagad, un būtiska loma būs jaunajam tieslietu ministram.
Jaunais ministrs un jaunā valdība var izmantot savas pilnvaras un atlaist tiesu vadītājus un iecelt jaunus. Tie savukārt var apturēt tā dēvētā "apklusināšanas likuma" darbību, apturēt represijas pret tiesnešiem par Eiropas likumu piemērošanu. Tas būtu liels solis uz priekšu. Tāpat var atcelt tiesnešus no tiesnešu kolēģijas. Tas arī būtu ļoti praktisks restitūcijas solis. Tas nebūs viegli, bet es ticu, ka nākamo divu gadu laikā atrisināsim problēmas un varēsim sākt reālas reformas un tieslietu sistēmas modernizāciju, kas ir sabiedrības interesēs.
Saistībā ar stingro likumu par abortiem opozīcijas partijas, kas, visdrīzāk, veidos jauno valdību, norādījušas, ka šo likumu vēlas atcelt. Vai tas ir vienkārši izdarāms?
Ir jauns tiesību aktu projekts, ko ir sagatavojis Batori fonds, kas ir viena no lielākajām nevalstiskajām organizācijām Polijā. Saskaņā ar šo tiesību aktu projektu visi Konstitucionālās tiesas spriedumi, kas tika izdoti ar šiem panelī nelikumīgi ieceltajiem tiesnešiem, būtu jāanulē.
Bet tas ir jautājums prezidentam Dudam, vai viņš šo likumu parakstīs. Viņš bija ļoti aktīvs Konstitucionālās tiesas subordinācijas procesā, tādēļ man ir šaubas, vai viņš to parakstīs.
Bet jaunajai valdībai būtu jāstrādā par spīti potenciālajam prezidenta veto. Ja mēs domātu par potenciālu prezidenta veto jebkurā no gadījumiem, tad mēs neko nevarētu paveikt.
Jaunajai valdībai ir jāiet uz priekšu un, ja Duda liks šķēršļus un apturēs likuma varas atjaunošanas procesu, viņš būtu par to atbildīgs – viņš būtu atbildīgs ne tikai no konstitucionālā viedokļa, bet arī no Eiropas fondu atbloķēšanas skatpunkta.
Bet, ja vaicājat par atbildību plašākā kontekstā, tad mums šie cilvēki, kas ir atbildīgi par likuma varas iznīcināšanu, ir jāsēdina neatkarīgas prokuratūras un neatkarīgas tiesas priekšā. Tas ir vienīgais un likumīgais veids saskaņā ar konstitucionālajiem un Eiropas standartiem, kā saukt viņus pie atbildības.
Ja viņi ir pastrādājuši noziegumus, un daudzos gadījumos viņi tos pastrādāja, ja viņi pastrādāja disciplinārus pārkāpumus, un viņi tos vairākos gadījumos pastrādāja, tad, protams, viņiem par to ir jāatbild un viņi par to arī atbildēs.
