Memoriālā bija piemiņas plāksne arī Igaunijas bruņoto spēku virspavēlniekam Neatkarības kara laikā ģenerālim Johanam Laidoneram. Laidonera vadītajām vienībām bija būtiska loma arī Latvijas brīvības cīņās.
"Notā mēs paudām dziļu nožēlu par memoriālās sienas demontāžu Vladimiras kapsētā," pavēstīja Igaunijas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Mihkels Tamms.
Igaunija notā arī pieprasījusi atdot Laidonera piemiņas plāksni, ja Krievija nolēmusi, ka tā vairs neatradīsies Vladimiras kapsētā.
Kā informēja Igaunijas varasiestādes, Laidonera mirstīgās atliekas joprojām atrodas Vladimiras kapsētā.
Tamms apliecināja, ka sāktas sarunas par precīzas igauņu ģenerāļa apbedīšanas vietas noskaidrošanu, lai varētu viņa mirstīgās atliekas ekshumēt un pārbedīt dzimtenē.
Igaunijas tēlnieka Mati Karmina veidotā piemiņas plāksne Laidoneram pie ieejas Vladimiras kapsētā tika izvietota 1999. gadā saskaņā ar Igaunijas un Krievijas divpusēju līgumu.
Demontētais memoriāls Vladimiras kapsētā bija veltīts to komunistiskā terora upuru piemiņai, kas pirms apglabāšanas masu kapā bija ieslodzīti bēdīgi slavenajā Vladimiras centrālcietumā.
Bez Laidonera kapsētā apglabāti arī citi pazīstami komunistisko slepkavu upuri, piemēram, Lietuvas arhibīskaps un ārlietu ministrs Mečislovs Reinis, Japānas ģenerālis Akikusa Šhuns, Ukrainas arhimandrīts Klimentijs Šeptickis un viens no 1944. gada Varšavas sacelšanās organizatoriem Jans Jankovskis.
Laidoners no Igaunijas bruņoto spēku komandiera amata tika atstādināts 1940. gada 22. jūnijā, dažas dienas pēc tam, kad Padomju Savienība okupēja Igauniju. Mēnesi vēlāk viņu kopā ar sievu deportēja uz Krieviju, kur viņam piesprieda 25 gadu cietumsodu, bet 1953. gada 13. martā viņš nomira Vladimiras centrālcietumā.
Tajā pašā dienā nomira arī Jankovskis, un abi ir apglabāti vienā kapā. Precīza kapa atrašanās vieta nav zināma, bet Vladimiras amatpersonas apgalvo, ka pašlaik pieejamie dati liecina, ka kaps atrodas zem asfalta cietuma kapsētas malā.
Pat pēc tam, kad Krievija pērn februārī sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā, dažādu valstu diplomāti vairākkārt apmeklēja memoriālu. Tomēr 13. oktobrī vietējais katoļu priesteris Iļja Astapovs vietnē "Facebook" informēja par memoriāla nojaukšanu.
Šis nav pirmais gadījums, kad Krievijā tiek nojauktas piemiņas vietas Staļina režīma upuriem. Lietuva iepriekš protestējusi pret šādu memoriālu nojaukšanu Sibīrijā.
