ANO Augstā komisāra vietniece cilvēktiesību jautājumos Nada al Našifa, iepazīstinot sesijas dalībniekus ar ziņojumu, norādīja uz "vardarbības un represiju kampaņu", ko Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko režīms izvērsis pret opozīcijas aktīvistiem, žurnālistiem, kultūras jomas darbiniekiem un citiem cilvēkiem, kas uzdrošinās kritizēt valstī pastāvošo varu.
Saskaņā ar al Našifas ziņoto kopš 2020. gada Baltkrievijā vairāk nekā 3750 cilvēku notiesāti tiesas procesos, kuros "lielā mērā tika ignorētas juridiskās procedūras un tiesības uz taisnīgu tiesu".
Tāpat ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs kritizējis nesen ieviestās izmaiņas Baltkrievijas likumdošanā, kas ļāva valsts iestādēm atņemt Baltkrievijas Republikas pilsonību par "ekstrēmismu" notiesātajiem baltkrieviem, kā arī tām personām, kuras apmetušās uz dzīvi ārpus Baltkrievijas. ANO pārstāvji norādīja, ka šādi likumdošanas jauninājumi var radīt lielu cilvēku skaitu ar bezvalstnieka statusu un kļūt par vēl vienu Baltkrievijas režīma instrumentu, ar ko īstenot cilvēktiesību pārkāpumus.
ANO Cilvēktiesību padome arī aicināja dalībvalstis izmeklēt lietas par Baltkrievijas režīma pastrādātajiem noziegumiem, uz kurām var tikt attiecināta universālā jurisdikcija.
ANO Cilvēktiesību padomes sesijā piedalījās Baltkrievijas opozīcijas līderes Svjatlanas Cihanouskas padomniece Kriscina Rihtere. Viņa saziņas vietnē "Telegram" uzrakstīja, ka kārtējais ANO ziņojums ir apliecinājums tam, ka Baltkrievijas režīma cilvēktiesību pārkāpumu problēma joprojām ir starptautiskās sabiedrības un ANO struktūru uzmanības centrā.
Tikmēr pati Baltkrievijas opozīcijas līdere šonedēļ ieradās Ņujorkā, kur, kā viņa pavēstīja intervijā raidorganizācijai "Amerikas balss", arī rūpējās par to, lai Baltkrievijas jautājums nepazūd no starptautiskās sabiedrības politiskās dienas kārtības.
"Šie braucieni ir svarīgi tādēļ, ka mūsu – baltkrievu – balsis sadzirdēs visā pasaulē. Mums ir jāstāsta mūsu partneriem – demokrātiskajiem sabiedrotajiem, kas notiek valstī, jāmeklē atbalsts no starptautiskās sabiedrības un jāpārliecina tā par nepieciešamību ieviest sankcijas un izdarīt spiedienu uz režīmu. Un, kad daudzās valstīs apspriedīs Baltkrievijas tēmu, tad arī ANO nopietnāk tiks izskatīti ar Baltkrieviju saistītie jautājumi. Jo līdz šim Antoniu Gutērrešs nav teicis ne vārda par Baltkrieviju. Bet mums ir humānā katastrofa, Lukašenko līdzdalība karā, imigrācijas krīze", sacīja Cihanouska.
Cihanouska arī atzīmēja, ka nedrīkst ļaut piepildīties Lukašenko sapņiem par to, ka pasaulē aizmirst par baltkrieviem, un aiz šī klusuma priekškara viņš var Baltkrievijā darīt visu ko vien vēlas.
KONTEKSTS:
Baltkrievijā jau gandrīz 30 gadu valda bijušais sovhoza priekšsēdētājs Aleksandrs Lukašenko, kurš 1994. gadā uzvarēja prezidenta vēlēšanās.
Kopš tā laika viņš koncentrējis arvien lielāku varu savās rokās, ierobežojis demokrātiju un apspiedis jebkādu opozīciju.
Nopietnākais pārbaudījums Lukašenko režīmam bija 2020. gadā, kad pēc prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā sākās masu protesti. Par vēlēšanu uzvarētāju tika pasludināts Lukašenko, bet opozīcija apsūdzēja valdošo režīmu vēlēšanu rezultātu viltošanā. Opozīcija par patieso vēlēšanu uzvarētāju uzskata Svjatlanu Cihanousku.
Protestu kulminācijas brīdī Baltkrievijas pilsētu ielās izgāja simtiem tūkstošu cilvēku, bet protesti tika ar spēku apspiesti. Daudzi opozīcijas atbalstītāji ir ieslodzīti vai aizbēguši uz ārvalstīm.
Lukašenko laika gaitā izveidojis ciešas attiecības ar Krieviju. Viņš ļāva Krievijas karaspēkam izmantot Baltkrievijas teritoriju kā placdarmu iebrukumam Ukrainā, taču atturējies tieši iesaistīt Baltkrieviju karadarbībā Ukrainā.
