Kolorādo Augstākā tiesa savā spriedumā būtībā pateica, ka Tramps nevar ieņemt ASV prezidenta amatu.
Tiesa atsaucās uz ASV konstitūcijas 14. labojuma 3. punktu, kas liedz ieņemt amatu valdībā personai, kura ir piedalījusies dumpī pēc tam, kad ir devusi zvērestu aizstāvēt valsts pamatlikumu.
Kolorādo Augstākā tiesa uzskata, ka Tramps pārkāpa šo konstitūcijas punktu, kad 2021. gada 6. janvārī viņa atbalstītāji, paša Trampa mudināti, iebruka ASV Kongresa ēkā Vašingtonā.
Tāpēc tiesa diskvalificēja Trampu no dalības Republikāņu partijas priekšvēlēšanās, kas Kolorādo štatā notiks 5. martā. Šajā balsojumā štatā reģistrētie republikāņu partijas atbalstītāji izraudzīsies, kuru kandidātu viņi vēlas nominēt ASV prezidenta vēlēšanās.
Trampu soda par līdzdalību dumpī
Kolorādo Augstākās tiesas spriedums attiecas tikai uz Trampa dalību Republikāņu partijas priekšvēlēšanās Kolorādo.
Taču šim lēmumam var būt ietekme uz 2024. gada ASV prezidenta vēlēšanām, jo arī citos štatos tiesas var saņemt pieteikumus par Trampa diskvalificēšanu no priekšvēlēšanām.
Tiesnešu vairākums uzskatīja, ka Tramps diskvalificēts no prezidenta amata ieņemšanas saskaņā ar ASV Konstitūcijas 14. labojuma 3. sadaļu. Līdz ar to būtu nelikumīgi viņu reģistrēt kā kandidātu prezidenta priekšvēlēšanu balsojumam.
Pieteikumu tiesā iesniedza vēlētāju grupa, kas bija neapmierināta ar zemākas instances tiesas lēmumu, kas sprieda pretēji.
Konstitūcijas 14. labojums aizliedz ieņemt jebkādu amatu, ja persona iesaistījusies dumpī pēc amata zvēresta nodošanas, bet tobrīd tiesneši nolēma, ka šī norma neattiecas uz prezidentu.
Jaunās prasības iesniedzēji lēmumu jau nodēvējuši par svarīgu momentu demokrātijai.
Tramps vaino demokrātus un Baidenu
Kolorādo Augstākās tiesas sprieduma izpilde ir atlikta līdz 4. janvārim, lai to varētu pārsūdzēt ASV Augstākajā tiesā. Republikāņi cer, ka ASV Augstākā tiesa, kur vairākumā ir konservatīvās ideoloģijas atbalstītāji, varētu atcelt šo spriedumu.
Tramps sev nelabvēlīgajā tiesas spriedumā vainoja pašreizējo ASV prezidentu demokrātu Džo Baidenu.
"Nav nekāds brīnums, ka negodīgais Džo Baidens un galēji kreisie izmisīgi cenšas mūs apturēt ar jebkuriem līdzekļiem.
Lai uzvarētu vēlēšanas, viņi ir gatavi pārkāpt ASV konstitūciju līdz šim neredzētā līmenī. Džo Baidens ir drauds demokrātijai... viņš ir drauds. Viņi izmanto tiesībaizsardzības iestādes kā ieroci, lai īstenotu augsta līmeņa iejaukšanos vēlēšanās, jo mēs viņus tik ļoti pārspējam aptaujās."
Tramps vēl joprojām ir galvenais pretendents uz nomināciju valsts vadītāja amatam no Republikāņu partijas, un skaidrs, ka viņš negrasās padoties.
Kolorādo piemēram varētu sekot citi štati
Arī Trampa atbalstītāji ir saniknoti par spriedumu un uzskata, ka tas ir negodīgs.
Viens no Trampa sāncenšiem cīņā par Republikāņu partijas nomināciju Kriss Kristijs paziņoja, ka vēlētājiem, nevis tiesām ir jāizlemj, vai nepieļaut Trampa atkārtotu ievēlēšanu prezidenta amatā.
Savukārt cits republikāņu kandidāts Viveks Ramasvami paziņojis, ka atsauks savu dalību Kolorādo priekšvēlēšanās, ja tajās nebūs ļauts piedalīties Trampam.
Bijusī federālā prokurore Kristija Grīnberga norādīja, ka tagad galvenais jautājums ir, vai Kolorādo Augstākās tiesas spriedums stāsies spēkā.
"To pilnīgi noteikti pārsūdzēs ASV Augtākajā tiesā. Man ir daudz mazāka pārliecība par to, ka ASV Augstākā tiesa nolems diskvalificēt Donaldu Trampu, ņemot vērā konservatīvo vairākumu šajā tiesā. Es domāju, ka tiesa šo lietu mēģinās izskatīt ātri, jo šis ir ļoti steidzams jautājums. Un šajā gadījumā Tramps aicinās Augstāko tiesu pasteigties, jo viņa vārdam ir jāparādās priekšvēlēšanu biļetenos," Grīnberga sacīja intervijā telekanālam MSNBC.
Ja ASV Augstākā tiesa atstās spēkā Kolorādo Augstākās tiesas spriedumu, tad var sagaidīt, ka arī citu štatu tiesās nonāks iesniegumi izvērtēt Trampa atbilstību kandidēšanai priekšvēlēšanās.
Un tas var nopietni ietekmēt Trampa izredzes iegūt republikāņu nomināciju 2024. gada prezidenta vēlēšanās.
Trampam pēdējā laikā bieži nācies piedalīties tiesas procesos, jo viņam izvirzītas apsūdzības arī noziedzīgas sazvērestības vadīšanā 2020. gada vēlēšanu nozagšanā gan federālā līmenī, gan Džordžijas štatā.
KONTEKSTS:
ASV prezidenta vēlēšanas ir plānotas 2024. gada 5. novembrī. ASV prezidents netiek ievēlēts tiešā tautas balsojumā, bet gan ar tā sauktās Elektoru kolēģijas starpniecību. Vēlēšanu dienā pilsoņi ievēlēs savus pārstāvjus Elektoru kolēģijā, kas pēc tam balsos par prezidenta ievēlēšanu.
Šāda vēlēšanu sistēma nozīmē, ka prezidenta vēlēšanās var uzvarēt arī kandidāts, kas kopumā saņēmis mazāk vēlētāju balsu nekā konkurents. Piemēram, tā notika 2016. gadā, kad Donalds Tramps pārspēja Hilariju Klintoni.
Paredzams, ka valdošā Demokrātu partija bez nopietnas konkurences atkārtoti izvirzīs prezidenta amatam tagadējo Baltā nama saimnieku Džo Baidenu, kurš apņēmies kandidēt uz otro termiņu.
Saistībā ar viņa kandidatūru lielākos jautājumus raisa Baidena vecums, jo viņš jau tagad ir vecākais prezidents ASV vēsturē un atkārtotas ievēlēšanas gadījumā viņam būs jāstrādā līdz 86 gadu vecumam.
Republikāņu partijā galvenais pretendents uz izvirzīšanu prezidenta amatam ir Donalds Tramps, kura kampaņu līdz šim nav iedragājušas viņam izvirzītās apsūdzības.
