Krievijā pieaug represijas LGBT jomā; atskaņas jūt arī Latvijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 2 mēnešiem.

Krievijā aizvien pieaugošo lesbiešu, geju, transseksuāļu un biseksuāļu (LGBT) jomas represiju dēļ uz Latviju emigrējuši ne tikai Krievijas valdošā režīma opozīcijas žurnālisti, bet arī cilvēki ar netradicionālu orientāciju.

Krievijā pieaug represijas LGBT jomā; atskaņas jūt arī Latvijā
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Krievijā pieaug represijas LGBT jomā

Pārdevējs Jegors, kurš strādā krievvalodīgās literatūras grāmatnīcā "Novaya Riga" iepretim Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam, atceras, ka grāmatu "Vasara ar pionieru kaklautu" strauji izpirka pēc tam, kad februārī Krievijas Federācijas "ārzemju aģentu" sarakstā iekļāva autores Jeļenu Prokaševu un Katerinu Dudko, kuras parakstās kā Maļisova un Siļvanova. No grāmatu veikaliem Krievijā tā pazudusi jau 2022. gadā, kad ar likumu aizliedza LGBT propagandu. Prokaševa un Dudko apraksta divu meiteņu iemīlēšanos pionieru nometnē. Grāmatas otrā daļa "Par ko klusē bezdelīga", kā vēsta vāka ilustrācija, ir par divu puišu jūtām. Jebkurš literārs darbs ar šādu tematiku tagad Krievijā ir ārpus likuma, kaut gan agrāk LGBT un feminisma jomā specializējās veselas izdevniecības.

Grāmatu pārdevējs Jegors stāstīja: ""No Kidding Press", jā. Visas grāmatas, kas saistītas ar LGBT tēmu, tās vairs nav viņu mājaslapā."

Taču represijas Krievijā skar ne tikai grāmatas.

Jekaterina Dikovska, kura uz Latviju atbraukusi neilgi pēc kara sākuma, sacīja: "Manu organizāciju Pēterburgā pēc Tieslietu ministrijas lēmuma pagājušogad likvidēja. Mēs atvērām citu organizāciju aiz robežām. Bet vairāki kolēģi joprojām strādā Krievijā. Esam vienojušies, ka viņu drošībai nenosauksim organizācijas vārdu. Tikai pateiksim, ka tā ir lielākā LGBT atbalsta organizācija Krievijā."

Dikovsku Krievijā varētu sodīt ne tikai par tā dēvēto homoseksuālisma propagandu, bet arī par Krievijas armijas diskreditāciju un par to, kā kvalificē kritiku šīs valsts iebrukumam Ukrainā, – arī to pauda viņa un kolēģi. Tie, kam bija vīzas, pameta valsti. 

Dikovskai pašai ir tradicionāla ģimene, bet viņa visu dzīvi strādājusi cilvēktiesību jomā. LGBT lietām pievērsusies, lai aizstāvētu savus draugus. Viņa stāstīja: pirmais nopietnais signāls, ka kaut kas iet greizi, bija jau 2013. gadā, kad Krievijā pieņēma likumu par propagandu nepilngadīgo vidū. Sākumā par to sodīja tikai LGBT aktīvistus un organizācijas.

Dikovska turpināja: "Tālāk tas jau aizgāja kā sniega bumba. No 2022. gada, kad pieņēma likumus par LGBT propagandu jau visā sabiedrībā un dažādos likumdošanas aktos ieviesa grozījumus, palielinot sodus, mēs redzam lielu daudzumu cilvēku, kas vienkārši baidās stāstīt par savu pozīciju, par orientāciju. Viņi slēpjas. Baidās pat identificēt sevi kā homoseksuāli."

Šādos gadījumos nedraud cietumsods, bet gan liels administratīvais sods.

Daļa netradicionāli orientēto Krieviju pamet

Jaunieši Krievijā ir visai toleranti, atvērti citādībai, bet totalitāra valsts šādu brīvdomību cenšas izskaust, uzskata Dikovska. Viņas organizācija nodrošina psiholoģisku palīdzību cilvēkiem, kas homoseksualitātes nolieguma dēļ cieš. Arī pusaudžiem. Un palīdzēšana vien šai vecuma grupai Krievijā šobrīd tiek uzskatīta par LGBT propagandu. 

Daudzi netradicionāli orientētie no Krievijas spiesti bēgt. Baltijas valstis gan neesot tipiskākais galamērķis, jo vīzas šeit iegūt nav tik viegli, palīdzību vēlīgāk sniedz Vācija, Francija, Spānija, kur ir ļoti aktīvas LGBT kopienas, kas asistē humāno vīzu izsniegšanai Krievijas pilsoņiem.

Latvijā viens no nedaudzajiem šādu vīzu saņēmējiem ir 29 gadus vecais Aņa, kas strādā ar Lietuvu saistītā cilvēktiesību organizācijā. Neliela auguma, maigu balsi, viņš ir piedzimis kā meitene, taču no bērnības sevi uzskatījis par puisi, runā vīriešu dzimtē. LGBT vidē saticis partneri: puisi ar līdzīgu stāstu, kas savukārt sevi identificē kā meiteni. Uz Latviju Aņai ar partneri izdevies izbraukt tieši pirms gada.

Viņš stāstīja: "Krievijā man tētis sacīja: ja redzi policistu, pārej ceļa otrā pusē. Mēs tā arī vienmēr darījām. Visu mūžu esmu ļoti stipri baidījies no policijas. Arī šeit man bija tāpat – kā ieraugu policistu, domāju – tā, ko sliktu esmu izdarījis? Neko taču, es vienkārši eju pa ielu, viss ir labi! Jo ilgāk te dzīvojam, jo mazāk stresoju. Tagad saprotu, kā vienkārši var iziet uz ielas un nebaidīties! Tikko man pat pārskrēja skudriņas pār kauliem. 28 gadus, dzīvojot Krievijā, es katru dienu baidījos, ka ārā kaut kas ar mani var notikt."

Savukārt viņa partnerim bija bail no iesaukšanas Krievijas armijā, kur viņu, iespējams, pazemotu. Aņa stāstīja: "Protams, viņam no tā bija ļoti bail. Pat miera laikā armija ir vieta ļoti maskulīniem, agresīviem vīriešiem, kas var tevi pazemot. Manam brālim ir parasta orientācija, bet armijā viņam salauza degunu un ielauza galvaskausu. Jā, mēs bēgām arī, lai glābtu partneri. Viņu nepaņems, viņš būs drošībā."

LGBT organizācija: Baltija aizvien nav drošākais patvērums netradicionāli orientētiem cilvēkiem

LGBT un to draugu organizācijas "Mozaīka" valdes loceklis Kaspars Zālītis norādīja – netradicionāli orientētu cilvēku un arī viņu domubiedru migrācija no Krievijas pēdējā laikā ir lielāka, nekā mēs iedomājamies. Dažiem vēl pirms kara sākuma bija izdevies tikt pie Šengenas vīzām, citiem šeit ir īpašumi.

Zālītis pauda: "Mēs labi jūtam, ka LGBT jautājumi ir kļuvuši par vienu no Krievijas propagandas ieročiem. Rietumus vaino pie gandrīz visām Krievijas problēmām."

Pavisam nesen Krievijas propagandistu redzeslokā nonāca pat Rīgas mērs Mārtiņš Staķis, kurš piedalījās kvīru bāra "Skapis" atklāšanā.

"Arīdzan tas, ko mēs redzam, ir sabiedriskās domas aptaujas. Nelatviešu homofobiskā attieksme pret LGBT cilvēkiem ir būtiski lielāka nekā latviski runājošiem, es to skaidrotu tā, ka vēl joprojām mēs dzīvojam atsevišķās informācijas telpās," sacīja Zālītis.

Vēl joprojām arī Baltija nav drošākais patvērums netradicionāli orientētiem cilvēkiem, uzsvēra Zālītis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti