Formulējumi atspoguļo to, cik dziļas ir domstarpības starp sabiedrotajiem par līdzsvaru starp pasākumiem klimata jomā un energoapgādes drošību, un Japāna, kur notiek G7 samits, bija galvenā pretiniece visvērienīgākajiem apspriestajiem priekšlikumiem.
Pēc divu dienu sarunām ziemeļu pilsētā Saporo bloka klimata un vides ministri apsolīja "paātrināt pakāpenisku atteikšanos no fosilā kurināmā, lai vēlākais līdz 2050. gadam panāktu nulles emisiju enerģijas sistēmu" un aicināja citus pievienoties.
Taču viņi nepiedāvāja jaunus termiņus, kas pārsniegtu pagājušā gada G7 apņemšanos līdz 2035. gadam lielā mērā izbeigt fosilā kurināmā izmantošanu savās elektroenerģijas nozarēs.
Francijas enerģētikas pārejas ministre Agnesa Panjē-Runašē sacīja, ka formulējums par pakāpenisku izmantošanas pārtraukšanu tomēr ir "spēcīgs solis uz priekšu" pirms G20 un ANO klimata pārmaiņu sanāksmēm.
Lielbritānija un Francija bija izvirzījušas jaunu mērķi - šajā desmitgadē G7 valstu elektroenerģijas sistēmās izbeigt "neierobežotu" ogļu izmantošanu bez pasākumiem emisiju kompensēšanai.
Taču, ņemot vērā, ka pasaules energoapgādi joprojām ierobežo karš Ukrainā, šo mērķi noraidīja pārējie dalībnieki, tostarp bloka priekšsēdētāja Japāna un Amerikas Savienotās Valstis.
"Es, protams, būtu vēlējies, lai mēs būtu varējuši uzņemties saistības līdz 2030. gadam pakāpeniski pārtraukt ogļu izmantošanu," aģentūrai AFP sacīja Panjē-Runašē.
Taču "tas ir jautājums, kurā mēs joprojām varam panākt progresu gaidāmajās diskusijās", jo īpaši ANO klimata konferencē, kas šogad novembrī notiks Dubaijā.
Uz G7 valstu ministriem tika izdarīts spiediens paziņot par drosmīgiem pasākumiem pēc tam, kad pagājušajā mēnesī ANO svarīgā klimata ziņojumā tika brīdināts, ka bez "ātras un tālejošas" rīcības aptuveni desmit gadu laikā būs vērojams temperatūras pieaugums.
Pagājušajā gadā G7 līderi paziņoja, ka Krievijas kara Ukrainā "ārkārtas apstākļi" liek ieguldījumus gāzē uzskatīt par "piemērotu pagaidu reakciju".
Svētdienas paziņojumā ir līdzīgs formulējums, taču tajā ir noteikti arī vairāki parametri attiecībā uz šādiem ieguldījumiem un uzsvērta "primārā vajadzība" "samazināt gāzes pieprasījumu".
Tomēr klimata kampaņas dalībnieki brīdināja, ka neskaidrības ir nepareizs vēstījums.
Starptautiskās Enerģētikas aģentūras izpilddirektors Fatihs Birols aģentūrai AFP sacīja, ka ir apmierināts ar paziņojumu.
"Tajā apvienotas mūsu pašreizējās bažas par energoapgādes drošību, kā arī sniegta ceļa karte, kā risināt klimata krīzi," viņš teica, piebilstot, ka Japānai bijusi "atbildīga un konstruktīva" loma.
Tomēr bloks neapstiprināja Japānas stratēģiju, kas paredz līdztekus fosilajam kurināmajam izmantot ūdeņradi un amonjaku, lai samazinātu emisijas, - aktīvisti apgalvo, ka tas tikai pagarina piesārņojošo rūpnīcu kalpošanas laiku.
Paziņojumā tikai norādīts, ka "dažas valstis pēta" ūdeņraža kurināmā potenciālu.
Mēģinājumi apņemties līdz 2035. gadam uz pusi samazināt G7 valstu transportlīdzekļu radītās emisijas arī cieta neveiksmi, taču grupa pirmo reizi apņēmās līdz 2040. gadam izbeigt jaunu plastmasas piesārņojumu.
