Klimata jautājumi un valstu rīcība klimata pārmaiņu mazināšanai ir viens no jautājumiem, kas šķeļ sabiedrību arī Latvijā.
Taču arī Latvija nevarēs izvairīties no vidējās temperatūras paaugstināšanās un dažādām dabas stihijām vai anomālijām, brīdina klimata pārmaiņu eksperti.
"Ievērojami palielināsies arī dienu skaits ar ļoti stipriem nokrišņiem. Un arī šādi gadījumi, kā pagājušogad bēdīgi slavenais augusts... Kopumā ņemot, ne katru gadu, ne katru vasaras mēnesi, bet ir tendence palielināties," spriež Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna.
"Pats galvenais – ogļskābā gāze uzkrājas atmosfērā. Tāpēc vienīgais veids, kā mēs varam apstādināt globālo sasilšanu, ir sasniegt neto nulles emisijas. Un arī, ja mēs no atmosfēras izņemam tikpat daudz ogļskābo gāzi, cik mēs tur to ieliekam," norāda Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes priekšsēdētājs Džims Skī.
Ar jaunākajām zinātniskajām atziņām par klimata pārmaiņām un pielāgošanos tām, klimata pārmaiņu scenārijiem, kā arī pašu ziņojumu, pirmdien plašāk sabiedrību iepazīstināja Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) kopā ar ANO Klimata pārmaiņu starpvaldības padomi.
ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) sanāksme ir viens no lielākajiem ANO pasākumiem, ko Latvija ir uzņēmusi kopš 1991. gada.
Šī ANO padome ir organizācija, kas pēta klimata pārmaiņas, regulāri publicē secinājumus par tām, un pēc tam Eiropas Savienības un Latvijas klimata politikas ir balstītas IPCC secinājumos.
Par godu šim notikumam nedēļas garumā plānotas vairākas aktivitātes – klimata jomai veltītas diskusijas, plenārsesijas, tikšanās ar Saeimas deputātiem un citi notikumi, kur uzmanības centrā būs klimata pārmaiņas un ar tām saistītie jautājumi.
Pirmdienas pasākumā iepazīstināja gan ar jaunākajām zinātniskajām atziņām par klimata pārmaiņām, gan arī plašāk skaidroja ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes ziņojumu par klimata pārmaiņām un pilsētām, kuru plānots pabeigt 2027. gadā, jo tiks definētas tēmas un attiecīgi būs jāveic jauni pētījumi.
Kā skaidroja KEM Klimata pārmaiņu departamenta direktore Aiga Grasmane, riskus, kas skar pilsētas, sabiedrība daļēji jau apzinās, saskaroties ar lieliem karstumiem vai plūdiem, taču pilsētas, kuras varētu būt ievainojamākās klimata pārmaiņu dēļ, varēs uzzināt šajā jaunajā sagatavotajā ziņojumā, pie kura darbu šonedēļ uzsāks starptautiskie pētnieki.
"Domāju, ka Latvijas pilsētas, iespējams, sarakstā neparādīsies, taču metodiskie norādījumi un norādes uz galvenajiem riskiem, kas pilsētu plānotājiem ir jāņem vērā, lai nodrošinātu emisiju mazināšanu, kur pilsētas spēlē lielu lomu, ņemot vērā transporta risinājumus – kādi ir veiksmīgi, kādi nav, ēku būvniecību, infrastruktūru, kas mums ir, notekūdeņu novadīšana, kā ir plānotas pilsētas attiecībā uz zaļo zonu esamību, sakarā ar to, ka palielinās karsto dienu skaits un ilgums, tātad mēs izjūtam, ka pilsētas uzkarst, – šīs ir tās lietas, kas tiks iekļautas ziņojumā," sacīja Grasmane.
Kā norāda Grasmane, ir liels prieks, ka pasākums notiek Rīgā, un tas lielākoties ir pateicoties tam, ka ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes darba grupas viceprezidente ir Zinta Zommers, kas ir Amerikas latviete un zināma zinātniece.
ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padome ir institūcija, kas piedāvā pētījumus – zinātnisko bāzi, uz kuru balstīt klimata politiku, – Eiropas Savienībā ir ļoti stingra klimata politika, kas ir saistoša arī Latvijai.
Tāpēc papildus darba sesijām, kas šonedēļ notiks, dalībniekiem, proti, zinātniekiem un ekspertiem, paredzēts rīkot dažādus tematiskos braucienu, tieši Rīgas rajonā, piemēram, uz Māras dīķiem, lielām kapsētām un citiem objektiem, lai parādītu Latvijas reģiona specifiku, kādā situācijā mēs atrodamies, kādi ir Latvijas izaicinājumi, ar kuriem nākas saskarties saistībā ar klimata pārmaiņām.
Tostarp viesus paredzēts iepazīstināt arī ar valsts iespējām un prioritātēm šajā jomā, tādējādi skaidrojot Latvijas problēmas. Klimata politikai jābūt pielāgotai katrai valstīj, taču ne vienmēr Latvijai izdodas pārliecināt Eiropas sabiedrību par tās izaicinājumiem, kas atšķiras no citām valstīm. Tāpēc šis būs mēģinājums to darīt.
Daudzas valstis ir apņēmušās tiekties uz neto nulles emisijām. Arī Klimata un enerģētikas ministrijā paralēli Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes pētījumam, vērtējusi, kas būtu jādara Latvijā.
"Mēs esam veikuši pētījumus par to, kāda veida pielāgošanās pasākumi būtu jāīsteno, piemēram, būvniecībā. Kas būtu jādara saistībā ar plānošanu. Kas būtu darāms apdrošināšanas jomā. Īstenībā, esam vērtējuši, kas ir jādara ar investīciju projektu plānošanu un daudzām citām jomām. Mēs to jau esam identificējuši," stāsta KEM Stratēģiskās koordinācijas departamenta direktore Ilze Prūse.
