Priekšvēlēšanas štatu pēc štata ilgs līdz pat jūlija vidum, kad oficiāli tiks izraudzīts prezidenta kandidāts, kurš startēs no Republikāņu partijas.
Tāds pats priekšvēlēšanu process arī Demokrātu partijai, kura savu kandidātu izraudzīsies augustā. Savukārt izšķirīgais balsojums par nākamo Baltā nama saimnieku notiks 5. novembrī.
Aiova parasti ir pirmais štats, kur notiek kandidāta izraudzīšana, un republikāņi nav atteikušies no tradīcijas.
"Aiovas priekšvēlēšanas šogad ir ārkārtīgi svarīgas Republikāņu nominācijai. Jo tas ir pats pirmais balsojums, kas noteiks toni arī pārējiem," norāda Amerikas Universitātes profesors Alans Lihtmans.
Partijas atbalstītāji pulcēsies vēlēšanu iecirkņos, kas parasti ierīkoti skolās, kopienu centros vai citās sabiedriskā vietās, un pēc diskusijām izvēlēsies savu favorītu. Sapulces vadītājas saskaitīs nodotās balsis un nosūtīs tās partijas birojam, kas dažu stundu laikā paziņos uzvarētāju.
Sagaidāms, ka Aiovas priekšvēlēšanās uzvarēs bijušais prezidents Tramps, kurš aptaujās pārliecinoši apsteidz savus galvenos konkurentus Floridas gubernatoru Ronu Desantisu un bijušo ASV vēstnieci ANO Nikiju Heiliju.
Trampa kampaņa Aiovā grib ne tikai uzvarēt, bet pierādīt, ka cīņā par Republikāņu partijas nomināciju viņam nav konkurences.
"Šī ir ļoti unikāla vēlēšanu sezona. Nekad nav bijis tāds kandidāts – ar 90 apsūdzībām, tostarp par demokrātijas graušanu. Un turklāt viņa sāncenšiem trūkst rakstura, lai parādītu, ka viņi tiešām atšķiras. Nevar kādu uzveikt ar neko.
Un šobrīd Heilija un Desantiss nav piedāvājuši neko, lai patiesi izaicinātu Trampu," uzskata Lihtmans.
Uz Republikāņu nacionālo konventu, kurā oficiāli izvēlēs partijas prezidenta amata kandidātu, dosies 40 delegāti no štata.
Šogad nelielas korekcijas pasākumu grafikā ieviesis aukstais laiks.
Līdz pat -30 grādu spelgonī Aiovas štata iedzīvotājiem nāksies mērot ceļu pie balsošanas urnām. Daudzus mazāk sparīgos balsotājus tas varētu atturēt, kas savukārt atsauktos kopējā vēlētāju aktivitātē.
Tramps nedēļas nogalē sarīkoja tikai vienu no četriem plānotajiem priekšvēlēšanu pasākumiem. Tomēr -30 grādi nebiedēja dedzīgākos eksprezidenta atbalstītājus, un pie pasākuma vietas Indianolas pilsētā pat izveidojās rinda. Trampam bija arī vairākas individuālas tikšanās ar kampaņas darbiniekiem un iedzīvotājiem.
Tramps jau tiek uzskatīts par ticamāko Republikāņu partijas kandidātu, tieši tāpat kā Džo Baidens demokrātu frontē, un šajā duelī šībrīža aptaujās nedaudz pārāks ir Tramps. Eksperti bažījas, ka vēl viens Trampa termiņš draud būt vēl ekstrēmāks par jau piedzīvoto.
"Vēl viena Trampa prezidentūra ASV demokrātiju noliktu uz sagrāves robežas," uzskata Lihtmans.
"Viņš gandrīz to iznīcināja pēc vēlēšanām 2020. gadā, iespaidojot amatpersonas centienos ietekmēt balsis. Vēlāk noraugoties uz vardarbīgo sacelšanos 2021. gada janvārī un nedarot absolūti neko. Un viņš pat ir teicis – es būšu diktators, bet tikai pirmo dienu amatā, bet patiesībā ir tā – ja esi diktators pirmajā dienā, tu esi diktators uz mūžu."
KONTEKSTS:
ASV prezidenta vēlēšanas ir plānotas 2024. gada 5. novembrī. ASV prezidents netiek ievēlēts tiešā tautas balsojumā, bet gan ar tā sauktās Elektoru kolēģijas starpniecību. Vēlēšanu dienā pilsoņi ievēlēs savus pārstāvjus Elektoru kolēģijā, kas pēc tam balsos par prezidenta ievēlēšanu.
Šāda vēlēšanu sistēma nozīmē, ka prezidenta vēlēšanās var uzvarēt arī kandidāts, kas kopumā saņēmis mazāk vēlētāju balsu nekā konkurents. Piemēram, tā notika 2016. gadā, kad Donalds Tramps pārspēja Hilariju Klintoni.
Paredzams, ka valdošā Demokrātu partija bez nopietnas konkurences atkārtoti izvirzīs prezidenta amatam tagadējo Baltā nama saimnieku Džo Baidenu, kurš apņēmies kandidēt uz otro termiņu. Saistībā ar viņa kandidatūru lielākos jautājumus raisa Baidena vecums, jo viņš jau tagad ir vecākais prezidents ASV vēsturē un atkārtotas ievēlēšanas gadījumā viņam būs jāstrādā līdz 86 gadu vecumam.
Republikāņu partijā galvenais pretendents uz izvirzīšanu prezidenta amatam ir Donalds Tramps, kura kampaņu līdz šim nav iedragājušas viņam izvirzītās apsūdzības.
