ĪSUMĀ:
- Pret Izraēlu raidīti 170 bezpilota lidaparāti, vairāk nekā 30 spārnotās raķetes un vairāk nekā 120 ballistiskās raķetes.
- Lielākā daļa no tiem raidīti no Irānas, bet neliela daļa arī no Irākas un Jemenas.
- Izraēlai izdevās pārtvert 99% no droniem un raķetēm; Irānas uzbrukums Izraēlai esot novērsts.
- Irāna apstiprinājusi, ka sākusi uzbrukumu Izraēlai; šis jautājums var tikt "uzskatīts par izsmeltu".
- Vašingtona neiesaistīsies iespējamā Izraēlas atbildes uzbrukumā Irānai.
- Izraēlas ārlietu ministrs: Rūpīgi apsveram turpmāko rīcību.
- G7 līderi videokonferencē apspriedīs Irānas uzbrukumu Izraēlai.
Uz Izraēlu raida 300 dažāda veida objektus
Pirmais Irānas uzbrukuma vilnis sasniedza Izraēlas teritoriju ap pulksten 2 naktī pēc vietējā laika. Virs Izraēlas pilsētām bija dzirdami sprādzieni, Izraēlas armijas pretgaisa aizsardzības sistēmām notriecot Teherānas palaistos dronus un raķetes.
Uzbrukumam sākoties, ASV amatpersonas paziņoja, ka aktīvi palīdz Izraēlai pārtvert Irānas raidītos dronus un raķetes. Izraēlas armijas pārstāvis Daniels Hagari šorīt pavēstīja, ka Irāna uzbrukusi Izraēlai ar 170 bezpilota lidaparātiem, vairāk nekā 30 spārnotām raķetēm un ar vairāk nekā 120 ballistiskām raķetēm.
"Irāna aizvadītajā naktī uzbrukusi Izraēlai, raidot vairāk nekā 300 dažāda veida objektus. Irānas palaistie objekti saskārās ar Izraēlas aizsardzības spēku pretgaisa aizsardzības sistēmu un tehnoloģisko pārākumu, kā arī spēcīgu koalīciju, kas kopīgi ir notriekusi lielāko daļu objektu.
Mēs esam pārtvēruši 99% no droniem un raķetēm, kas apdraudēja Izraēlas teritoriju. Tas ir ļoti nozīmīgs stratēģisks panākums", sacīja Hagari.
Viņš norādīja, ka lielāko daļu dronu un raķešu izdevās pārtvert ārpus Izraēlas robežām. Tomēr neliela daļa Irānas palaisto raķešu trāpījušas dažās vietās Izraēlas teritorijā, tai skaitā armijas bāzē valsts dienvidos, bet tā neesot daudz cietusi, atzīmēja Hagari.
Glābēji ziņoja, ka ievainota septiņus gadus veca meitene Izraēlas dienvidos, bet policija vēl izmeklē notikušā apstākļus.
Izraēlas armijas pārstāvis arīdzan pavēstīja, ka uzbrukumā iesaistījās Irānas atbalstītie kaujinieku grupējumi Jemenā un Irākā, kas arī raidījuši objektus uz Izraēlu. Hagari sacīto apstiprināja Izraēlas aizsardzības ministrs Joavs Galants.
"Šonakt visa pasaule redzēja, kas ir Irāna. Teroristu valsts, kas uzbrūk Izraēlas valstij no 1500 km attāluma un mēģina izmantot visus tās atbalstītos kaujinieku grupējumus. Taču pasaule redzēja arī koalīcijas spēku un to, kā Izraēla stāv līdzās ASV un citām valstīm, lai atvairītu uzbrukumu," sacīja Galants.
Izraēla paudusi apņēmību atvairīt visus Irānas triecienus. Arī pasaules lielākā militārā lielvara ASV apņēmusies palīdzēt Izraēlai atvairīt Irānas režīma uzbrukumu.
"Mēs cieši sadarbojamies ar Savienotajām Valstīm un mūsu partneriem reģionā, lai (..) tos pārtvertu," pavēstījis armijas pārstāvis Hagari.
Gatavojoties Irānas lidrobotu uzbrukumam, Izraēla uz vairākām stundām visiem lidojumiem slēdza savu gaisa telpu, kas vēlāk atvērta. Līdzīgi rīkojās Jordānija un Irāka. Par savas gaisa telpas slēgšanu paziņoja arī Irāka, bet Ēģipte izsludināja trauksmes stāvokli savās zenītartilērijas vienībās.
Irānas atbilde Izraēlas triecienam Sīrijā
Irāna apstiprinājusi, ka sākusi uzbrukumu Izraēlai. Irānas pastāvīgā misija ANO Ņujorkā pavēstījusi, ka sestdienas vakarā uzsāktais uzbrukums esot bijusi atbilde uz Izraēlas "agresiju pret diplomātisko objektu Damaskā".
Irānas Revolucionārā gvarde paziņojusi, ka izšāvusi uz Izraēlu gan lidrobotus, gan raķetes. Irānas augstākais līderis ajatolla Ali Hamenei sociālās saziņas vietnēs paziņojis, ka Izraēlas "ļaunais režīms tiks sodīts".
Irānas misija piebildusi, ka šis jautājums var tikt "uzskatīts par izsmeltu".
Amerikāņu militārais eksperts Stīvs Genjards tikmēr paudis, ka jautājums nevar tikt uzskatīts par izsmeltu, jo Izraēla vēl nav sniegusi savu atbildi uz Teherānas īstenoto uzbrukumu.
Genjarda ieskatā Izraēla varētu atbildēt, izmantojot karaflotes un gaisa spēku potenciālu triecienu veikšanai mērķiem Irānas iekšienē.
"Izraēlai ir daudz plašākas militārās spējas nekā Irānai. Viņiem ir ļoti labi aprīkoti gaisa spēki, viņiem ir iznīcinātāji F-35, ļoti spējīgi F-15. Viņiem ir spārnotās raķetes, kuras var palaist no zemūdenēm un kuģiem. Izraēlas gaisa spēku spējas ir daudz pārākas par visu, kas ir irāņu rīcībā. Izraēlas gaisa spēki var pilnībā kontrolēt gaisa telpu virs Irānas", telekanālam "ABC News" sacīja Genjards.
Citas iespējamās Izraēlas atbildes darbības min Vestpointas akadēmijas Modernā kara institūta direktora vietnieks Čārlzs Feints.
"Mēs redzēsim vismaz vairākus kiberuzbrukumus, kas būs apzināti un tieši vērsti pret Irānas režīmu. Es nedomāju, ka Izraēla vēlēsies atteikties no turpmākiem triecieniem pret Irānas Revolucionārās gvardes funkcionāriem. Jo īpaši, ņemot vērā neseno triecienu, ko viņi īstenoja. Personu, pret kuru bija vērsts trieciens, Irāna identificēja kā vienu no galvenajiem 7.oktobra uzbrukuma organizētājiem. Tātad šīs darbības turpināsies arī nākotnē," telekanālam "CBS News" sacīja Feints.
Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Sintija Broka savukārt atzīmēja: Izraēlas iespējamā militāra rakstura atbilde uz aizvadītajā naktī Teherānas sarīkoto masveida dronu un raķešu uzbrukumu Izraēlai nenestu fundamentālas iekšpolitiskas sekas Irānas ajatollu režīmam.
"Gluži tāpat kā Izraēlai galvenais ienaidnieks ir Irāna, tā Irānai galvenais ienaidnieks ir ASV un Izraēla. Līdz ar to, lai arī par iekšpolitiskiem jautājumiem Irānas sabiedrība ir pietiekami sadrumstalota - kas attiecas uz ārējo ienaidnieku - tas ir aspekts, kas šo te sabiedrību spēj apvienot. Un, ja sekotu uzbrukums Irānai, ja sekotu civiliedzīvotāju bojāeja, tad es ne mazākā mērā neapšaubu, ka Irānas sabiedrība apvienosies, lai atbalstītu valdības centienus atriebt šo situāciju, lai aicinātu uz militāru atbildes reakciju, kas nozīmē, protams, arī cita līmeņa eskalāciju un savā ziņā arī neparedzamu haosu reģionā," sacīja Broka.
Sākoties uzbrukumam, Teherānā naktī notika atbalsta mītiņi valdošajām režīmam. Vienlaikus pie degvielas uzpildes stacijām izveidojās garas rindas, iedzīvotājiem steidzot uzpildīt bākas neilgi pēc tam, kad bija sācies Irānas raķešu un dronu uzbrukums Izraēlai.
ASV neiesaistīsies iespējamā Izraēlas atbildes uzbrukumā
Izraēla atrodas trauksmes stāvoklī kopš 1. aprīlī notikušā uzbrukuma Irānas vēstniecībai Damaskā, kurā tika nogalināti 16 cilvēki, tajā skaitā divi irāņu ģenerāļi. Šajā triecienā Teherāna apsūdzēja Izraēlu un draudēja ar atbildes triecienu.
Situācija turpināja eskalēties, kad Irānas Revolucionārās gvardes jūras spēki Persijas līcī sestdien sagrāba konteinerkravas kuģi, kas it kā saistīts ar Izraēlu.
Pēc tam ASV prezidents Džo Baidens pārtrauca nedēļas nogales atpūtu Delavērā un sestdien atgriezās Vašingtonā uz steidzamām konsultācijām par situāciju Tuvajos Austrumos. Pēc sarunām ar Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu Baidens šonakt atkārtoti apstiprināja Izraēlai ASV "dzelžainu" atbalstu.
Tikmēr telekanāls "CNN", atsaucoties uz avotiem ASV prezidenta administrācijā paziņojis, ka
Baidens informējis Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu, ka Vašingtona neiesaistīsies iespējamā Izraēlas atbildes uzbrukumā Irānai.
Izraēlas ārlietu ministrs Israels Kacs paziņojis, ka Izraēla rūpīgi apsver turpmāko rīcību pēc Irānas dronu un raķešu uzbrukuma.
"Mēs esam sacījuši, ka gadījumā, ja Irāna uzbruks Izraēlai, mēs uzbruksim Irānai. Un šī apņemšanās joprojām ir spēkā," intervijā Izraēlas armijas radio šodien sacīja Kacs. Tomēr viņš norādīja, ka konkrēti jautājums par iespējamo atbildi tiks apspriests attiecīgajā formātā Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu vadībā. Kacs pauda pārliecību, ka tiks pieņemti atbilstoši un pareizi lēmumi.
Izraēlas mediji ziņoja, ka kara kabinets sanāks uz sēdi plkst.15.30 pēc vietējā un Latvijas laika.
Itālijas valdība paziņoja, ka Itālija kā G7 prezidējošā valsts ir sasaukusi G7 līderus uz videokonferenci šodien pēcpusdienā. Arī ANO drošības padome svētdien vakarā (pēc Latvijas laika) noturēs neatliekamu tikšanos, atbildot Izraēlas lūgumam.
Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu bija sasaucis kara kabineta sēdi.
KONTEKSTS:
Irānai un Izraēlai nav kopējas robežas, taču abas valstis jau gadu desmitiem spēkojušās par ietekmi Tuvo Austrumu reģionā. 1979. gadā Irānā pie varas nāca islāma fundamentālistu režīms, kas sarāva jebkādas saites ar Izraēlu. Irāna uzskata, ka Izraēlas valsts nedrīkst eksistēt; Teherānas režīms draudējis noslaucīt Izraēlu no pasaules kartes.
Irāna tiek uzskatīta par bīstamāko Izraēlas ienaidnieci reģionā, taču Izraēlas rīcībā ir kodolieroči un pasaules spēcīgākās lielvaras ASV atbalsts.
Irānas režīms finansē tādas teroristu organizācijas kā "Hamās" un "Hizbullāh", kas cīnās pret Izraēlu. Konflikts saasinājās pagājušā gada oktobrī, kad "Hamās" teroristi sarīkoja uzbrukumu Izraēlai. Kopš tā laika augušas bažas, ka "Hamās" un Izraēlas karš varētu pāraugt plašākā reģionālā konfliktā ar Irānas līdzdalību.
