Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis intervijā "Rīta panorāmai" sacīja, ka abu kaimiņvalstu atbildīgie dienesti jau sazinājušies un konsultējušies par situāciju. Latvijas Valsts policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka draudu sūtītājs bijis viens un tas pats.
Lietuvas izlūki: Mērķtiecīgs un koordinēts uzbrukums
Lietuvas policija piektdien ziņoja, ka aptuveni 140 spridzināšanas draudu vēstules tika nosūtīti dažādām skolām visā valstī, vēstīja Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.
"Šodien no plkst. 06.00 saņemti 140 ziņojumi krievu valodā par draudiem uzspridzināt skolas un bērnudārzus valsts teritorijā. [...] Pagaidām sprāgstvielas vai aizdomīgi priekšmeti nav novēroti," LRT sacīja Policijas departamenta preses pārstāvis Ramūns Matonis.
Viņš pieļāva, ka dažās izglītības iestādēs notika evakuācija. Viņš noliedza, ka sprādziena draudi būtu vērsti tieši pret ebreju iestādēm, bet, iespējams, dažas no draudu vēstulēm saņēma arī ebreju skolas.
Lietuvas izlūkošanas aģentūra – Valsts drošības departaments (VSD) – paziņoja, ka
draudi visās Baltijas valstīs, šķiet, ir "mērķtiecīgs un koordinēts uzbrukums, kas veikts pēc naidīgu valstu iniciatīvas".
"Viltus ziņojumi un līdzīga rakstura darbības ir vērstas uz spriedzes un panikas radīšanu sabiedrībā, iestāžu darba traucēšanu un destabilizēšanu, kā arī neuzticības vairošanu," pauda izlūkdienesta preses pārstāve Aurēlija Vernickaite.
"Pieaugot ģeopolitiskajai spriedzei, Lietuva un pārējās Baltijas valstis ir pastāvīgs naidīgu valstu informācijas un kiberuzbrukumu mērķis," viņa piebilda.
Igaunijas policija: Vēstuļu mērķis – traucēt iestāžu darbu
Bet naktī uz ceturtdienu, 12. oktobri, desmitiem iestāžu visā Igaunijā, tostarp skolas un bērnudārzi, saņēma spridzināšanas draudu vēstules pa e-pastu. Arī Igaunijas policija uzskata, ka tā ir plaša mēroga draudu vēstuļu vilnis, vēstīja Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.
"Pirms dažām dienām līdzīgs spridzināšanas draudu vilnis tika nosūtīts Latvijā.
Saskaņā ar pašreizējo policijas vērtējumu tas ir plaša mēroga surogātpasta vilnis, kura mērķis ir traucēt iestāžu darbu.
Policija ir sazinājusies ar iestādēm, kas saņēma vēstuli, un strādā, lai identificētu draudu sūtītāju," sacīja policijas operatīvais vadītājs Heigo Reineks.
Tallinas vicemērs Andrejs Kante radio ERR ziņām pastāstīja, ka visā Igaunijā aptuveni 300 izglītības iestādes saņēmušas draudu vēstules. "Es šobrīd nevaru jums pateikt precīzu skaitu Tallinā, bet to ir daudz, vairāki desmiti," sacīja Kante.
Pilsētas izglītības iestādes reaģēja, pamatojoties uz informāciju, kas tika saņemta no policijas un Robežsardzes departamenta, kas iesaistīti šīs krīzes situācijas pārvaldībā, sacīja vicemērs. "Svarīgākā mācība, ko esam guvuši no šīs situācijas, ir tā, ka mums ir jāveido operatīva komunikācija starp valsts struktūrām un pašvaldību," atzina Kante.
Igaunijas izglītības ministre Kristīne Kallasa savukārt pauda, ka "šādi draudi vienmēr jāuztver ļoti nopietni. Mēs nekad nevaram zināt, vai tas ir reāls vai surogātpasts, tomēr visās skolās ir instrukcijas, kā pareizi rīkoties šādos apstākļos, un visas skolas ir rīkojušās pareizi, evakuējot bērnus no ēkas."
KONTEKSTS:
Aptuveni 300 mācību iestādēs visā Latvijā otrdien, 10. oktobrī, saņēma e-pastus par iespējamiem drošības riskiem, līdzīgus draudu e-pastus naktī uz trešdienu, 11. oktobri, saņēma arī aptuveni 400 bērnudārzu.
Valsts policija norādīja, ka iedzīvotājiem nav pamata satraukumam, draudu līmenis tiek raksturots kā zems un evakuācija iestādēs nav nepieciešama. Policija arī norādīja, ka šāda veida uzbrukumi nav jauni, un šis avots darbojies arī Polijā un ASV.
Arī Valsts drošības dienests (VDD) informēja, ka terorisma draudu līmenis Latvijā saglabājas zems un VDD rīcībā esošā informācija neliecina, ka tas tuvākajā laikā varētu mainīties.
