Ņemot vērā vairākus iekšējos un ārējos faktorus, šīs vēlēšanas ir uzskatāmas par būtiskākajām jaunāko laiku Indonēzijas vēsturē. Vēlēšanu iecirkņos savu balsi nodos 204,8 miljoni balsstiesīgo Indonēzijas pilsoņu, un nedaudz vairāk kā puse no tiem ir jaunāki par 40 gadiem.
Lielākā uzmanība tiks pievērsta tieši Indonēzijas prezidenta vēlēšanām, tā kā prezidents ir faktiskais valdības vadītājs, savukārt prezidenta kandidatūru vēlēšanām drīkst virzīt tikai parlamentā ievēlētie spēki, kas ieguvuši vismaz 20 procentu vietu.
ĪSUMĀ:
- Indonēzijas prezidenta vēlēšanās par amatu cīnīsies aizsardzības ministrs un divi bijušie gubernatori.
- Aptaujas lielāko atbalstu uzrāda aizsardzības ministram Prabovo Subianto.
- Izskan bažas par līdzšinējā prezidenta Džoko Vidodo aktīvo iesaisti, publiski signalizējot atbalstu Prabovo Subianto un viceprezidenta kandidātam, kurš ir Vidodo dēls.
- Kandidātu solījumi galvenokārt ir vērsti uz labklājības līmeņa uzlabošanu un ekonomiskās attīstības veicināšanu.
- Iespējams, ka nākamais prezidents būs zināms tikai pēc vēlēšanu otrās kārtas jūnijā.
Priekšvēlēšanu aģitācijas periodā vērojama kandidātu aktīva komunikācija ar sabiedrību pasākumos klātienē un kandidātu tēlu popularizēšana. Ņemot vērā lielo gados jauno vēlētāju īpatsvaru, kampaņas tiek veidotas, domājot par šo elektorātu. Šoreiz lielāks uzsvars ir arī uz kampaņām sociālajos tīklos, īpaši TikTok.
Neiztiek arī bez mākslīgā intelekta izmantošanas – kā vēsta Singapūras medijs CNA, tikai kandidāta Anīsa Basvedana komanda neizmanto šīs tehnoloģijas savā kampaņā. Medijs savā materiālā norāda, ka dažādi dziļviltojuma video un dezinformatīva rakstura materiāli tiek izmantoti gan kandidātu popularizēšanai, gan pretinieka nomelnošanai.
Parasti kandidātu solījumiem ir raksturīgs populisma elements, taču, vērtējot šo vēlēšanu kandidātu pozīcijas, kopsaucējs visiem ir vēlmē nodrošināt augstāku labklājības līmeni un ekonomisko attīstību valstī.
Bijušais militārists bauda augstu atbalsta līmeni
Vēlētāju aptaujas uzrāda, ka visvairāk balsu varētu saņemt tagadējais aizsardzības ministrs Prabovo Subianto, partijas "Kustība par varenu Indonēziju" (Gerindra) līderis. Aizvadīto gadu gaitā viņš ir sekmīgi spējis pielāgoties aktuālajai politiskajai situācijai valstī un no kādreizējā Vidodo sāncenša kļūt par viņa atbalstītāju. Kandidatūru atbalsta kopumā astoņu partiju, ieskaitot Gerindra, izveidotā "Progresīvās Indonēzijas koalīcija".
72 gadus vecais politiķis bija Indonēzijas armijas ģenerālis laikā, kad valstī pie varas atradās autoritārais Suharto režīms (1966–1998). Viņš arīdzan bija precējies ar diktatora Suharto meitu, bet vēlāk laulība tika šķirta.
Kritiķi un cilvēktiesību aktīvisti norāda uz aizdomām par viņa iespējamo līdzdalību armijas pastrādātajos cilvēktiesību pārkāpumos Papuā un Austrumtimorā, kā arī pret opozīcijas aktīvistiem Suharto varas pēdējos gados.
Subianto pirms desmit gadiem intervijā telekanālam Al Jazeera atzina, ka 1998. gadā saskaņā ar pavēlēm palīdzēja organizēt vairāku tā laika opozīcijas aktīvistu nolaupīšanu.
Daļu vēlētāju attur viņa pagātne, kā arī viņa nesavaldīgais raksturs un nereti asā retorika. Visdrīzāk, tieši rakstura īpašību un militārās pagātnes dēļ šā brīža kampaņas gaitā Subianto tiek pozicionēts kā maigāka rakstura cilvēks, bet sociālo tīklu publikācijās un mīmos pat kā mīļš, brīžiem nenopietns vectēvs.
Popularitātes rādītājus palīdzējis celt arī viņa viceprezidenta kandidāts Gibrans Rakabumings Raka, kas ir aizejošā prezidenta Vidodo vecākais dēls un Surakartas pilsētas mērs. Uz pusi jaunākā kandidāta piesaiste palīdzēja pacelt atbalstu aptaujās no vidēji 35 procentiem uz 45 procentiem.
Savā platformā Subianto sola nākamo piecu gadu laikā citstarp izveidot 19 miljonu jaunu darba vietu, uzcelt trīs miljonus jaunu mājokļu pilsētās un laukos, uzcelt jaunas veselības aprūpes iestādes katrā valsts reģionā, nodrošināt skolās brīvpusdienas, kā arī nosūtīt kopumā 20 000 studentu uz ārzemēm, lai tie varētu apgūt studijas medicīnā un virknē eksakto zinātņu.
Savukārt visiem Indonēzijas iedzīvotājiem tiek solīts nodrošināt bezmaksas piekļuvi internetam.
Ekonomikā kandidāts iestājas par aktīvāku valsts iesaisti politikas veidošanā. Viņš arī sola piecu gadu laikā uz pusi samazināt valsts parādu.
Kas attiecas uz nostāju ārpolitikā, ekspertu ieskatā būtiska kursa maiņa nav sagaidāma, taču no visiem kandidātiem viņš kā vienīgais atklāti runā par labā kaimiņa politikas principu, kas paredz stabilu saišu uzturēšanu ar reģiona valstīm. Intervijā amerikāņu izdevumam Newsweek Subianto ir paudis gatavību aktīvāk iestāties par t.s. "globālo dienvidu" valstīm starptautiskā mērogā, citstarp cenšoties panākt ANO Drošības padomes reformu.
Kandidāts, kuram jācīnās par popularitātes saglabāšanu
Valdošās Indonēzijas Demokrātiskās cīņas partijas (PDI-P) biedrs Gandžars Pranovo, kas iepriekš desmit gadus bija Centrālās Javas provinces gubernators, var rēķināties ar apmēram piektās daļas vēlētāju atbalstu. Viņam atbalstu ir paudušas arī trīs citas partijas.
55 gadu vecais Pranovo sevi pozicionē kā "tautas prezidentu", balstoties uz savu līdzšinējo pieredzi gubernatora amatā un savulaik labajiem popularitātes rādītājiem. Salīdzinājumā ar abiem pārējiem kandidātiem viņš vairāk dod priekšroku kampaņai klātienē, tiekoties ar iedzīvotājiem un pat pārnakšņojot viņu mājās.
Neskatoties uz to, ka viņš apņēmies turpināt Vidodo iesākto politiku, vienlaikus to pilnveidojot, atbalsts kandidātam pēdējo mēnešu laikā gan ir bijis ar lejupejošu tendenci.
Eksperti to saista ar vēlētāju pāriešanu pie Prabovo Subianto, kuru daļa vēlētāju uztver kā līdzšinējā prezidenta aizsāktā darba turpinātāju.
Programmā kandidāts sola radīt 17 miljonus jaunu darba vietu, uzlabot esošās sociālās labklājības programmas, uzlabot jūras transporta pakalpojumu kvalitāti, stiprināt zvejniecības nozares, sekmēt valsts ekonomisko izaugsmi vidēji septiņu procentu apmērā, uz 12 gadiem nodrošināt bezmaksas izglītību visā valstī un samazināt nabadzību līdz 2,5 procentiem.
Ārpolitikā kandidāts sola pārskatīt Indonēzijas ārpolitikas principus, ņemot vērā esošo ģeopolitisko situāciju reģionā. Izdevuma The Diplomat materiālā atzīmēts, ka Pranovo saredz aktīvāku valsts ārpolitisko iesaisti un nepieciešamību stiprināt diplomātiskā dienesta lomu. Vienā no kandidātu debatēm janvārī kandidāts pauda tēzi, ka vajadzētu reformēt Dienvidaustrumāzijas valstu asociāciju (ASEAN), lai lēmumus formāta ietvaros valstis varētu pieņemt bez vienprātības principa.
Viceprezidenta amatam tiek virzīts bezpartejiskais Mohammads Mahfuds Mahmodins, kurš līdz 1. februārim ieņēma koordinējošā ministra politiskajos, juridiskajos un drošības jautājumos amatu. Atšķirībā no Subianto, kas turpina pildīt ministra pienākumus, Mahfuds atkāpās no amata, pamatojot lēmumu ar savu dalību vēlēšanās.
Pārmaiņu kandidāts, kas izceļas uz citu fona
Uz ievērojamas vēlētāju daļas, kas ietver dažādu uzskatu piekritējus, atbalstu var cerēt Anīss Basvedans – zinātnieks, bijušais izglītības ministrs un Džakartas gubernators. Salīdzinājumā ar abiem pārējiem kandidātiem Basvedans sevi pozicionē kā reformu nesēju. Tas arī atspoguļojas viņa kampaņas sauklī – "Taisnīga un pārtikusi Indonēzija visiem".
Kandidāts sola nodrošināt visā valstī kvalitatīvus izglītības un veselības aprūpes pakalpojumus, izveidot vairāk kā 15 miljonus jaunu darba vietu, samazināt nabadzību no deviņiem līdz 4–5 procentiem tuvāko piecu gadu laikā, sekmēt labas pārvaldības principus, izskaust korupciju, kā arī nodrošināt sieviešu tiesisko aizsardzību no vardarbības un diskriminācijas. Viņš arī iestājas par mazāku valdības iesaisti ekonomiskajā politikā.
Basvedans ir vienīgais kandidāts, kas ir apšaubījis iespēju realizēt Indonēzijas galvaspilsētas pārcelšanu tuvāko gadu laikā, uzskatot, ka valstī ir jārealizē daudz nozīmīgāki infrastruktūras projekti.
Ārpolitikā Basvedans ir kritizējis līdzšinējo darījumos balstīto pieeju un ievēlēšanas gadījumā sola īstenot uz vērtībām balstītu ārpolitiku.
Viņaprāt, Indonēzijai ir jāspēlē aktīvāka loma starptautiskā formātā, uzņemoties lielāku vadību dažādās starptautiskās iniciatīvās. Kā atzīmē izdevums The Diplomat, kandidāta ieskatā Indonēzijai ir jābūt līdzsvarojošajam spēkam Dienvidaustrumāzijas reģionā, lai nepieļautu kādas lielvaras dominanci. Kandidāts ir izrādījis interesi padziļināt sadarbību ar jauniem partneriem Āfrikā, Austrumeiropā un Latīņamerikā.
Kampaņas ietvaros 54 gadu vecais Basvedans aktīvi uzrunā jauniešus gan tiešsaistes, gan klātienes formātos. Turklāt, ņemot vērā arī savu pieredzi islāma studijās, kandidāts var paļauties arī uz ievērojamas islāmticīgo iedzīvotāju daļas un islāmistu partiju atbalstu.
Viena tāda spēka – Nacionālās atdzimšanas partijas – līderis Muhaimins Iskandars kandidē uz viceprezidenta amatu. Atbalstu Basvedana kandidatūrai ir paudis arī ceturtais lielākais politiskais spēks Indonēzijas likumdevējā – Nacionāli demokrātiskā partija.
Prezidenta iesaiste kampaņā raisa jautājumus
Atsevišķi eksperti un sabiedrības pārstāvji pauduši bažas, ka esošā Indonēzijas prezidenta iesaiste vēlēšanu kampaņā rada riskus demokrātijai valstī un mēģinājumus veidot politisko dinastiju.
Līdzšinējais valsts vadītājs Džoko Vidodo, kas atrodas amatā kopš 2014. gada, ir sasniedzis valsts pamatlikumā noteikto divu pilnvaru termiņu limitu, turklāt spējis saglabāt augstus popularitātes rādītājus.
Savā publiskajā aktivitātē Vidodo pēdējā gada laikā ir licis noprast par ieinteresētību tādā vēlēšanu iznākumā, kas nodrošina viņa mantojumu: labklājības politikas pasākumus, liela mēroga infrastruktūras projektu realizāciju arhipelāgā, tai skaitā valsts galvaspilsētas pārcelšanu no Džakartas uz jaunceļamo Nusantaru Borneo salas austrumu daļā.
Kā vēsta CNA, pagājušā gada jūnijā valdošās PDI-P sanāksmē Džoko Vidodo pamatojis nepieciešamību iejaukties priekšvēlēšanu kampaņā ar nolūku nodrošināt raitu varas maiņu.
Pretrunīgi ir vērtēts pagājušā gada oktobrī pieņemtais Indonēzijas Konstitucionālās tiesas lēmums, ka prezidenta vēlēšanās drīkst piedalīties kandidāti, kas iepriekš tikuši ievēlēti pašvaldību vadītāju amatos.
Tas pavēra iespēju 36 gadus vecajam Vidodo dēlam Gibranam Rakabumingam kandidēt uz viceprezidenta amatu, tādējādi apejot likumā noteikto minimālo 40 gadu vecuma ierobežojumu.
Tiesu tolaik vadīja tiesnesis Anvars Usmans, kurš ir precējies ar Džoko Vidodo māsu. Viņam pēc tam nācās atkāpties no tiesas priekšsēdētāja amata, kad viņa iesaiste šī lēmuma pieņemšanā tika atzīta par prettiesisku.
Nedēļu pirms balsojuma Vidodo gan pauda, ka atturēsies no dalības kandidātu organizētajos kampaņu pasākumos. Kā vēsta portāls Jakarta Globe, viņš ir arī aicinājis valsts pārvaldē strādājošos, kā arī bruņotajos spēkos un policijā dienējošos ievērot neitralitāti.
Saskaņā ar Indonēzijas likumu politiskās neitralitātes nodrošināšanai vēlēšanās nedrīkst balsot militārā dienesta un policijas amatpersonas.
Iespējams, būs jārīko otrā kārta
Prezidenta vēlēšanās pastāv liela iespējamība, ka nāksies rīkot otro kārtu. Ja neviens no kandidātiem neiegūst vairāk kā 50 procentu vēlētāju balsu un nesavāc vismaz 20 procentus balsu vairāk kā pusē no 38 Indonēzijas provincēm, divi vislielāko atbalstu guvušie kandidāti sacentīsies par vēlētāju balsīm 26. jūnijā.
Jaunākās sabiedriskās domas aptaujas gan rāda, ka Prabovo Subianto varētu uzvarēt jau pirmajā kārtā, jo vairākās aptaujās viņš pārsniedzis 50% slieksni.
Ja tomēr būs jārīko otrā kārta, tad tajā varētu spēkoties Subianto un Anīss Basvedans, kuram ir neliels pārsvars pār Gandžaru Pranovo.
Palīdzēt kādam no kandidātiem varētu arī daļas vēlētāju, kas nevēlas pieļaut Subianto uzvaru vēlēšanu pirmajā kārtā, mobilizācija un aktivitāte sociālajos tīklos.
Tā savā publikācijā norāda portāls BenarNews, atzīmējot, ka abu kandidātu starpā publiski ir novērojamas labas attiecības.
Iespēju, ka abu kandidātu kampaņu štābi var apvienot spēkus uz vēlēšanu otro kārtu, sarunā ar BenarNews pieļāvuši Basvedana kampaņas un PDI-P pārstāvji.
