ANO paziņoja, ka Gazas joslā kopš sestdienas ir nogalināti 11 tās personāla darbinieki. Bojā gājuši arī Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness biedrību federācijas pārstāvji. Vēl aptuveni 5600 triecienos ir ievainoti. Izraēla norādīja, ka viņu vidū ir simtiem kaujinieku.
Saskaņā ar ANO datiem – Gazā vairāk nekā 338 000 no 2,3 miljoniem iedzīvotāju ir bijuši spiesti atstāt savas mājas.
Aptuveni divas trešdaļas no pārvietotajām personām ir meklējušas patvērumu skolās, kuras pārvalda ANO palestīniešu bēgļu aģentūra. Vēl daļa aizbēguši uz skolām, kuras pārvalda Palestīnas pašpārvalde, bet vairāk nekā 100 000 patvērušies pie radiem, kaimiņiem, baznīcās un citās vietās Gazas pilsētā. Bombardēšanas kampaņā ir sagrautas vai padarītas dzīvošanai nederīgas vismaz 2500 ēkas.
Pēc gaisa triecienu trāpījumiem kanalizācijas sistēmām, kas apkalpo vairāk nekā miljonu cilvēku, ielās ir uzkrājušies atkritumi, kas rada draudus veselībai.
Izraēla liedz piegādāt Gazai ūdeni, elektrību un degvielu un apņēmusies turpināt aplenkumu, kamēr netiks likvidēti "Hamas" draudi Izraēlai un pasaulei. Savukārt degvielas trūkuma dēļ slēgta vienīgā spēkstacija Gazas joslā.
Pieaug spiediens uz Izraēlu tai tomēr atļaut kritiski nepieciešamo lietu piegādi Gazai. Arābu līgas dalībvalstis, kas aicinājušas apturēt uzbrukumus Gazai, ārkārtas sanāksmē Kairā brīdināja par "katastrofālām" humānām un drošības sekām, kuras radītu Izraēlas un grupējuma "Hamas" bruņotā konflikta aktivizēšanās.
Arī ANO ģenerālsekretārs norādīja, ka pārtikas, degvielas un ūdens krājumiem ir jāļauj sasniegt civiliedzīvotājus Gazas joslā. Tikmēr Baltais nams paziņojis, ka ASV risina sarunas ar Izraēlu, ANO un Ēģipti par palīdzības sniegšanu un iedzīvotāju izbraukšanu no Gazas.
Izraēlā mobilizēti 360 000 rezervistu, veikta karaspēka koncentrācija pie Gazas joslas robežas un evakuētas pierobežā esošās apdzīvotās vietas.
Izraēlas armija norādījusi, ka sauszemes operācija Gazā tiks sākta, kad tā būs piemērota un atbilstoša armijas mērķiem.
No Izraēlas un palestīniešu teritorijām notiek tūkstošiem ārvalstu pilsoņu evakuācija. Vairākas valstis jau ir sākušas operācijas savu pilsoņu repatriācijai, bet citas plāno to darīt tuvāko dienu laikā.
Kanāda trešdien nosūtīja divas armijas lidmašīnas, lai tiktu galā ar "augošu pieprasījumu" kanādiešu repatriācijai "tuvākajās dienās". Bet Argentīna, kuras ebreju kopiena ir lielākā Latīņamerikā, savus pilsoņus sāka evakuēt otrdien. Evakuāciju organizē arī vairākas Eiropas valstis, to vidū Grieķija, Vācija, Francija, Austrija, Spānija un citas.
Savukārt Ukraina plāno pirmo evakuācijas lidojumu no Telavivas sestdien, bet otrs šāds lidojums varētu notikt svētdien. Tā kā lidojumi uz Ukrainu ir apturēti Krievijas iebrukuma dēļ, lidmašīnas no Telavivas varētu doties uz Ukrainas kaimiņvalstīm, piemēram, Moldovu, Rumāniju, Slovākiju vai Poliju.
KONTEKSTS:
Palestīniešu kaujinieki 7. oktobra rītā veica negaidītu uzbrukumu no Gazas joslas, izšaujot vairākus tūkstošus raķešu un iefiltrējoties vairākās vietās Izraēlā. "Hamas" un to sabiedrotie arī sagrābuši ķīlniekus, kas nogādāti Gazas joslā.
Iebrukums pārsteidza nesagatavotus Izraēlas izlūkdienestus un drošības spēkus. Izraēlā oficiāli ir izsludināts karastāvoklis, un valsts gatavojas militārajai operācijai Gazas joslā, lai atriebtos par sestdien notikušo teroristiskā grupējuma "Hamas" asiņaino ofensīvu Izraēlas teritorijā.
