Vācijas kanclers Olafs Šolcs un 16 federālo zemju vadītāji novembra sākumā principā vienojās par sistēmas ieviešanu, taču valdošajai koalīcijai bija nepieciešams laiks līdz pagājušajai nedēļai, lai atrisinātu domstarpības par to, vai ir nepieciešami konkrēti tiesību akti, un par to detaļām. Rezultātā izstrādāto likumprojektu ar lielu balsu vairākumu apstiprināja parlamenta apakšpalāta jeb Bundestāgs.
Likumprojekts paredz, ka patvēruma meklētāji saņems pabalstus ar karti, ko varēs izmantot norēķiniem vietējos veikalos un par pakalpojumiem.
Viņi varēs izņemt tikai ierobežotas skaidras naudas summas un nevarēs pārskaitīt naudu ārpus Vācijas. Mērķis ir novērst to, ka nelegālie imigranti sūta naudu ģimenēm un draugiem ārvalstīs vai kontrabandistiem.
Tiesību aktos vietējām iestādēm ir dota rīcības brīvība lemt par izņēmumiem un par to, cik daudz skaidras naudas patvēruma meklētāji var izņemt.
Attieksme pret migrāciju Vācijā ir saasinājusies, jo, neņemot vērā bēgļus no Ukrainas, ieradies liels skaits nelegāli ieceļojušo imigrantu no citām valstīm un vietējās varasiestādes vairs nespēj tos izmitināt.
Pagājušajā gadā Vācijā patvēruma pieteikumu skaits salīdzinājumā ar 2022. gadu pieauga par vairāk nekā 50%, pārsniedzot 350 000.
Visvairāk patvēruma meklētāju Eiropas lielākajā ekonomikā bija no Sīrijas, kam sekoja Turcijas un Afganistānas pilsoņi.
Janvārī likumdevēji apstiprināja tiesību aktus, kuru mērķis ir atvieglot to patvēruma meklētāju izraidīšanu, kuru pieteikumi ir noraidīti.
