Ēģiptes prezidenta vēlēšanas notiks trīs dienas – no svētdien līdz otrdienai, 12. decembrim. Oficiālie rezultāti tiks paziņoti 18. decembrī.
Šajās vēlēšanās 69 gadus vecais pašreizējais prezidents al Sisi, kurš valstī valda jau kopš 2014. gada, būtībā ir vienīgais reālais pretendents uz prezidenta krēslu. Ja viņš uzvarēs, tad šo amatu ieņems jau trešo termiņu pēc kārtas, un tā būtu pirmā šāda reize Ēģiptes vēsturē. Al Sisi sev pats bruģējis ceļu uzvarai, pirms dažiem gadiem uzstājot, lai tiktu pieņemti konstitūcijas grozījumi, kas ļautu Ēģiptes prezidentam ieņemt amatu ilgāk par diviem termiņiem. No četriem uz sešiem gadiem pagarināts arī pilnvaru laiks.
Lai gan Ēģiptes Nacionālā vēlēšanu pārvalde apgalvo, ka vēlēšanu process, kurā piedalījās kopumā četri kandidāti, bijis godīgs un taisnīgs, novērotāji un cilvēktiesību organizācijas ir vairākkārt apsūdzējušas al Sisi par vēršanos pret opozīcijas kandidātiem.
Taču Gazas joslā notiekošā kara dēļ starptautiskā sabiedrība nesmukumus iekšpolitikā atstāj otrajā plānā un fokuss tagad ir vērsts uz Ēģipti kā uz uzticamu politisko partneri reģionā, starpnieku un humānās palīdzības preču piekļuves punktu palestīniešiem. Tas ir veicinājis al Sisi starptautisko un vietējo reputāciju pirms vēlēšanām.
Tā uzskata arī žurnālists Haleds Davuds: "Karš Gazas joslā deva lielu uzrāvienu prezidentam al Sisi, un līdzīgi, kā daudzās citās pasaules valstīs, kad ir ārējs apdraudējums un notiek karš, cilvēki parasti nostājas aiz sava līdera."
Arī analītiķi norādījuši, ka karš Gazas joslā un draudi par palestīniešu pārvietošanu uz Ēģipti, valstī tiek uztverti kā risks Ēģiptes nacionālajai drošībai. Un tas savukārt ir novedis pie vienotības un atbalsta pieauguma prezidentam.
Vēršanās pret opozīciju gan nav vienīgās nedienas šajā Āfrikas valstī, kur mīt 106 miljoni iedzīvotāju. Cilvēktiesību rādītāji valstī aizvien ir ļoti zemi. Ēģiptē ir vairāki tūkstoši politieslodzīto, tostarp arī daļa opozīcijas pārstāvju. Viegli neklājas arī valsts ekonomikai. Tieši sliktie dzīves apstākļi un sliktais ekonomikas stāvoklis bija tas, ko vēlētāji pirms kara Gazas joslā pārmeta prezidentam.
Saskaņā ar Ēģiptes Centrālās bankas datiem inflācija oktobrī bija 38%, savukārt Ēģiptes mārciņa ir zaudējusi pusi no savas vērtības attiecībā pret ASV dolāru. Oficiālās aplēses liecina, ka 30% iedzīvotāju dzīvo nabadzībā. Ārējās rezerves, kas nepieciešamas kredītu atmaksai, ir gandrīz izsmeltas. Tiesa, karš Gazas joslā situāciju valsts ekonomikā varētu uzlabot. Eiropas Komisija paziņojusi par investīcijām Ēģiptē līdz 9 miljardiem eiro, savukārt Starptautiskais Valūtas fonds apsverot iespēju pat dubultot Ēģiptes aizdevuma apmēru. Ja fonds spers šādu soli, tas notiks par spīti tam, ka Ēģipte pēdējā gada laikā nav izpildījusi lielu daļu savu reformu saistību.
