Dienas ziņas

Ģimenes ārstu prakses dzīvo uz parāda

Dienas ziņas

(Zīmju valodā). Dienas ziņas

Gruzijā turpinās protesti

Gruzijas parlaments apturējis asi kritizētā «ārvalstu aģentu» likuma virzīšanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 3 mēnešiem.

Gruzijas parlaments piektdien nolēmis apturēt tā sauktā "ārvalstu aģentu" likuma virzīšanu, kas šonedēļ bija izraisījusi lielus protestus Gruzijas sabiedrībā.

Gruzijas valdošā partija "Gruzijas sapnis" jau ceturtdien paziņoja, ka atteikusies no ieceres turpināt šī likumprojekta virzīšanu.

Gruzijas parlaments apturējis asi kritizētā «ārvalstu aģentu» likuma virzīšanu
00:00 / 04:08
Lejuplādēt

Piektdien šis lēmums tika apstiprināts oficiāli parlamenta balsojumā.

Par likumprojekta apstiprināšanu otrajā lasījumā nobalsoja tikai viens deputāts, lai gan vēl pirms dažām dienām pirmajā lasījumā to atbalstīja 76 deputāti.

Deputātiem nācās pārskatīt savu nostāju, jo galvaspilsētā Tbilisi un citās Gruzijas pilsētās sākās plaši protesti pret šo likumu.

Iestājas par Eiropas vērtībām

Opozīcijas partijas brīdināja, ka tas veidots pēc Krievijas "ārvalstu aģentu" likuma parauga un ievērojami apgrūtinās Gruzijas centienus tuvināties Eiropas Savienībai.

LTV žurnālists Ģirts Zvirbulis, kurš ieradies Tbilisi, sarunā ar Latvijas Radio stāsta, ka arī piektdien pie Gruzijas parlamenta notika protesta akcija, uz kuru bija pulcējušies ap 1500 līdz 2000 cilvēku.

Lielākā daļa sanākušo bija jaunieši, studenti, kas vicināja Gruzijas, Ukrainas un Eiropas Savienības karogus.

No saukļiem visbiežāk skanēja "Nē Krievijas likumam". Tā gruzīni sauc šo likumprojektu, kurš pēc sava gara ir radniecisks līdzīgam likumam Krievijā.

Akcija bija ļoti skaļa, bet aizritēja bez būtiskiem incidentiem.

Protestētāji ziņu par likumprojekta noraidīšanu uzņēma ar ovācijām un Gruzijas himnu, pēc tam cilvēki izklīda un devās savās ikdienas gaitās.

Uzticība valdībai ir zudusi

Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili apsveikusi sabiedrību ar pirmo uzvaru.

"Es vēlos apsveikt sabiedrību ar pirmo uzvaru. Es atzinīgi vērtēju valdības pareizo lēmumu atsaukt likumu. Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā cilvēku reālo spēku, kas tika demonstrēts Tbilisi ielās," teica Zurabišvili.

"Ar šo vienotību, ja mēs esam demokrātiska nācija, nav iespējams, ka valdība un parlaments demokrātiskā valstī nerēķinās ar tautas gribu un balsi. Nebaidieties. Pret valdību valda neuzticēšanās, un ir saprotams, kāpēc. Nebaidieties no tā, ko viņi darīs un kādu likumu ieviesīs vai atsauks."

Taču nevar apgalvot, ka šī prezidentes pieminētā pirmā uzvara, ne arī šodien izcīnītā uzvara un Iekšlietu ministrijas apgalvojums, ka visi aizturētie demonstranti esot atbrīvoti, būtu cilvēkus pārliecinājuši, jo uzticība šai valdībai ir zudusi, ko uzsver daudzi eksperti un paši iedzīvotāji.

Daudzi tūkstoši cilvēku pēdējās dienās izgāja galvaspilsētas ielās, lai atklāti un stingri paustu neapmierinātību ar valdības tuvināšanos Krievijai un arvien tālāku atkāpšanos no eiropeiskā ceļa, un tas varētu turpināties.

Gruzija negrib palaist garām pēdējo iespēju

Gruzijas opozīcija uzskata, ka šī bijusi tikai uzvara vienā kaujā, nevis visā karā par Gruzijas ģeopolitisko orientāciju.

Ar uzvaru viņi saprot Gruzijas pilnvērtīgu dalību ES. Vārdos pašreiz valdošā koalīcija atbalsta šo virzienu, bet darbos vairāk velk uz Krievijas pusi un pret Rietumiem pagriežas tikai tad, kad tauta iznāk ielās un skaļi saka savu vārdu.

Lielākā daļa Gruzijas sabiedrības vēlas straujāku virzību uz pievienošanos Eiropas Savienībai, bet valdošā partija "Gruzijas sapnis" tiek kritizēta par saitēm ar Krieviju.

Arī šonedēļ cilvēkus iziet ielās motivēja ne tik daudz konkrētais "ārvalstu aģentu" likums, cik bažas par valdošās varas vilcināšanos turpināt Gruzijas stratēģisko virzību uz Eiropas Savienību.

"Paši gruzīni man teica, ka 90. gados palaiduši garām iespēju kopā ar Baltijas valstīm virzīties uz Eiropu, bet šo viņi uzskata par savu pēdējo iespēju," secina Zvirbulis.

Plāni iestāties NATO un Eiropas Savienībā ir ierakstīti Gruzijas konstitūcijā, un, kā liecina sabiedriskās domas aptaujas, tos atbalsta vismaz 80% iedzīvotāju.

2022. gada vasarā Eiropas Savienības kandidātvalsts statuss tika piešķirts Ukrainai un Moldovai, bet ne Gruzijai.

Protestu virzošais spēks bija sabiedrība

Opozīcijas partijas kopīgā paziņojumā uzsvērušas, ka protesti turpināsies, kamēr netiks sniegtas spēcīgas garantijas, ka Gruzija cieši nostājusies uz prorietumnieciskā ceļa.

Lai gan uz protestiem aicina arī opozīcija, tomēr to virzošais spēks ir pati sabiedrība, uzskata gruzīnu žurnāliste Ketija Tutberidze.

"Demonstrāciju virzošais spēks tomēr ir Gruzijas sabiedrība – jaunieši, studenti, aktīvisti, žurnālisti un vienkārši cilvēki, kuri vēlas dzīvot demokrātiskā valstī, kas būs Eiropas Savienības locekle. Tas ir mūsu mērķis, un tas ir ierakstīts konstitūcijā, ka valdībai ir jādara viss, lai palīdzētu Gruzijai integrēties eiroatlantiskajās struktūrās."

Kritusi valdības maska

Tāpat opozīcijai bažas rada oligarhu ietekme uz valdošo koalīciju. Konkrēti runa ir par ekspremjeru, ar Krievijas biznesu saistīto miljardieri Bidzinu Ivanišvili, kurš bremzējor virzību uz Eiropu.

Tikmēr bijušais Gruzijas prezidents Georgijs Margvelašvili uzskata, ka valdošo partiju maska, kas aizsegusi savu prokrievisko nostāju, beidzot ir kritusi.

"Viņi viennozīmīgi ir noņēmuši savu masku Gruzijas sabiedrības un starptautiskās sabiedrības priekšā. Tas, ka viņi centās lavierēt, no vienas puses piegriezt skrūves pēc Krievijas standartiem, bet no otras – runāt, tā teikt, pareizās lietas, tas viss ir beidzies, vismaz lielākajai daļa Gruzijas sabiedrības un starptautiskās sabiedrības."

Margvelašvili norāda, ka Gruzijas sabiedrību mobilizēt pret šo likumprojektu palīdzējusi Krievijas pieredze, proti, gruzīni lieliski apzinājās, ar ko šī likuma pieņemšana var beigties.

Tikmēr pašā Krievijā propaganda jau paspējusi izpausties savā stilā. Kremlis apgalvo, ka aiz protestiem Gruzijā stāv ārējie spēki, ar to domājot ASV. Šādi viedokļi izskan arī Krievijas televīzijas kanālos, kur tiek minēts arī tas, ka Gruzijā notiekošo varot apturēt bijušo Padomju Savienības teritoriju pievienošana Krievijai.

KONTEKSTS:

Gruzijā plašos protestus izraisīja valdības iecerētais likumprojekts par "ārvalstu aģentiem". Tas paredz iekļaut "ārvalstu aģentu" sarakstā nevalstiskās organizācijas un medijus, kas vismaz 20% finansējuma saņem no ārvalstīm. Par atteikšanos no reģistrēšanās "ārvalstu aģentu" reģistrā varēs uzlikt 25 000 laru jeb 8800 eiro lielu naudas sodu.

Gruzijas premjerministrs Iraklijs Garibašvili, kura pārstāvētā partija "Gruzijas sapnis" atbalstīja šo likumprojektu, apgalvoja, ka Gruzijas sabiedrībai ir jāzina, kuras organizācijas saņem ārvalstu finansējumu. Likumprojekta pretiniekus viņš nosaucis par spiegiem.

Likumprojekts izpelnījies salīdzinājumus ar Krievijas 2012. gadā pieņemto "ārvalstu aģentu" likumu, ko Kremlis izmantojis opozīcijas apspiešanai un neatkarīgo mediju slēgšanai.

Pret likumprojektu iebilda Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili, kas īpašā uzrunā paziņoja, ka protestētāji pārstāv brīvo Gruziju.

Rietumvalstis brīdināja Gruzijas valdību, ka likumprojekta pieņemšana būs nopietns šķērslis Gruzijas ceļā uz pievienošanos Eiropas Savienībai.

Pēc vairākas dienas ilgiem plašiem protestiem 9. martā "Gruzijas sapnis" paziņoja, ka atsauc šo likumprojektu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti