RSF un citas preses brīvības organizācijas aicina Latvijas valdību pārskatīt savu priekšlikumu un sākt atklātas debates plašsaziņas līdzekļu brīvības aizsardzības interesēs.
Kā teikts RSF paziņojumā, Latvijas parlaments 28. septembrī apstiprinājis Nacionālās drošības koncepciju – valdības atbalstītu politikas plānošanas dokumentu. Tajā noteikts, ka no 2026. gada 1. janvāra "sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un Eiropas kultūras telpai piederošās valodās". Tas būtībā liegtu Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio turpināt veidot saturu krievu valodā.
Pašlaik Latvijas Televīzija un Latvijas Radio piedāvā saturu vairākās mazākumtautību valodās, izmantojot dažādas platformas, tostarp portālu Rus.LSM, kuru 2023. gada augustā apmeklēja vairāk nekā 200 000 cilvēku un ar daudz vairāk cilvēkiem sazinās sociālajos medijos, un Latvijas Radio 4, kas sasniedz aptuveni 150 000 klausītāju nedēļā un kura raidierakstus (podkāstus) katru gadu klausās aptuveni 1,3 miljoni klausītāju.
"Mēs esam nobažījušies, ka šis jaunais priekšlikums nozīmēs, ka krievvalodīgajiem Latvijā vairs nebūs regulāras piekļuves ticamai un faktos pārbaudītai informācijai, tādējādi viņi būs pakļauti dezinformācijai, viltus ziņām un propagandai. Sabiedrisko mediju spēja sniegt svarīgu informāciju un veidot saikni ar visu sabiedrību ir īpaši svarīga, ņemot vērā Krievijas agresiju Ukrainā" teikts RSF paziņojumā.
Krievu valoda ir dzimtā valoda vismaz trešdaļai Latvijas iedzīvotāju, tostarp ne tikai etniskajiem krieviem (kas veido aptuveni ceturtdaļu iedzīvotāju), bet arī daudzām citām minoritātēm, piemēram, ukraiņu bēgļiem.
Ja priekšlikums tiks pieņemts, tas apdraudēs pilsoņu pamattiesības, kas nostiprinātas starptautiskajos, Eiropas Savienības un Eiropas cilvēktiesību tiesību aktos, proti, "piekļūt plašsaziņas līdzekļiem un izplatīt un saņemt informāciju, tostarp savā valodā", uzskata RSF, piebilstot, ka šie principi ir atspoguļoti arī Latvijas Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un pārvaldes likumā, teikts paziņojumā.
RSF ar partneriem aicina Latvijas valdību pārskatīt savu priekšlikumu un uzsākt atklātas debates plašsaziņas līdzekļu brīvības aizsardzības interesēs.
Paziņojumu parakstījušas Eiropas Raidorganizāciju savienība, Eiropas Žurnālistu federācija, Starptautiskā žurnālistu federācija, Fonds "Taisnīgums žurnālistiem", Dienvidaustrumeiropas plašsaziņas līdzekļu organizācija, RSF, Žurnālistu aizsardzības komiteja.
KONTEKSTS:
Saeima atbalstījusi Latvijas jauno nacionālās drošības koncepciju, kur cita starpā paredzēts, ka no 2026. gada 1. janvāra arī sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai, bet vietējais saturs krievu valodā varētu turpināt pastāvēt komercmedijos.
Pret to iebilst Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP), aicinot no koncepcijas izņemt rindkopu, ka saturs krievu valodā pieļaujams tikai komercmedijos. Pret ieceri no 2026. gada aizliegt sabiedriskajos medijos saturu krievu valodā iebilst arī sabiedriskie mediji Latvijas Radio un Latvijas Televīzija, kā arī Baltijas Mediju izcilības centrs.
Premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") atzina, ka par koncepcijā paredzēto aizliegumu sabiedriskajiem medijiem no 2026. gada radīt saturu krievu valodā vēl ir jādiskutē. Arī jaunā kultūras ministre Agnese Logina ("Progresīvie") iepriekš intervijā Latvijas Radio pauda nostāju, ka sabiedriskajiem medijiem ir jāturpina radīt saturu krievu valodā.
Tikmēr Eiropas Raidorganizāciju apvienība vēstulē vērsusies pie premjeres Siliņas, mudinot Latviju pārskatīt plānu par sabiedriskajiem medijiem bez krievu valodas.
