Polijā svētdien notikušās vēlēšanas būtībā uzskatāmas par pirmo nopietno jaunās Donalda Tuska vadītās koalīcijas pārbaudījumu. Pagājušā gada rudenī toreizējai opozīcijai ar Tusku priekšgalā izdevās pārspēt astoņus gadus pie varas bijušo nacionālkonservatīvo partiju "Likums un taisnīgums".
Kompānijas "Ipsos" dati liecina, ka "Likums un taisnīgums" ieguvis gandrīz 34% balsu, bet patlaban valdošā Pilsoniskā koalīcija – par apmēram 2% mazāk.
Tomēr premjera Donalda Tuska vadītie liberāli konservatīvie spēki pārliecinoši uzvarēja galvaspilsētā Varšavā, kur amatu saglabājis līdzšinējais mērs Rafals Tšaskovskis. Arī Gdaņskā valdošās koalīcijas atbalstītā līdzšinējā vadītāja saņēma vairāk nekā 60% balsu.
Labi panākumi ir arī valdību atbalstošajai apvienībai "Trešais ceļš" un "Kreisajiem", kas kopā saņēma apmēram piektās daļas vēlētāju atbalstu, bet radikāli labējā Konfederācijas partija saņēma 7,5% balsu.
Paredzams gan, ka valdošā koalīcija tik un tā noturēs vairākumu lielākajā daļā no 16 Polijas reģioniem, jo koalīcijas partijas daudzās reģionālajās asamblejās ir ieguvušas pietiekami daudz vietu, lai iegūtu vairākumu. Pašreiz opozīcijā esošais "Likums un taisnīgums" ir vadībā sešos reģionos, bet Pilsoniskā Koalīcija – desmit. Tātad attiecība, visticamāk, būs 10 pret 6.
"Mums izdevās atgūt kārtējās vojevodistes, un pilsētās "Likums un taisnīgums", mūsu galvenais pretinieks, cieta iespaidīgu sakāvi. Taču tas nemaina faktu, ka šodien redzam, ka šis ceļš nebūs viegls. Arī turpmāk. Nekas nebūs viegli. Pasaulē, Eiropā un Polijā," sacīja Tusks.
"Likuma un taisnīguma" partijas līderis Jaroslavs Kačiņskis vēlēšanu aptauju rezultātus vērtē kā partijas sasniegumu.
"Šodienas panākumi jāuztver kā pamudinājums – mudinājums rīkoties izlēmīgāk, enerģiskāk, paplašināt savu partiju un arī izveidot lielu koalīciju, kas uzvarēs, jo Polijai ir jābūt valstij, kuru vada poļu patrioti, godīgi cilvēki," teica Kačiņskis.
Poļu politologs Tomašs Slupiks gan nodēvējis "Likuma un taisnīguma" uzvaru par "Pirra uzvaru", proti, tā prasījusi tik daudz upuru, ka būtībā šī uzvara pielīdzināma sakāvei. Komentējot paziņojumus par šīs partijas uzvaru, viņš izteicies, ka pašvaldību vēlēšanās būtībā jebkurš var teikt, ka ir uzvarējis, taču tas nenozīmē, ka tā ir realitāte.
Pirmie oficiālie vēlēšanu rezultāti ir gaidāmi otrdien, un sagaidāms, ka tie būs diezgan līdzīgi aptaujas rezultātiem, jo ierasti aptauju dati būtiski neatšķiras no reālajiem vēlēšanu rezultātiem.
Vairāki pie iecirkņiem sastaptie cilvēki žurnālistiem norādīja, ka dalība vēlēšanās ir būtiska, lai pēc tam viņi būtu tiesīgi kritizēt tos, kas atrodas pie varas.
"Tas ir pienākums, un, ja gribas pēc tam kaut ko kritizēt un teikt, ka kaut kas nav izdarīts, ir jābalso. Tātad, ja gribi būt apmierināts, arī jābalso," sacīja kāds vīrietis.
"Es vienkārši vēlos ietekmēt to, kas notiks nākotnē. Un tas ir viss, ko es varu izdarīt," tikmēr pauda pie vēlēšanu iecirkņa sastapta Polijas iedzīvotāja.
Politiķi aktīvi mudināja sabiedrību doties uz iecirkņiem, jo bija priekšnojauta, ka aktivitāte varētu būt zema, bet šķiet, ka tas nav īpaši labi nostrādājis. Cilvēkus balsot mudināja arī Seima spīkers Šimons Holovņa.
"Tās ir tādas vēlēšanas, kur runa nav par mums, politisko partiju vadītājiem, bet gan par tiem, kas patiesībā būs vistuvāk tautai, domniekiem, mēriem. Šīs vēlēšanas ir par to, lai ievēlētu tos, kas prot saremontēt ietvi, prot panākt, lai skola labi funkcionētu, sakārtot veselības aprūpi pašvaldībā, lai arī centrālā nauda tiktu dabūta un pārvietota uz labāku līmeni. Tās ir vēlēšanas par cilvēkiem, kuri ir mūsu kaimiņi," viņš sacīja.
Polijā pašvaldību vēlēšanas ierasti pulcē mazāk vēlētāju nekā parlamenta vēlēšanas. Un par spīti politiķu mudinājumiem cilvēki bija kūtri arī šoreiz.
Vēlētāju aktivitāte sasniedza 51,5%. Un tas ir vēl zemāks rādītājs nekā pēdējās pašvaldību vēlēšanās 2018. gadā, kad savu izvēli izdarīja 54,9%.
Vēlētāju zemo aktivitāti viens no politologiem skaidroja ar to, ka nesen notikušas parlamenta vēlēšanas.
