ASV prezidenta vēlēšanās pēc gada atkal gaidāma Baidena un Trampa spēkošanās

Lielākā daļa amerikāņu prezidenta amatā vairs negrib redzēt ne Džo Baidenu, ne Donaldu Trampu, taču visas pazīmes liecina, ka ASV prezidenta vēlēšanās, kas notiks tieši pēc gada, 2024. gada 5. novembrī, vēlētājiem atkal nāksies izdarīt izvēli tieši starp šiem diviem kandidātiem.

Gan Baidens, gan Tramps pašlaik ir pārliecinoši favorīti uz izvirzīšanu prezidenta amatam attiecīgi no Demokrātu un Republikāņu partijām. Nevienam citam kandidātam līdz šim nav izdevies iegūt pietiekami lielu partijas biedru atbalstu, lai varētu nopietni apdraudēt Baidena vai Trampa pozīcijas.

ĪSUMĀ:

  • ASV prezidenta vēlēšanas notiks 2024. gada 5. novembrī.
  • Gadu pirms vēlēšanām galvenie favorīti ir Džo Baidens un Donalds Tramps.
  • Paredzams, ka Demokrātu partija izvirzīs Baidenu bez īpašas konkurences.
  • Aptaujas rāda, ka Tramps aizsteidzies tālu priekšā pārējiem republikāņiem.
  • Izskan bažas par kandidātu vecumu; vēlēšanu dienā Baidenam un Trampam būs attiecīgi 81 un 78 gadi.
  • Neatkarīgie kandidāti varētu atņemt daļu balsu Baidenam un Trampam.
  • Ārpolitikas jomā atšķiras Baidena un Trampa nostāja attiecībā uz karu Ukrainā un ASV lomu NATO.
  • Baidens uzsver NATO lomu Eiropas drošības sargāšanā, Tramps apšaubījis NATO lietderību.

Tramps nav samierinājies ar zaudējumu

Trampam tas būs revanša mačs par zaudējumu 2020. gada prezidenta vēlēšanās, ar ko viņš tā arī nav spējis samierināties. Tramps ir apņēmības pilns atgūt Baltā nama saimnieka posteni, lai gan pastāv iespēja, ka līdz vēlēšanu dienai viņš jau būs notiesāts kādā no vairākiem kriminālprocesiem vai pat iesēdināts cietumā. Taču ASV konstitūcijā nekas nav teikts, ka ieslodzītais nevarētu pretendēt uz ASV prezidenta amatu.

Šķiet paradoksāli, ka ASV sabiedrībā ar vairāk nekā 330 miljoniem iedzīvotāju tā arī nav izdevies atrast spilgtus līderus, kas varētu novērst atkārtoto Baidena un Trampa cīņu.

Baidens un Tramps ir vieni no visvairāk ienīstajiem politiķiem Amerikā, taču vienlaikus katram no viņiem ir arī ļoti daudz atbalstītāju un plaša atpazīstamība, kam ASV politikā ir liela nozīme.

Baidens tika ievēlēts par ASV senatoru 1972. gadā, tātad viņam ir vairāk nekā pusgadsimtu ilga pieredze Vašingtonas politikā.

Bažas par kandidātu vecumu

ASV Kongresā ir virkne senatoru un kongresmeņu, kas parlamentā darbojas jau vairākus gadu desmitus un nemaz negrasās atbrīvot vietu jaunākiem konkurentiem. ASV sabiedrība pamazām noveco, un līdz ar to noveco arī tās politiķi.

Šīs tendences spilgtākais piemērs ir Baidens un Tramps, kuriem nākamgad prezidenta vēlēšanu dienā būs attiecīgi 81 un 78 gadi. Tas nozīmē, ka ievēlēšanas gadījumā kādam no viņiem nāksies pildīt prezidenta pienākumus ļoti cienījamā vecumā.

Donalds Tramps un Džo Baidens piedalās TV debatēs pirms 2020. gada ASV prezidenta vēlēšanām
Donalds Tramps un Džo Baidens piedalās TV debatēs pirms 2020. gada ASV prezidenta vēlēšanām

Baidens jau tagad ir vecākais prezidents ASV vēsturē, un tieši viņa vecums raisa lielākās vēlētāju bažas. Kā liecina pēc aģentūras "Associated Press" pasūtījuma veiktā sabiedriskās domas aptauja,

Baidens vēlētājiem visvairāk saistās ar vārdiem "vecs" un "apjucis", savukārt Trampa raksturošanai amerikāņi visbiežāk lieto apzīmējumus "korumpēts" un "negodīgs".

Nav brīnums, ka daudziem amerikāņiem ir grūti samierināties ar domu, ka arī nākamajās prezidenta vēlēšanās nāksies balsot pēc "mazākā ļaunuma" principa.

"Es jau pagājušoreiz domāju: kāpēc jūs man liekat izvēlēties starp šiem diviem cilvēkiem? Vai tiešām nav neviena jaunāka ar svaigām idejām?" laikrakstam "The New York Times" stāsta vidusskolas skolotāja Emīlija Vībke. Viņa atzīst, ka acīmredzot nāksies balsot par Baidenu, kurš viņai šķiet pieņemamāks nekā Tramps.

Baidenam nav konkurentu

Saskaņā ar "Gallup" aptaujas datiem Baidena darbību prezidenta amatā pašlaik atbalsta tikai 37% amerikāņu. Viņš ir aptuveni tikpat nepopulārs, cik attiecīgā savas prezidentūras posmā bija Tramps.

Taču Baidens jau pavasarī paziņoja, ka nolēmis kandidēt uz otro termiņu, un viņu nemulsina arī tas, ka ievēlēšanas gadījumā nāktos strādāt līdz 86 gadu vecumam.

Paredzams, ka valdošā Demokrātu partija atkārtoti izvirzīs Baidenu kā savu kandidātu prezidenta amatam, un tas notiks bez īpašas konkurences, jo ASV politikas tradīcijas nosaka, ka amatā esošais prezidents gandrīz vienmēr tiek izvirzīts uz otro termiņu.

Kreisā spārna politiķis Bērnijs Sanderss, kurš iepriekš Demokrātu partijas priekšvēlēšanās izrādījis sīvu konkurenci gan Hilarijai Klintonei, gan Baidenam, šoreiz paziņoja, ka neizvirzīs savu kandidatūru un pilnībā atbalsta Baidenu.

Pēdējo gadu laikā nereti izskanējuši minējumi, ka uz ASV prezidenta amatu varētu pretendēt Kalifornijas štata gubernators Gevins Ņūsoms, taču viņš noliedzis, ka šoreiz grasītos konkurēt ar Baidenu.

Tramps neuzskata Baidenu par vecu

Baidena politiskie pretinieki brīdina, ka viņš varētu nomirt nākamā pilnvaru termiņa laikā, tādēļ demokrātu vēlētājiem esot jārēķinās, ka patiesībā viņi balsos nevis par Baidenu, bet gan viceprezidenti Kamalu Herisu. ASV konstitūcija nosaka, ka prezidenta nāves gadījumā šajā amatā stājas viceprezidents. ASV vēsturē ir bijuši vairāki šādi gadījumi, piemēram, pēc Džona Kenedija slepkavības.

Tā kā 2016. gada prezidenta vēlēšanās Hilarija Klintone zaudēja Trampam, ASV prezidenta amatā joprojām nav bijusi neviena sieviete. Taču aptaujas rāda, ka arī bijusī Kalifornijas štata ģenerālprokurore Herisa ir vēlētāju nemīlēta politiķe un daudzi apšauba viņas piemērotību valsts galvas amatam.

Viens no retajiem, kurš nav izteicis bažas par Baidena vecumu, ir viņa konkurents Tramps, kurš pavēstīja: "Viņš nav vecs vīrs. Patiesībā dzīve sākas pēc 80!"

Tramps neuzskata par vajadzīgu piedalīties debatēs

Trampam pašam tagad pietiek citu problēmu, jo viņš ir iesaistīts četros dažādos tiesas procesos, kuros viņam izvirzīti desmitiem apsūdzību par dažādiem nodarījumiem, sākot no centieniem nelikumīgi ietekmēt 2020. gada prezidenta vēlēšanu iznākumu līdz pat klusēšanas naudas maksāšanai pornozvaigznei Stormijai Danielsai, lai viņa neizpaustu Trampa reputācijai kaitējošu informāciju.

1996. gadā Latvijā sociālistu līderis Alfrēds Rubiks no cietuma kameras nesekmīgi kandidēja uz Valsts prezidenta amatu, bet ASV likumos nekas nav teikts, ka notiesātais nevarētu ieņemt augstāko amatu valstī.

Trampa juridiskās problēmas gan nekādi nav mazinājušas viņa popularitāti republikāņu vēlētāju vidū; drīzāk pat palielinājušas, jo tagad Trampam ir visas iespējas apgalvot, ka demokrāti viņu vajā politisko uzskatu dēļ.

Demokrāti gan norāda, ka Tramps ir tieši atbildīgs par 2021. gada 6. janvāra notikumiem Vašingtonā, kad Trampa atbalstītāju pūlis ielauzās Kongresa ēkā, būtībā veicot valsts apvērsuma mēģinājumu.

ASV eksprezidenta Donalda Trampa atbalstītājs
ASV eksprezidenta Donalda Trampa atbalstītājs

Gads pirms vēlēšanām ASV parasti ir ļoti sīvas politiskās cīņas laiks, kad prezidenta amata kandidāti apbraukā desmitiem štatu, tiekas ar vēlētājiem un piedalās TV debatēs.

Taču aptaujas rāda, ka republikāņu vidū Tramps ir aizsteidzies tālu priekšā konkurentiem un viņam nav īpašas vajadzības iesaistīties šajos ASV politikas rituālos.

Tramps, līdzīgi kā Krievijas vadonis Vladimirs Putins pirms 2018. gada prezidenta vēlēšanām, pat neuzskata par vajadzīgu piedalīties TV debatēs, kur citiem kandidātiem atliek vien kārtot savstarpējās attiecības galvenā kandidāta prombūtnē.

Citiem republikāņiem maz izredžu pārspēt Trampu

Gada sākumā par galveno Trampa konkurentu republikāņu vidū tika uzskatīts Floridas štata gubernators Rons Desantiss, taču viņa kampaņa tā arī nav uzņēmusi apgriezienus.

To mēģina izmantot bijusī Dienvidkarolīnas štata gubernatore Nikija Heilija, kuru Tramps savulaik iecēla par ASV vēstnieci ANO. Atsevišķās aptaujās viņa izvirzījusies otrajā vietā aiz Trampa.

Taču kopumā aptaujas liecina, ka Tramps aizsteidzies tālu priekšā gan Desantisam, gan Heilijai un citiem kandidātiem. Vairāki kandidāti jau ir izstājušies no cīņas, piemēram, bijušais ASV viceprezidents Trampa valdībā Maiks Penss.

"Jau mēnešiem ilgi ir skaidrs, ka prezidents Tramps būs Republikāņu partijas kandidāts. Es aicinu republikāņus apvienot mūsu partijas aparātu ap prezidenta Trampa kampaņu," vēsta ASV Kongresa deputāte Elīze Stefanika, kas ir dedzīga Trampa atbalstītāja.

Taču diezgan ievērojama daļa republikāņu ir naidīgi noskaņoti pret Trampu un uzskata, ka viņš apkauno Republikāņu partijas reputāciju.

"Trampa un Baidena atkārtotā cīņa būtu katastrofa mūsu valstij. Man par to ir ļoti skumji," ziņu aģentūrai "AP" atzīst Republikāņu partijas ziedotāja Bobija Kilberga.

Kenedijs juniors apņēmies sabojāt Baidena un Trampa cīņu

Šādos apstākļos ir palielinājies pieprasījums pēc kāda trešā kandidāta, kurš nebūtu ne Baidens, ne Tramps. ASV vēsturē ir bijuši gadījumi, kad neatkarīgais kandidāts saņem diezgan lielu atbalstu, piemēram, 1992.gada prezidenta vēlēšanās Teksasas miljardieris Ross Pero ieguva 19% balsu (vēlēšanās gan uzvarēja demokrāts Bils Klintons).

Šajās vēlēšanās neatkarīgā kandidāta lomu mēģinās spēlēt slavenās Kenediju dzimtas atvase Roberts Kenedijs juniors, kurš sākotnēji pretendēja uz izvirzīšanu no Demokrātu partijas, taču vēlāk paziņoja, ka prezidenta vēlēšanās piedalīsies kā neatkarīgais kandidāts.

Kenedija tēvs bija ASV ģenerālprokurors Roberts Kenedijs, kurš 1968. gadā tika nogalināts atentātā. Savukārt viņa tēvocis bija ASV prezidents Džons Kenedijs, kuru nošāva 1963. gadā.

69 gadus vecais Kenedijs juniors tiek uzskatīts par savas dzimtas "melno avi", jo nereti izcēlies ar skandaloziem izteikumiem.

Viņš jau ilgi pirms Covid-19 pandēmijas bija pazīstams kā vakcinācijas pretinieks un dažādu sazvērestības teoriju izplatītājs. Kenedijs arīdzan asi kritizē ASV atbalstu Ukrainai un iebilst pret iespējamo Ukrainas pievienošanos NATO.

ASV prezidenta amata kandidāts Roberts Kenedijs juniors
ASV prezidenta amata kandidāts Roberts Kenedijs juniors

Viņš gan nevar rēķināties pat ar savas ģimenes atbalstu, jo Kenedija brāļi un māsas publiski norobežojušies no viņa kandidatūras.

"Bobijam ir identisks vārds kā mūsu tēvam, taču viņam nav attiecīgo vērtību, redzējuma un spriestspējas. Mēs nosodām viņa kandidatūru un uzskatām, ka tā būtu bīstama mūsu valstij," teikts Kenedija māsu un brāļa izplatītajā paziņojumā.

Kenedijam junioram nav nekādu izredžu uzvarēt ASV prezidenta vēlēšanās, taču viņš varētu savākt pietiekami daudz balsu, lai kaitētu Baidena vai Trampa izredzēm.

Par spīti tam, ka Kenedijs līdz šim vairāk bijis saistīts ar Demokrātu partiju, aptaujas rāda, ka viņš ir populārāks potenciālo republikāņu vēlētāju vidū.

"Demokrāti baidās, ka es sabojāšu vēlēšanas Baidenam, bet republikāņi ir nobijušies, ka es tās sabojāšu Trampam. Patiesībā viņiem abiem ir taisnība. Mans nolūks ir sabojāt tās abiem," dižojas Kenedijs.

Priekšvēlēšanu laikā uz ASV politikas skatuves varētu parādīties vēl kāds neatkarīgais kandidāts, piemēram, politiskā apvienība "No Labels" (Bez birkām) paudusi nodomu izvirzīt savu kandidātu, ja redzēs, ka prezidenta vēlēšanās patiešām atkal gaidāma Baidena un Trampa spēkošanās.

ASV politikā palielinās polarizācija

ASV politika jau gadiem ilgi virzījusies uz arvien lielāku polarizāciju, kad abu lielāko partiju atbalstītāji uzskata pretējās nometnes pārstāvjus ne tikai par konkurentiem, bet pat ienaidniekiem un valsts nodevējiem.

Paradoksālā kārtā tas varētu veicināt lielāku aktivitāti prezidenta vēlēšanās, jo gan Baidena, gan Trampa pretinieki būs apņēmības pilni nepieļaut pretējās puses uzvaru.

"Republikāņi ir satrakojušies par Baidenu, savukārt demokrāti uzskata Trampu par Sātana iemiesojumu," norāda ASV sabiedriskās domas pētnieks Džons Zogbijs.

Ja līdzšinējais Baltā nama saimnieks kandidē uz otro termiņu, prezidenta vēlēšanas parasti tiek uztvertas kā referendums par viņa darba novērtējumu. Taču šoreiz būs savādāk, jo vairumam amerikāņu vēlētāju ir kategorisks viedoklis par vai pret Trampu, tātad tas būs referendums arī par Trampu.

Tramps bijis labvēlīgi noskaņots pret Putinu

Raugoties no Latvijas drošības interesēm, ASV Republikāņu partija vēsturiski ir bijusi tā, kas bija stingrāk noskaņota pret PSRS un Krieviju, tādējādi vairāk gatava atbalstīt Baltijas valstis. Tādēļ arī ASV latvieši biežāk balsoja par republikāņu kandidātiem.

Republikāņu prezidents Ronalds Reigans veicināja PSRS "ļaunuma impērijas" sabrukumu; republikāņu prezidenta Džordža V. Buša laikā Latvija tika uzņemta NATO (lai gan lielu atbalstu Baltijas valstīm sniedza arī Demokrātu partijas politiķi).

Tas viss mainījās Trampa valdīšanas laikā, jo no viņa mutes nereti izskanējuši Krievijas vadonim Vladimiram Putinam labvēlīgi izteikumi.

Pāris dienas pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Tramps paziņoja, ka Putina atbalsts Ukrainas separātistiem esot "ģeniāls" solis. Viņš nelaida garām izdevību kārtējo reizi paslavēt sevi, jo karš Ukrainā nebūtu iespējams, ja Baltā nama saimnieka amatā joprojām būtu viņš, nevis Baidens.

Tramps arī vēlāk dižojies, ka ASV prezidenta amatā būtu spējīgs 24 stundu laikā panākt mieru Ukrainā, jo viņam esot labas attiecības gan ar Putinu, gan ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Kā noprotams, Trampa recepte kara izbeigšanai būtu piespiest Ukrainu parakstīt vienošanos par pamieru un samierināties ar ievērojamas valsts daļas palikšanu Krievijas okupācijas spēku kontrolē.

Baidens sola aizstāvēt sabiedrotos

Demokrātu līderis Baidens līdz šim izrādījis daudz lielāku atbalstu Ukrainai; viņš daudzkārt uzsvēris, ka ASV turpinās atbalstīt Ukrainas aizstāvjus tik ilgi, cik būs nepieciešams, lai sakautu Krievijas iebrucēju armiju.

ASV valdība ir piešķīrusi Ukrainai desmitiem miljardu dolāru vērtu finansiālo palīdzību, bet pēdējā laikā šī palīdzība saskārusies ar lielu pretestību no Kongresa republikāņu puses.

Daudzi republikāņu politiķi uzskata, ka ASV valdības galvenais uzdevums ir parūpēties par ASV interesēm un vajadzībām, nevis tērēt miljardus Ukrainas atbalstīšanai.

Nesen veiktā "Gallup" aptauja rāda: 62% republikāņu vēlētāju uzskata, ka ASV dara pārāk daudz, lai palīdzētu Ukrainai. Demokrātu vēlētāju vidū šādu viedokli atbalsta tikai 14%.

ASV vēlētāji, kas uzskata, ka ASV pārāk daudz atbalsta Ukrainu
ASV vēlētāji, kas uzskata, ka ASV pārāk daudz atbalsta Ukrainu

Baidens daudzkārt ir uzsvēris, ka atbalsts Ukrainai ir ASV drošības interesēs, jo Putina impēriskās ambīcijas vislabāk ir apturēt Ukrainā, kamēr viņš nav izdomājis vērsties pret NATO dalībvalstīm, piemēram, Baltijas valstīm.

"Ja mēs neapturēsim Putina apetīti pēc varas un kontroles Ukrainā, viņš neapmierināsies tikai ar Ukrainu," brīdina Baidens.

"NATO alianse 75 gadus ir nosargājusi mieru Eiropā un bijusi ASV drošības stūrakmens. Un ja Putins uzbruks kādai NATO dalībvalstij, mēs aizstāvēsim katru collu NATO teritorijas, kā to pieprasa līgums," uzsver Baidens.

Tramps apšaubījis NATO lietderību

Republikāņu līderis Tramps tikmēr ir paudis šaubas par NATO lietderību un izdevīgumu. Jau sava pirmā prezidentūras termiņa laikā viņš prātojis par iespējamo ASV izstāšanos no NATO vai vismaz pasīvāku lomu citu valstu drošības garantēšanā.

Trampa atbalstītāji gan uzskata, ka šādas runas bija gudrs taktisks gājiens, lai piespiestu Eiropas valstis pašām vairāk rūpēties par savu drošību un atvēlēt aizsardzības vajadzībām vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta.

ASV Kongress ir pieņēmis noteikumus, kas neļautu prezidentam pieņemt lēmumu par ASV izstāšanos no NATO bez parlamenta atbalsta.

Taču tas nav kliedējis bažas, ka Trampa vadībā ASV turpinātu soļot pa izolacionisma ceļu un norobežotos no pārējās pasaules problēmu risināšanas.

"Esmu gandrīz drošs, ka otrajā Trampa termiņā mēs izstātos no NATO," uzskata bijušais Trampa nacionālās drošības padomnieks Džons Boltons.

Demokrāti apgalvo, ka tas ir vēl viens iemesls, lai nelaistu Trampu ne tuvumā Baltā nama saimnieka postenim.

"Trampa draudi vājināt NATO un nostāties Putina pusē apdraud Amerikas spēku uz pasaules skatuves un mūsu nacionālo drošību," pavēstīja Baidena kampaņas pārstāvis Ammars Musa.

"Doma, ka viņš varētu pamest mūsu sabiedrotos, ja tie nerīkosies viņam pa prātam, kārtējo reizi apliecina to, ko mēs jau zinām par Trampu: vienīgais cilvēks, kas viņam rūp, ir viņš pats."

KONTEKSTS:

ASV prezidenta vēlēšanas ir plānotas 2024. gada 5. novembrī. ASV prezidents netiek ievēlēts tiešā tautas balsojumā, bet gan ar tā sauktās Elektoru kolēģijas starpniecību. Vēlēšanu dienā pilsoņi ievēlēs savus pārstāvjus Elektoru kolēģijā, kas pēc tam balsos par prezidenta ievēlēšanu.

Šāda vēlēšanu sistēma nozīmē, ka prezidenta vēlēšanās var uzvarēt arī kandidāts, kas kopumā saņēmis mazāk vēlētāju balsu nekā konkurents. Piemēram, tā notika 2016. gadā, kad Donalds Tramps pārspēja Hilariju Klintoni.

Paredzams, ka valdošā Demokrātu partija bez nopietnas konkurences atkārtoti izvirzīs prezidenta amatam tagadējo Baltā nama saimnieku Džo Baidenu, kurš apņēmies kandidēt uz otro termiņu.

Saistībā ar viņa kandidatūru lielākos jautājumus raisa Baidena vecums, jo viņš jau tagad ir vecākais prezidents ASV vēsturē un atkārtotas ievēlēšanas gadījumā viņam būs jāstrādā līdz 86 gadu vecumam.

Republikāņu partijā galvenais pretendents uz izvirzīšanu prezidenta amatam ir Donalds Tramps, kura kampaņu līdz šim nav iedragājušas viņam izvirzītās apsūdzības.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti