Pasaules panorāma

Gruzijas kalnainais ceļš uz Eiropas Savienību

Pasaules panorāma

Pasaules panorāma

Moldovas prezidente: Dalība ES ir Moldovas vienīgā iespēja

Moldova ar virzību uz ES cenšas izsprukt no Kremļa ietekmes zonas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 1 mēneša.

Moldovā nereti dzirdamas bažas: ja kritīs Ukraina, par nākamo Krievijas agresijas mērķi var kļūt nelielā Moldova. Šobrīd valstī pie varas ir proeiropeiski spēki, bet Moldovā netrūkst arī prokrieviski domājošu iedzīvotāju. Moldova cenšas turēties pretī Kremļa ietekmei, centieniem graut tās mieru un neatkarību.

Moldovas galvaspilsēta Kišiņeva, pavasaris. No vienas puses cerīgas gaidas, no otras – bažas un piesardzība. Ir aizritējis gads, kopš tepat kaimiņos, Ukrainā, kara mašīnu dārdina Krievija, vienlaikus draudot, ka Moldova var būt nākamā.

Moldova pēc platības ir divreiz mazāka par Latviju, bet ar lielāku iedzīvotāju skaitu. Šī nelielā valsts stāv kā pret vētru atklātā laukā. Tai ir skaista godasardze pie valdības ēkām, bet nav savas spēcīgas un labi bruņotas armijas.

Turklāt Moldova ir viena no nabadzīgākajām valstīm Eiropā, un šobrīd piedzīvo ekonomiski sarežģītus laikus, ar augstu enerģijas cenu un lielu inflāciju, ko ietekmējusi Krievijas agresija kaimiņos.

Kopš Krievija ir sākusi karu tepat netālu esošajā Ukrainā, Moldovas sabiedrībā ir audzis atbalsts dalībai NATO un Eiropas Savienībā.

Pēc jaunākajiem aptauju datiem 60% iedzīvotāju gribētu jau šodien Moldovu redzēt Eiropas Savienībā, bet dalību NATO vēlas 25 procenti iedzīvotāju (iepriekš bija 20%).

"Ir ļoti bail, jo runā par to, ka varētu būt kaut kādi uzbrukumi. Bet citādi neko īpaši neesam jutuši. Protams, ir kādi noteikumi, likumi, kas ir pamainījušies, bet, piemēram, manu dzīvi, tas nekā īpaši nav mainījis," stāsta Kišiņevas iedzīvotāja Anna.

"Moldovā, es domāju, mēs varam justies diezgan droši, jo nevienam par mums nav īpašas intereses, jo mums nav lielas ģeopolitiskas lomas," spriež Kišiņevas iedzīvotājs Endrū.

Moldova jau gandrīz gadu ir Eiropas Savienības kandidātvalsts un patlaban iet visu garo un sarežģīto pielāgošanās ceļu, cīnoties ar korupciju, veicot izmaiņas tieslietu sistēmā un soli pa solim ieviešot Eiropas Savienības normas, kam, kā norāda politiķi, visiem spēkiem pretojas agresors Krievija.

Moldovas galvaspilsēta Kišiņeva
Moldovas galvaspilsēta Kišiņeva

"Mums pamatā ir divi izaicinājumi – iekšpolitiski un ārpolitiski," stāsta Moldovas parlamenta priekšsēdētājs Igors Gross.

"Ir cilvēki, kur pretojas tieslietu reformām. Tie korumpēti cilvēki, kuri ir kalpojuši iepriekšējam režīmam. Starp mūsu korumpētajiem cilvēkiem un Krieviju ir izveidojusies tāda kā koalīcija, lai izjauktu mūsu Eiropas integrācijas ceļu."

"Bet es gribu teikt, ka pilsoņi ir mūsu pusē un viņiem nav nekādu cerību traucēt mūsu ceļu uz Eiropas Savienību. Mūsu vēlme ir cik vien iespējams drīz sākt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā," uzsver Gross.

Par vienu no mēģinājumiem gāzt Moldovas eiropeisko valdību Kišiņevā uzskata nesenos pilsētas centrā prokrieviskās partijas "Šor" sarīkotos protestus.

Cilvēki pieprasīja gan apmaksāt komunālos maksājumus par ziemas mēnešiem, gan arī skandēja saukļus pret Rietumiem un proeiropeisko Moldovas prezidenti Maiju Sandu, un gatavojās ieņemt parlamenta ēku.

Vēlāk Moldovas policija pavēstīja, ka policija izjaukusi jau iepriekš plānotu pret Moldovas varu vērstu operāciju, kurā bijuši iesaistīti Krievijas specdienesti.

"Patiesībā mēs esam ļoti optimistiski, jo esam iemācījušies cīnīties ar krievu hibrīduzbrukumiem. Viņi provocē Moldovas valdību. Tas jau notika pagājušajā rudenī, tagad viņi to dara atkal ar dažāda veida propagandu, dažādiem hibrīduzbrukumiem, izmanto kriminālos grupējumus, kas uzpērk cilvēkus, lai viņi dotos uz protestiem, radītu grūtības un destabilizētu valdību," vēsta Moldovas premjers Dorans Rečans.

"Dalība Eiropas Savienībā ir Moldovas vienīgā iespēja paglābties no Krievijas draudiem," uzskata Moldovas prezidente Maija Sandu.

Tāpēc moldāvi stiprina arī saiknes ar kaimiņos esošo Rumāniju, kas ir gan NATO, gan Eiropas Savienības dalībvalsts. Moldova ir pieņēmusi likumu, kas paredz, ka valsts valodas nosaukums līdzšinējās moldāvu valodas vietā būs rumāņu valoda.

Bet tajā pašā laikā abu gan kultūras, gan valodas ziņā līdzīgo valstu iespējamās apvienošanās jautājums, kas iepriekš ik pa laikam ir izskanējis, patlaban nedz politiski, nedz publiskajā telpā nav aktuāls.

Moldovas iedzīvotāji tautastērpos
Moldovas iedzīvotāji tautastērpos

"Es atkārtoju Rumānijas stingro nosodījumu jebkuram Krievijas destabilizācijas mēģinājumam. Rumānija joprojām ir īpaši modra pret Krievijas darbībām, kas šeit pastiprinās pēc pirmā kara gada. Pastiprinās prokrieviskā propaganda, kuras mērķis ir piegādāt Krievijai noderīgus naratīvus un graut mūsu vienotību un solidaritāti.

Taču mēs nepiekāpsimies. Es jums apliecinu, ka Moldovas Republika nav viena, stājoties pretī šiem izaicinājumiem. Tā ir mūsu pastāvīga, skaidra un stingra nostāja," uzsver Rumānijas prezidents Klauss Johannis.

Moldovas godasardzes karavīri
Moldovas godasardzes karavīri

Rumānija var palīdzēt Moldovai un to jau dara – ar enerģijas piegādēm, finansējumu, pat Rumānijas un līdz ar to Eiropa Savienības pilsonības piešķiršanu Moldovas iedzīvotājiem.

Taču ļaunākajā scenārijā, ja Krievijas izlemtu uzbrukt Moldovai, Rumānija kā NATO dalībvalsts nevarētu militāri iesaistīties konfliktā, un, kā atzīst eksperti, šis arvien ir vissarežģītākais jautājums.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti