Vairāk nekā 170 pasaules līderi piektdien un sestdien uzrunā ANO klimata konferenci Dubaijā. Taču divas valstis, kas kopā atbildīgas par 44% no pasaules emisijām – ASV un Ķīna – nav pārstāvētas visaugstākajā līmenī.
"Galu galā 2050. gadā mūsu mazbērni nejautās, ko mēs teicām. Viņi dzīvos ar sekām, ko mēs darījām vai nedarījām," brīdina Lielbritānijas karalis Čārlzs III.
"Mums jāsaprot: jo ilgāk mēs gaidām, jo dārgāk par to samaksāsim," secina Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.
Samitā pirmo reizi iekļauta arī kodolenerģija, kas iepriekš bijusi "tabu" tēma pēc piedzīvotajām atomreaktoru katastrofām. Taču par to, kāds liktenis sagaida fosilo kurināmo, viedokļi atšķiras.
"Mēs nevaram glābt degošu planētu ar fosilā kurināmā ugunsdzēsības šļūteni. Mums ir jāpaātrina pāreja uz atjaunojamiem enerģijas avotiem," uzskata ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs.
Francijas prezidents Emanuels Makrons vēsta, ka līdz 2030. gadam fosilais kurināmais pirmo reizi kopš rūpnieciskās revolūcijas būs mazākumā Francijas energoresursu struktūrā.
Tikmēr izskan bažas arī par akmeņogļu popularitātes pieaugumu, kas ir viens no klimatam visnedraudzīgākajiem enerģijas avotiem. Reaģējot uz Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisīto enerģētikas krīzi, dažas valstis atsākušas to izmantošanu.
Kamēr notiek strīds par enerģijas veidiem un to, kuri ir klimatam nedraudzīgākie, Brazīlijas prezidents Luiss Inasiu Lula da Silva norādīja uz vēl vienu acīmredzamu lietu, ko daudzi izvairījās pieminēt.
"Pagājušajā gadā vien pasaule ieročiem iztērēja vairāk nekā 2 triljonus ASV dolāru. Tā ir nauda, ko varēja ieguldīt cīņā pret badu un klimata pārmaiņu novēršanu.
Cik tonnas oglekļa izdalīja raķetes, kas krita pār nevainīgiem civiliedzīvotājiem, īpaši badā cietušiem bērniem un sievietēm?"
Dubaijas samitā ceturtdien oficiāli tika izveidots kompensāciju fonds klimata pārmaiņu skartajām nabadzīgākajām valstīm. Pirmie ziedojumi jau ir ienākuši. Starp lielākajiem fonda donoriem ir Apvienotie Arābu Emirāti ar 100 miljonu dolāru ziedojumu.
Iespējams, samita namatēvi bijuši tik dāsni arī tādēļ, lai kliedētu aizdomas, ka ar naftu bagātā valsts nevar būt godīgs starpnieks sarunās par pasaules atkarības no fosilā kurināmā izbeigšanu. Arī Vācija apsolījusi līdzīgu summu, bet Lielbritānija sola 46 miljonus eiro.
