Kustība notiek lēni, jo ir tikai viens virsnieks, kurš pārbauda pases un pēc tam ļauj izbraukt tiem, kas ir iekļauti atsevišķā sarakstā. Pēc ievainoto aprūpes viņi tiek nogādāti slimnīcās Ēģiptē, tālāk no robežas.
No trešdienas Gazas joslu drīkstēs pamest ārvalstu pilsoņi un cilvēki ar dubultpilsonību. Gazā esot reģistrēti aptuveni 7000 šādu cilvēku un katru dienu kara skarto teritoriju ļaus pamest 500 personām.
Iepriekš tika publicēts saraksts ar personām, kurām būs ļauts šķērsot robežu. Galvenokārt tie ir Jordānijas pilsoņi, taču ir arī vairāki Austrijas, Japānas, Bulgārijas, Indonēzijas un Austrālijas dubultpilsoņi.
Līdz šim Rafahas robežpunkts bija slēgts visiem cilvēkiem, kas Gazas joslu vēlējās pamest. Caur to kopš 21. oktobra drīkstēja pārvietoties tikai kravas automašīnas ar humāno palīdzību.
Crowds of people are waiting at the Rafah border crossing between Gaza and Egypt.
— BBC Breakfast (@BBCBreakfast) November 1, 2023
On #BBCBreakfast we spoke to BBC correspondent Anna Foster as we monitored live pictures of huge crowds waiting to get through the borderhttps://t.co/Wm7JjYRpA6 pic.twitter.com/ftvQAfmnep
Ēģiptē, aptuveni 10 kilometru attālumā no Rafahas robežpunkta uzbūvēta lauka slimnīca, kurā paredzēts ārstēt smagi ievainotos palestīniešus.
Trešdienas rītā Gazas joslā iebrauca ātrās palīdzības automašīnas, kas šobrīd jau atgriezušās Rafahas robežpunktā un gaida atļauju iebraukt Ēģiptē.
Lielbritānijas Ārlietu ministrija jau iepriekš tika informējusi Gazas joslā palikušos britu pilsoņus, ka trešdien varētu atvērt Rafahas robežpunktu, caur kuru teritoriju varētu pamest ierobežots skaits cilvēku.
Ēģipte līdz šim ir pretojusies robežas atvēršanai, baidoties, ka tas varētu izraisīt nekontrolētu bēgļu plūsmu no Gazas joslas.
Pēdējās divas nedēļas Rafahas robežpunkts ir ticis izmantots, lai Gazas joslā varētu iebraukt kravas automašīnas ar humāno palīdzību.
Turpmākas palīdzības piegādes Gazai otrdien vakarā telefonsarunā ir apsprieduši ASV prezidents Džo Baidens un Jordānijas karalis Abdulla II.
Baltais nams ziņo, ka Baidens sarunas laikā ir uzsvēris nepieciešamību aizsargāt civiliedzīvotājus un ievērot starptautiskās humanitārās tiesības. Viņš arī aicināja panākt ilgtspējīgu mieru, kas nozīmētu arī neatkarīgas palestīniešu valsts izveidi.
Savukārt Kipra ir ierosinājusi izveidot jūras koridoru, pa kuru Gazas joslai varētu piegādāt pirmās nepieciešamības lietas.
Šo ideju atbalstot vairākas Eiropas Savienības un Tuvo Austrumu valstis, par to esot informētas arī ASV un Palestīniešu pašpārvalde.
Turcija un Irāna trešdien aicināja sasaukt reģionālu konferenci, kuras mērķis būtu novērst Izraēlas un "Hamās" kara izplešanos. Irāna uzsvērusi, ka miera konference, kurā būtu iesaistītas musulmaņu un arābu valstis, būtu jāsarīko cik drīz vien iespējams.
Gazas joslā tikmēr turpinās Izraēlas armijas bombardēšana un sauszemes operācijas. Armija kopš 7. oktobra, kad sākās karš ar teroristu grupējumu "Hamās", Gazas joslā veikusi triecienus vairāk nekā 11 000 ar teroristiem saistītu mērķu.
Kaujās ar "Hamās" iet bojā arī Izraēlas karavīri, un kopš "Hamās" sarīkotā 7.oktobra uzbrukuma kopumā kaujās ar teroristiem krituši jau 326 izraēliešu karavīri.
Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu trešdien solīja turpināt Izraēlas karu pret "Hamās" līdz uzvarai, neskatoties uz sāpīgajiem dzīvā spēka zaudējumiem Gazas joslā.
Otrdien desmitiem cilvēku tika nogalināti un ievainoti Izraēlas aviācijas triecienā Džabalijas bēgļu nometnē netālu no Gazas pilsētas. Uzbrukuma rezultātā sagruva vairākas daudzstāvu dzīvojamās ēkas, zem kuru drupām varētu atrasties vēl desmitiem cilvēku.
Palīdzības organizācija "Ārsti bez robežām" paziņojusi, ka pēc uzbrukuma bēgļu nometnei daļa no ievainotajiem esot ievesti slimnīcā, kur strādā organizācijas ārsti. Ievainoto vidū esot arī mazi bērni, kuriem ir konstatētas dziļas brūces un smagi apdegumi.
"Ārsti bez robežām" nosodīja bezjēdzīgu vardarbību un aicināja pēc iespējas drīzāk vienoties par pamieru Gazas joslā.
Izraēlas armijas pārstāvis Jonatans Kornikuss paziņoja, ka uzbrukuma mērķis bija viens no teroristiskā grupējuma "Hamās" komandieriem, kurš bija iesaistīts "Hamās" 7. oktobrī sarīkotajā asiņainajā uzbrukumā Izraēlai.
Viņš esot slēpies pazemes tuneļos, kas atradās tieši zem bēgļu nometnes, tāpēc trieciena rezultātā sagruva arī mājas virs tuneļiem. Notikušais vēlreiz apliecina milzīgos riskus, ko rada Izraēlas apņemšanās pilnībā iznīcināt "Hamās" gadu desmitiem veidoto pazemes infrastruktūru, kas nereti atrodas zem blīvi apdzīvotiem rajoniem.
KONTEKSTS:
Palestīniešu islāmistu grupējuma "Hamās" teroristi 7. oktobra rītā veica negaidītu uzbrukumu no Gazas joslas. Slaktiņā tika nogalināti ap 1400 izraēliešu, galvenokārt civiliedzīvotāji.
"Hamās" kaujinieki arīdzan saņēma gūstā vairāk nekā 200 cilvēku un nogādāja Gazas joslā.
Izraēla izsludināja valstī kara stāvokli un sāka plašus gaisa un artilērijas triecienus pret "Hamās" objektiem šī grupējuma pārvaldītajā Gazas joslā. Kaujās iesaistīti arī sauszemes spēki.
Vairākas nedēļas Izraēla arī īstenoja Gazas joslas pilnīgu blokādi, atslēdzot teritorijai elektrības un ūdens padevi. Kopš 21. oktobra Gazā caur Rafahas robežpunktu teritorijas dienvidos no Ēģiptes iebraukušas kravas automašīnas ar starptautisko humāno palīdzību, taču ar to nepietiek, lai palīdzētu visiem Gazas joslas civiliedzīvotājiem. Izraēla aizvien liegusi ievest Gazas joslā ūdens filtrēšanas iekārtas, kā arī degvielu.
Līdz šim Gazas joslā bez mājām palikuši aptuveni 600 tūkstoši cilvēku, liecina ANO dati. "Hamās" kontrolētā Veselības ministrija vēsta, ka kopš oktobra sākuma Izraēlas uzbrukumos Gazas joslā nogalināti 8500 palestīniešu, no kuriem aptuveni 3500 bija bērni un gandrīz 2200 sievietes.
