Latvijā bobslejs aizsākās vien 80. gadu sākumā un viens no tobrīd jaunā sporta veida komandas dalībniekiem bija tieši Ķipurs - tolaik 20 gadu vecs jaunietis, kurš avīzē izlasīja sludinājumu par pārbaudes treniņiem un nolēma uz tiem aiziet. Pēc laba snieguma treniņos Ķipuru uzņēma bobsleja komandā. Vairāku gadu garumā sekoja grūts darbs, kam sekoja rezultāti.
Iespaidīgākais no tiem - 1988. gadā izcīnītā zelta medaļa divniekos, Kalgari olimpiskajās spēlēs - tā bija pirmā un vienīgā PSRS zelta medaļa bobslejā.
Kalgari olimpiskajās spēlēs tika izcīnīta vēl viena godalga - trešā vieta četriniekos. Karjeras gaitā Ķipurs kļuva par Eiropas čempionu divniekos un par vairākkārtēju Latvijas un PSRS čempionu gan divniekos, gan četriniekos.
Latvijai atgūstot neatkarību, tieši Ķipuram bija uzticēts nest brīvās sarkanbaltsarkano karogu 1992. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Albērvilā, Francijā. Sacensībās gan viņš nebrauca, jo ārstēja iepriekš gūtu traumu.
Pēc Albērvilas olimpiskajām spēlēm Ķipurs sāka gatavošanās ciklu nākamajai sezonai, nu jau Latvijas komandas sastāvā, taču atkal guva traumu. "Sagadījās tā, ka pašā, pašā sagatavošanas perioda sākumā, es traumēju kāju - pārlauzu pēdu. Tas nozīmēja to, ka trauma atkal mani atmeta uz kādu laiku atpakaļ, paņēma nost no nopietniem treniņiem. Tad es sapratu, ka laikam tomēr ir laiks likt punktu manai karjerai un skatīties, ko darīt tālāk," pastāstīja bijušais bobslejists.
Lai arī sportista karjera tika pabeigta, jautājums bija, ko darīt tālāk?
Intereses pēc, Ķipurs nolēma doties līdzi Latvijas komandai uz pirmajām starptautiskajām sacensībām, šoreiz kā konsultants.
"Tur satiku savus paziņas no citām valstīm, tai skaitā Šveices treneri, kurš uzreiz jautāja, vai esmu beidzis sportot, vai strādāju par treneri Latvijas komandā. Es teicu, ka treneris neesmu - atbraucu līdzi pakonsultēt. Viņš bija izbrīnīts un uzreiz teica, ka vakarā vajag tikties. Atbraucu uz mūsu viesnīcu, tad aizbraucu pie viņa un līguma uzmetums jau sagatavots - piedāvājums strādāt ar Šveices jaunajiem pilotiem," stāsta Ķipurs. "Tas bija ļoti negaidīti, bet reāls risinājums tajā situācijā, jo es īsti nezināju ko darīt. Piedāvājums strādāt ar jaunajiem Šveices sportistiem, vācu valodu es tā puslīdz jau zināju tobrīd, es teicu okei, mēģināšu."
Tā, daloties ar saviem darba rezultātiem un vērtībām, Ķipurs sāka veiksmīgu karjeru kā bobsleja treneris, gadu gaitā strādājot kopā ar Šveices, ASV, Kanādas un Francijas bobsleja izlasēm. Olimpiskais čempions bija gatavs palīdzēt arī Latvijas bobslejam.
"Vienreiz es pat piedalījos treneru atlases pasākumā, bet mani izbrāķēja. Nezinu īsti kāpēc, es tā sapratu, varbūt algu par lielu pajautāju, bet nu, man drusku bija aizdomas, ka Latvijas Bobsleja federācijas cilvēkiem, zinot manu stingro raksturu, zinot manu attieksmi pret lietām, varbūt arī viņi īsti nebija gatavi ņemt mani. Ja es strādātu, tad es strādātu tikai uz pilnu klapi. Prasības man arī būtu ļoti augstas, nežēlīgi augstas," atzina Ķipurs.
Beigās gan Jānim izdevās pastrādāt arī Latvijas bobslejā, jo pēc aktīvās trenera karjeras noslēgšanas citās bobsleja izlasēs, viņš piekrita palīdzēt sagatavot Latvijas jaunatnes komandu 2020. gada jauniešu olimpiādei.
Pēdējos 10 gados Latvijas bobslejisti ir uzrādījuši ļoti labus rezultātus pasaules mēroga sacensībās. Tagad gan bobslejā ir neskaidrība, jo komandas līderis Oskars Ķibermanis vēl turpina atlabt pēc traumas un operācijas. Vēl nav skaidrs, vai viņš turpinās sportista karjeru.
Ķipurs uzskata, ka viss notiek viļņveidīgi un ir jāturpina strādāt pie perspektīvas.
"Perspektīva, jā, pie perspektīvas jāstrādā, tas ir tā kā visās lietās. Dzīvē, kā saka, viss notiek viļņveidīgi - ir pacēlumi, ir kritumi, ir uzplūdi un ir atplūdi.
Šajā brīdī, mums ir, kā saka, kritums bobslejā, ir aizgājuši mūsu čempioni, viņi ir beiguši savu karjeru.
Viņi savu darbu ir izdarījuši. Tagad ir jānāk nākamajiem entuziastiem, nākamajiem motivētajiem sportistiem. Nu jāmēģina mums viņus atrast, tas nav viegli, jādod viņiem visu zināšanu un tehnisko bagāžu, kas mums Latvijā ir, lai viņi spētu izaugt par nākamajiem čempioniem. Tas ir iespējams. Es tam absolūti ticu," uzsvēra Ķipurs.
Tagad Jānis Ķipurs ir noslēdzis visas bobsleja saites, ar bobsleju pēdējā laikā saskaroties tikai tad, kad ziemā Latvijas Televīzijā komentēja sacensības kopā ar Māri Rīmeni, palīdzot ar tehniskām niansēm un runājot gan par braucēju kļūdām, gan par to, ko viņi izdara pareizi.
"Bet jā, nu es esmu nomierinājies, iegājis pensionāra režīmā, dzīvoju Cēsu pusē, savā meža būdiņā. Mēģinu tur visu ko paremontēt, pilnveidot. Pie mājas ir savs dārzs, man patīk no rīta iziet ārā un noplūkt savus salātus, dillītes savā dārzā. Noplūkt savus tomātiņus un paēst ar kvalitatīviem, skaidri zināmiem produktiem brokastis vai vienalga, kādu citu ēdienreizi," pastāstīja olimpiskais čempions.
Bijušajam bobslejistam jau 17 gadus ir vēl viena nodarbe - paša izveidota uzņēmējdarbība.
"Vēl man ir tāds, nu jau sanāk 17 gadus, es ar tādu nelielu biznesiņu, tādu diezgan šauras nišas biznesiņu nodarbojos - jaucu vecas koka būves un tos kokmateriālus pēc tam cehā apstrādāju, sagatavoju otrreizējai lietošanai. Atkal sadarbojoties ar Šveici, eksportēju tos materiālus uz Šveici. Tur viņi ir iecienīti, tie materiāli, kas ir simt un vairāk gadu nokalpojuši kādā būvē Latvijā, bet viņi vairs nav vajadzīgi. Tās ēkas ir varbūt pilnīgi bojā ejošas, bet no tām vēl kaut ko var paņemt noderīgu," stāstīja Ķipurs.
Bobslejam Ķipurs turpina sekot līdzi un cer, ka pavisam drīz sāksies augšupejošais vilnis un atkal būs čempioni, par kuriem varēs priecāties.
