"Labor omnia vincit improbus" jeb neatlaidīgs darbs uzvar visu – senā romiešu teiciena saknes Romas Olimpiskā stadiona pakājē var just teju visur. Latvijas vieglatlētikas jaunā paaudze skrejceļā turpina cerību, ka latvieši pasaules līmenī atkal būs arī skriešanas sacensībās.
Agatei Caunei šīs nebija pirmās augstākā mēroga sacīkstes, jo jau pērn viņa pasaules čempionātā spēja sasniegt 5000 metru skrējiena finālu, kurā diemžēl nevarēja piedalīties savainojuma dēļ.
Jaunā sportiste atzīst, ka Romā sastapusies ar negaidītu popularitāti.
"Mēs ar ģimeni bijām restorānā. Man pienāca klāt divas meitenes. Domāju, ka viņas pajautās, kur jāiet, bet viņas ar mani gribēja uztaisīt bildi. Man tas ir vau. Man ir tikai 19 gadu, es esmu no Latvijas, bet meitenes no Itālijas ar mani grib uztaisīt bildi. Man tas nozīmē daudz," sacīja Caune.
Iedvesma citiem, bet Caunes 16. vieta ir iedvesma arī viņai pašai nākotnē. 19 gadus vecā skrējēja uz lielās skatuves atgriezās pēc astoņu mēnešu pauzes – un tikai tagad Agate var droši teikt, ka pērn savainotais gurns beidzot nesāp.
"Tiku pie traumas, kuru tik ātri nevar izārstēt. Tā var arī būt hroniska – ka sāpes atgriežas. Tā arī ar mani notika pēc vienas nometnes. Atkal bija jāsāk rehabilitācijas posms," atklāja Caune.
Jaunā sportiste neslēpa, ka pēc minētā savainojuma pienācis arī brīdis, kad nācies izsvērt visus plusus un mīnusus karjeras turpināšanai vieglatlētikā.
Eiropas vai pasaules čempionātos startējot pirmo reizi, sportistos valda emocijas no tā lieluma, no pasaules zvaigznēm sev blakus. Savākt sevi šajā visā emociju un atbildības kokteilī nav viegla padarīšana. Latvijas 200 m sprinteris Oskars Grava pārsteidza ar diviem teicamiem startiem un jaunu personisko rekordu.
"Es biju iedomājies noskriet turku [Ramilu] Gulijevu. Tas bija tāds mans mazais sapnītis. Piepildījās! Tālāk par to es baigi nefilozofēju. Daudz domu bija galvā pēc priekšskrējiena. Emociju mučkulis galvā bija. Nevarēju saprast, kurā virzienā vispār domāt," uz paveikto atskatījās Grava.
13. vieta Latvijas sprinterim Eiropā savā debijas čempionātā ir pierādījums, ka Latvijas jaunās paaudzes neatlaidība ir augstā līmenī. To nevar iemācīties grāmatās, bet vien startējot plecu pie pleca ar labākajiem, jo sacensībās, vai tie būtu 200 vai 5000 metri, ne vienmēr uzvar vienkārši spēcīgākais.
"Tas pats grūtākais ir domāt skrienot, saprast, kādā skrējiena pozīcijā tu esi, un izdarīt tās mazās niansītes. Tas ir pats grūtākais. Grūti piespiesties kaut ko izlabot. To mēģināju izdarīt gan pusfinālā, gan priekšskrējienā," sacīja Grava.
Savukārt Caune atklāja, ka 5000 metru skrējiena finālā viņai nācies sastapties ar visai agresīvu sāncenšu rīcību.
"Esmu startējusi sacensībās, kur notiek grūstīšanās, bet [Eiropas čempionāta finālā] tā grūstīšanās bija ļoti agresīva. Pēc tam ieraudzīju, ka mana kāja bija nedaudz apskādēta ar nagleni.
Laikam jābūt nedaudz agresīvākai. Jāpiedomā, ka arī es varu nedaudz pagrūstīties, protams, normas robežās," sacīja Caune.
Latvijas jauniešu parādītais Romā visvairāk silda sirdi Guntai Vaičulei. 29 gadus vecā skrējēja vairākos čempionātos bija vienīgā Latvijas elites skrējēja – tagad viņai skrejceļā ir kompanjoni.
"Viņi [jaunie sportisti] ir ļoti jauki, draudzīgi un disciplinēti. Tā paaudze, kura varbūt jau ir beigusi [startēt], bija tāda mazliet vieglprātīgāka.
Jaunie ļoti profesionāli pieiet tam, ko viņi dara. Informācijas arī ir krietni vairāk. Arī man. Arī es daudz jauna mācos," norādīja Vaičule.
Eiropas čempionātā sportisti šogad izcēlušies ar ļoti augstiem rezultātiem, kuri pat ir labāki nekā pērn pasaules čempionātā. Pamatojums gan nav tālu jāmeklē, jo jau jūlija beigās Parīzē sāksies olimpiskās spēles.
Vieglatlēti ceļazīmi uz olimpiskajām spēlēm varēs mēģināt nopelnīt līdz 30. jūnijam, bet Eiropas čempionāts ir lieliska vieta, kur to izdarīt plašākas auditorijas priekšā.
Eiropas čempionāts Romas Olimpiskajā stadionā ilgs līdz 12. jūnijam.
