Iepriekš sportisti nebija atsevišķi izdalīti un ienākuma nodokli maksāja tāpat kā visi pārējie progresīvā IIN maksātāji. Ieguvums no pārmaiņām ir sportistiem, kuri gadā saņem vairāk nekā 20 000 eiro.
Zvērināts advokāts un nodokļu analītiķis Jānis Taukačs sagaida, ka komandu sporta spēlēs visiem profesionāliem sportistiem būs sakārtota sistēma ar darba līgumiem.
"Domāju, ka situācija sportistiem uzlabosies, jo ir korekti samaksāti nodokļi, sociālās garantijas un nodokļu slogs [sportistiem] nepalielinās. Tās ir labas ziņas," teica Taukačs. "Darba devējiem nodokļu slogs palielināsies, bet situācija būs sakārtota."
Sportistiem ieviestā ienākuma nodokļa likme ir Latvijas Komandu sporta spēļu asociācijas (LKSSA) panākums – rezultātu devusi tikšanās pavasarī ar finanšu ministru Jāni Reiru. Latvijas Basketbola savienības prezidents un LKSSA valdes loceklis Raimonds Vējonis pastāstīja, ka Reirs solīja sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu vērtēt iespējas likumos uzlabot sportistu atalgojuma un līgumattiecību lietas.
Svarīga ir nianse, ka 20% likme attieksies tikai uz profesionāliem sportistiem, kuri par tādiem uzskatāmi pēc Sporta likuma.
Tātad likme būs spēkā personām, kas pēc darba līguma nosacījumiem par nolīgto samaksu gatavojas sacensībām un piedalās tajās. Šobrīd lielākajai daļai sportistu ar klubiem ir noslēgti autoratlīdzības vai mikrouzņēmuma līgumi, tātad uz viņiem ienākuma nodokļa likmes izmaiņas neattiecas. 
Mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja līgums līdz šim bija daudz izdevīgāks, jo līdz 2021. gadam nodokļos paredzēja maksāt tikai 15%. 2021. gadā tie jau ir 25%, bet, ienākumiem pārsniedzot 25 tūkstošus eiro gadā, likme ir jau 40%. 
Pilnvērtīgs darba līgums liktu nomaksāt 20% iedzīvotāja ienākuma nodokli un 10,5% sociālās apdrošināšanas iemaksai.
Ja atalgojums ir 1000 eiro mēnesī, joprojām izdevīgākais būs pašnodarbinātā mikrouzņēmuma nodokļu maksāšanas režīms, jo sportistam "uz rokas" paliks 750 eiro. Tomēr, strādājot ar darba līgumu jaunajā 20% ienākuma nodokļa sistēmā un saņemot 716 eiro "uz rokas", starpība nav liela, toties klāt nāk sociālā apdrošināšana.
Atbilstošs piemērs ir basketbola klubs "Ogre”, kur spēlētāji pašlaik algu saņem kā pašnodarbināti mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji. BK “Ogre” menedžeris Jānis Laganovskis pastāstīja, ka klubā ir zināms satraukums pēc izmaiņām, kas paredz no 1. janvāra pašnodarbinātā mikrouzņēmuma nodokļa pieaugumu par 10%.
"Kur tie 10% paliek, klubs to risina, vai tas paliek uz spēlētāju pleciem... Par šo vēl noteikti spriedīsim un runāsim," sacīja Laganovskis. Viņš atzina, ka sezonas vidū ir ļoti grūti atrast papildu līdzekļus, lai saglabātu spēlētājiem līdzšinējo atlīdzību un nomaksātu arī valstij nodokļus.
Nodokļu analītiķis Taukačs saskata, ka
valdības ieviestās izmaiņas ir vērstas uz alternatīvo nodokļu režīmu – mikrouzņēmumu un pašnodarbināto – izskaušanu.
"Vai nu visi ir [algoti] darbinieki, vai SIA. No jaunā gada paliek arvien neizdevīgāk un neizdevīgāk [darboties alternatīvā režīmā]. Finanšu ministrijas plāni ir ar 2022.–2023. gadu izdarīt to vēl neizdevīgāku," uzsvēra eksperts.
Basketbolisti publiski par savu atalgojumu runāt nevēlas, bet norādīja, ka labprāt maksātu sociālās apdrošināšanas iemaksas un ienākuma nodokli, lai veidotos pensijas iemaksas. Sportisti tajā pašā laikā apzinās, ka klubs nav tik turīgs, lai maksātu algas ar visiem nodokļiem.
Katra BK "Ogre" spēlētāja algai sezonā ir atvēlēta noteikta summa un, pēc kluba vadības teiktā, katrs basketbolists pats var izvēlēties, kā to saņemt. 
Ja pieņem, ka spēlētājam atvēlētā summa ir 1000 eiro, tad pilnvērtīga līguma gadījumā viņš saņem tikai 460 eiro. Tas tāpēc, ka atvēlētajā summā iekļautas arī darba devēja un darba ņēmēja sociālās apdrošināšanas iemaksas. Normāli būtu, ka spēlētājs no sociālās apdrošināšanas iemaksām paredzētajiem 34% maksātu tikai 10,5% kā darba ņēmējs. Savukārt mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja gadījumā "uz rokas" ir 750 eiro.
Nemainīga 20% ienākuma nodokļa likme profesionāliem sportistiem ir unikāla, jo nevienai citai nozarei tāda nekad nav piemērota. Nemainīgu ienākuma nodokļa likmi sportistiem LKSSA uzskata tikai par pirmo soli un sola turpināt darbu ar Finanšu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu.
