ĪSUMĀ:
- Apkures izmaksu krasais kāpums nozarē iesaistītos īpaši ietekmē telpu lielo platību dēļ.
- Nozarē piedāvā samazināt PVN nodokli vai iekļaut pakalpojumus iedzīvotājiem attaisnotajos izdevumos.
- Finanšu ministrijā krasas un straujas sporta nozari ietekmējošas pārmaiņas neplāno.
- Nodokļu eksperts iesaka nozarei būt prasībās aktīvākai.
LVFA valdes priekšsēdētājs Gints Kuzņecovs uzsvēra, ka energokrīze ļoti smagi ietekmēja nozares darbību.
"Mūsu darbības īpatnība ir tāda, ka ir liela [telpu] kvadratūra, augsti griesti. Gan mums, fitnesa klubiem, gan mūsu kolēģiem – hokeja un tenisa hallēm, faktiski visām hallēm," Latvijas Televīzijai teica Kuzņecovs. "Tas [izmaksu] pieaugums ir ārkārtīgi būtisks – no trīs līdz piecām reizēm pieaugums apkurei. Tieši fitnesa sektoram apkure sastāda vislielākās izmaksas. No izdevumu bāzes komunālie maksājumi ir 70%. No šiem 70% apkure ir 60%."
Atklātajā vēstulē minēts, ka sporta objektiem draud slēgšana lielo izmaksu kāpuma dēļ. Turklāt savu nospiedumu uz izdzīvošanu atstājusi arī pandēmija un to pavadošie sportošanas ierobežojumi.
Sporta nozares aktīvistiem nākot klajā ar konkrētiem priekšlikumiem, viens no tiem ir samazināt pievienotā vērtības nodokļa likmi sporta pakalpojumiem.
Nodokļu eksperts Jānis Taukačs uzskata, ka nozares pārstāvju iesniegtie priekšlikumi ir ļoti saturīgi un noteikti nepieciešami.
"Tas [nozares piedāvājums] būtu jāuzklausa. Un tieši tāpēc arī Eiropas Savienības PVN direktīvas 3. pielikumā speciāli pie samazinātajām likmēm ir atsevišķi izceltas fitnesa zāles, kam lielākā daļa Eiropas valstu ir ieviesušas samazināto PVN likmi," paskaidroja Taukačs. "Tāpēc tas kopumā ir pareizs solis."
Likumā par samazinātajām PVN likmēm uzskaitīts plašs nozaru loks. Piemēram, 12% likmi piemēro medikamentiem, zīdaiņu pārtikai, pasažieru pārvadājumiem, izmitināšanas pakalpojumiem, siltumenerģijas piegādei un citiem. Savukārt 5% likme piemērota grāmatām un citiem iespieddarbiem, kā arī pārtikas produktu piegādēm, kas nav termiski vai kā citādi apstrādāti, savukārt nulles likmi piemēro preču eksportam. Tikmēr uz sporta nozari attiecas 21% PVN likme.
Otrs priekšlikums ir sporta pakalpojumus iekļaut iedzīvotāju ienākumu nodokļa attaisnotajos izdevumos.
Latvijā attaisnoto izdevumu slieksnis ir 600 eiro gadā, Igaunijā tas ir uz pusi lielāks. Taukačs neredz iemeslu, kāpēc Latvijā attaisnoto izdevumu slieksnis nevarētu tikt pielīdzināts Igaunijas līmenim, tomēr viņš uzskata, ka atbalsta pasākumiem sporta nozarei ir jābūt vēl plašākiem, nekā lūdz atklātās vēstules autori, jo pandēmiju pavadošie ierobežojumi sportam ievērojami mainījuši konkurenci.
"Es iegādājos ASV tiešsaistes fitnesa programmu, ko varu pildīt mājās – tur nebija nekāda PVN," sacīja Taukačs. "Un Latvijas fitnesa klubiem, it sevišķi pēc pandēmijas, ar šādiem tiešsaistes pakalpojumiem arī ir jākonkurē."
Finanšu ministrija krasas pārmaiņas neplāno. Valdību veidojošās partijas vienojošās nodokļu politiku pārskatīt ne biežāk kā reizi viena Saeimas sasaukuma laikā.
"Pēc 2023. gada valsts budžeta pieņemšanas tiks sākts darbs pie Nodokļu politikas pamatnostādnēm 2024.–2027. gadam. Darba grupā strādās iesaistītās valsts pārvaldes, kā arī valdības sociālie un sadarbības partneri, tai skaitā uzņēmējus pārstāvošas organizācijas, tādējādi nodrošinot līdzdalības iespēju politikas veidošanā," paskaidroja Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis. "Visi jautājumi, kā arī iniciatīvas, kas skar nodokļu politiku, tiks izskatītas šīs darba grupas ietvaros."
Labākajā gadījumā sporta nozares pārstāvju lūgumi varētu tikt īstenoti 2024. gadā. Nodokļu eksperts Taukačs aicina sporta sabiedrību būt uzstājīgākai un vienotākai savās vēlmēs.
"Es domāju, ka tur ir vajadzīga sporta industrijas konsolidēšanās un sava spēka un ietekmes parādīšana," sacīja Taukačs. "[Jāparāda] kādu labumu tas pēc tam dod visai valstij un sabiedrībai un atstāj ietekmi uz daudzām citām nozarēm."
LVFA valdes priekšsēdētājs Kuzņecovs uzsvēra, ka valstīs ar nozarei samazinātu PVN ir paaugstināts fiziskās aktivitātes procents.
"Es gribētu teikt vēl vairāk – jo tas cilvēku procents ir augstāks, jo ir mazāks slogs veselības un medicīnas sektoram. Ir tāds pētījums, kas parāda, ja cilvēks ir fiziski aktīvs, viņš valstij ietaupa 5000 eiro gadā," apgalvoja Kuzņecovs.
Sporta klubi pašlaik neplāno spert pašus radikālākos soļus un cer uz dialogu ar valsti.
Ja piepildīsies pesimistiskākās prognozes, tad situācija nokaitētāka varētu kļūt pavasarī.
