Kopš valsts neatkarības atgūšanas "Daugavas" stadionā notika milzum daudz pārmaiņu – nojaukta tribīne dzelzceļa pusē, bet skats galvenajā Latvijas sporta būvē ir visnotaļ bēdīgs. Valsts budžetā nav līdzekļu stadiona atjaunošanai, jālūdz palīdzība Eiropas Savienībai. Bet pulkstenis nepielūdzami tikšķ un septiņu gadu struktūrfondu pakete drīz vairs nebūs izmantojama.
Jārīkojas ātri, un šobrīd stadiona atjaunošanā galvenais mērķis ir nevis sports, bet Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētku koncerts 2018.gadā. Tāpēc liela teikšana projektā ir Kultūras ministrijai.
Ministru kabinets 11.augustā apstiprināja būvniecības projektu, kur "Daugavas" stadiona teritorijā paredzēta vieglatlētikas manēža, sporta spēļu un ledus halle. Bet lielākās bažas ir ar skatītāju vietām. Pašreizējai tribīnei abos sānos paredz uzbūvēt papildu tribīnes, veidojot skatuves stila loku. Šādā stadionā varēs rīkot vietēja un junioru mēroga sporta sacensības, bet par Eiropas čempionātiem vieglatlētikā un oficiālām futbola valstsvienības spēlēm varēs aizmirst, jo stadions gluži vienkārši neatbildīs starptautiskām prasībām.
Eiropas struktūrfondi neatbalsta jaunu sporta būvju celtniecību, bet Kultūras un Izglītības un zinātnes ministrijas atradušas iespēju piesaistīt līdzekļus “degradētas teritorijas atjaunošanā" – tieši šāds nosaukums dots "Daugavas" stadionam. Eiropa ieguldīs 40 miljonus eiro, bet valsts septiņus miljonus. Eiropas naudas izlietošanai gan pastāv īpaši nosacījumi – atsevišķam objektam nedrīkst tērēt vairāk nekā piecus miljonus, pastāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta vadītājs Edgars Severs.
Otrs variants ir "Daugavas" stadionu nojaukt un būvēt no jauna, pavirzot būvi tālāk no dzelzceļa. Tad Latvija iegūtu patiešām nacionālo stadionu ar vismaz 20 tūkstošiem skatītāju vietu, vienīgi šis projekts no valsts budžeta prasītu vēl papildu 10 miljonus eiro.
Skeptiskas pret šo projektu ir arī sporta organizācijas un Kultūras ministrija, jo tad līdz 2023.gadam "Daugavas" stadions nebūs izmantojams ne sportistiem, ne Dziesmu un deju svētkiem. Atjaunojot "Daugavas" stadiona teritoriju, jārēķinās arī ar papildu izmaksām stadiona uzturēšanai. Pēc projekta pabeigšanas stadions vairs nedrīkstēs saņemt valsts dotācijas infrastruktūras uzturēšanai – apmēram 260 tūkstošus gadā.
Izglītības un zinātnes un Kultūras ministrijas pārstāvji 15.septembrī dosies uz pēdējām pārrunām par struktūrfondu iegūšanu. Skaidrs, ka jebkurā gadījumā par īstu, visām prasībām atbilstošu stadionu Latvija var aizmirst vēl uz pāris gadiem. Līdz tam jāsaved kārtībā pašreizējās sporta bāzes.
