ĪSUMĀ:
- Nav juridiska pamata prasīt Inetas Radēvičas naudas balvas atmaksu no Latvijas Vieglatlētikas savienības.
- Ja naudas balvas izmaksās arī turpmāk, to atmaksu pārkāpējam varēs pieprasīt 8 gadu periodā.
- Naudas balvas treneriem turpmāk varētu izmaksāt tikai speciālistiem, kas pierādījuši sadarbību ar sportistu.
- Sistēmu valsts naudas balvu izmaksā, iespējams, radikāli reformēs jau 2023. gada budžetā.
Ar iesniegumu Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) par naudas balvas piešķiršanu Radēvičai vērsās Latvijas Vieglatlētikas savienība (LVS), kas Radēvičas parādu dzēst netaisās.
"Nebija nekādas oficiālas vēstules no IZM mums. Nezinu, kā IZM komunicēja ar Inetu. Principā ar to arī viss beidzās. Nebija līgumos atrunāts, ka mums būtu jāatgriež nauda, ja pēkšņi parādās kāds dopinga gadījums," Latvijas Televīzijai teica LVS ģenerālsekretārs Dmitrijs Miļkevičs.
Izglītības un zinātnes ministrijā paskaidroja, ka
nav juridisku tiesību prasīt naudu atgriezt LVS, jo tā nav vainojama Radēvičas dopinga pārkāpumā.
Ministrijai arī nav juridisku ieroču, lai naudu atprasītu no pašas Radēvičas, jo normatīvajos aktos šāda kārtība nav paredzēta.
IZM Sporta departamenta direktors Edgars Severs solīja, ka turpmāk pret šādiem gadījumiem valsts būs nodrošinājusies.
"Ja paliek esoša naudas balvu sistēma, tad valdības noteikumos būs astoņu gadu periods, kad valdībai ir tiesības pieprasīt naudas balvu atmaksāt personām, kuru vainas dēļ rezultāts tiek anulēts," paskaidroja Severs.
Pie 14 066 latu naudas balvas tika arī Inetas Radēvičas mamma Inna. LVS, lūdzot Radēvičai piešķirt naudas balvu, viņas mammu bija norādījusi kā treneri, lai arī praksē Radēviča trenējās Krievijā
pie vietējā speciālista Jevgēņija Terovanesova.
"Mēs neapšaubām sportista sniegto informāciju. Ja viņa pasaka, ka trenē mamma, tad trenē mamma," atzina LVS ģenerālsekretārs Miļkevičs. "Ja viņai ir [trenera] sertifikāts, tad viņa to var darīt. Attiecīgi mēs viņai pārskaitījām valsts piešķirtos līdzekļus, pamatojoties uz to informāciju."
Severs pastāstīja, ka, lemjot par naudas balvām, IZM uzticējās LVS, lai gan bija zināms fakts, ka Radēviča trenējas pie Krievijas trenera.
"Skatoties vēl vēsturiski, trenerim, pie kura viņa trenējās, tas nebija pirmais dopinga pārkāpuma gadījums," piebilda Severs. "Ja es atceros, tad toreiz šis raksturojums bija – nodokļu sistēmas kaut kādas nianses un Krievija."
Radēviča sniegt skaidrojumu Latvijas Televīzijai nevēlējās.
Severs atzīst, ka Radēvičas mammas gadījums nav vienīgais, kad naudas balvas saņemšanai tiek izvirzīti ļoti apšaubāmi pretendenti, nereti tieši ģimenes locekļi. Turpmāk plānots grožus pievilkt stingrāk un federācijām prasīt juridiski pamatot to, ka norādītais treneris strādājis ar attiecīgo sportistu sezonā, kad panākums izcīnīts. Pretējā gadījumā naudas balvas lūgšana apšaubāmiem treneriem tiks traktēta kā krāpšanas mēģinājums.
Nevar gan izslēgt, ka šāds jautājums tuvākajā nākotnē atkritīs pats no sevis, ja politiķi lems par naudas balvu atcelšanu.
"Mēs kā vienu no 2023. gada budžeta prioritātēm esam iesnieguši priekšlikumu vispār reformēt naudas balvu sistēmu – no tās atteikties," pastāstīja Severs. "Aizstāt vienreizējās naudas balvas ar ilgtermiņa pabalstiem olimpisko un paralimpisko spēļu medaļniekiem. Savukārt to naudas summu, ko ikgadēji valdība piešķir naudas balvām – tā ir vidēji 1,4 miljoni eiro –, mēs rosinām iekļaut valsts sporta pamatbudžetā un sniegt atbalstu tām sporta federācijām, kuru sportisti ir šos rezultātus uzrādījuši."
Naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā gadiem ilgi bijis sakāpinātu diskusiju temats. Izcilības kritēriju dēļ ik gadu tika prēmēts ļoti plašs un ļoti raibs sportistu loks, sākot ar olimpiskajiem čempioniem, beidzot ar makšķerniekiem un galda spēļu meistariem. Savukārt Latvijas vadošo bokseru un tenisistu panākumi neatbilda izcilības kritērijiem, jo netika gūti formālos pasaules vai Eiropas čempionātos. Tādējādi izcilības prēmēšana sportā ik gadu ieguva traģikomiskas aprises.
