ĪSUMĀ:
- Galveno darbalauku Handbola federācija saskata bērnu un jauniešu handbolā.
- Plāno iedarbināt handbola akadēmiju Rīgā, bet ne uz reģionālo centru rēķina.
- Murjāņu Sporta ģimnāziju handbolā uzskata par ļoti svarīgu talantu kalvi.
- Talantīgas jaunās handbolistes neraujas spēlēt valstsvienībā.
- Vīriešu valstsvienībai līdz maija beigām plāno apzināt galvenā trenera amata pretendentus.
Uz situāciju Latvijas handbolā var skatīties šādi – lejupslīde ir apturēta, taču uzlabojumi vēl nav redzami. Vīriešu izlase pašlaik piedzīvo paaudžu maiņu, savukārt sieviešu valstsvienība pavisam drīz sāks gatavoties pasaules čempionāta kvalifikācijas ciklam. Vīriešu izlase gan iekļuva 2020. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā, taču kopš tā nav izdevies saglabāt progresa līkni un drīzāk ir piedzīvota lejupslīde.
''Federācijas vadība ļoti gribētu ticēt, ka lejupslīde ir apstājusies un ka mēs šobrīd nostiprinām pamatus, lai dotos augšup. Pašlaik meklējam labākos risinājumus šai pamatu stiprināšanai – pareizos materiālus, pareizos elementus. Darāmā ir bijis tik daudz, ka vēl ir daudzas nianses, kurās mums jāiedziļinās līdz galam,'' atzina LHF prezidente Asare.
Šobrīd LHF prioritāte ir vairāk strādāt ar pašiem piramīdas pamatiem – bērniem un jauniešiem,
kuri nākotnē potenciāli varētu ieņemt vietas galvenajās izlasēs. Tomēr tas nav tik vienkārši, jo darbam ar bērniem un jauniešiem ir nepieciešami treneri, un arī tiem šobrīd ir izteikts trūkums. Līdz ar to darbs notiek arī jauno treneru gatavošanā.
Tam seko arī prioritātes izvirzīšana Rīgā, kur tieši handbolā patlaban ir ļoti maza pārstāvniecība. Federācija pirms pāris gadiem bija viens no Rīgas Handbola akadēmijas dibinātājiem. Šogad ir plāns akadēmiju pa īstam iedarbināt un panākt, ka Rīga ir viena no centrālajām vietām, kur aicināt bērnus un jauniešus izmēģināt šo sporta veidu.
LHF valdes loceklis Bogdanovs gan uzsver, ka
sporta veida attīstīšana Rīgā neliks federācijai aizmirst reģionālos handbola centrus.
''Tas nenozīmē, ka mēs veltām visu enerģiju, spēku, pieejamos resursus tikai un vienīgi Rīgai. Pārējie centri nebūt netiek aizmirsti. Ar pārējiem centriem tiek komunicēts, strādāts, un reģionos viss, kā notika līdz šim, tā arī notiks uz priekšu,'' teica Bogdanovs.
Līmenis handbola virslīgā, salīdzinot ar laika posmu pirms 5 vai 10 gadiem, ir nedaudz krities, atzina Bogdanovs. Handbolu, kā jau daudzus sporta veidus, ļoti ietekmēja Covid-19 pandēmija, izraisot finanšu trūkumu un citas problēmas. Tomēr tagad spēles norisinās abās virslīgās, drošā vidē, un konkurence ir spraiga.
Lai arī bieži skan jautājumi par Murjāņu sporta ģimnāzijas (MSĢ) nozīmīgumu, handbolā to uzskata par ļoti svarīgu bāzi.
''Mēs uzskatām, ka tur [MSĢ] notiek ļoti labs process. Mēs tiešām redzam izaugsmi un attīstību, ka šie jaunieši ir gan motivēti spēlēt, gan viņi grib, un arī viņi tiešām spēlē labi. To parāda arī viņu starti čempionātā,'' stāstīja LHF prezidente.
Lielākā problēma ar Murjāņiem ir tā, kas ar šiem talantīgajiem jauniešiem notiek pēc ģimnāzijas pabeigšanas. Kur un kāpēc pazūd viņu motivācija spēlēt, sacensties? LHF meklē atbildes uz šiem jautājumiem, un federācijā plāns ir atrast risinājumus, lai šie jaunieši nepamestu sportu, bet drīzāk turpinātu spēlēt un cīnītos par vietu klubos un izlasē.
Sieviešu handbola izlase tikmēr sāk gatavošanās ciklu pasaules čempionāta kvalifikācijai, kas gaidāma 2022. gada rudenī. Sieviešu izlasei, līdzīgi kā vīriešiem, arī notiek paaudžu maiņa. LHF prezidente uzsver, ka
ir daudz talantīgu meiteņu, kuras varētu spēlēt izlasē, tomēr daudzām trūkstot motivācijas vai ieinteresētības.
''Tiek izsūtīti uzaicinājumi un tad tiek saņemti atteikumi. Tas ir tas, par ko mēs tagad arī federācijā domājam un īsti nevaram saprast, ko un kā darīt, un kur ir tā problēma. Man pašai kā bijušajai izlases spēlētājai ir grūti to saprast un pieņemt,'' teica LHF prezidente Asare.
Vīriešu izlasei atšķirībā no dāmām pašlaik nav galvenā trenera un līdz ar to ir neskaidrības par visu valstsvienības treneru kolektīvu.
''Galvenā trenera pagaidām nav. Federācijas padome ir uzdevusi valdei uzdevumu, laiks ir nolikts līdz maija beigām. Darbs notiek, bet šobrīd niansēs es negribu iedziļināties un nekādus uzvārdus es nevarēšu nosaukt, negribu spekulēt,'' stāstīja LHF valdes loceklis Bogdanovs.
Federācijā ir skaidrs virziens, ka kandidātu meklējumos tiks izskatīti gan ārzemju, gan Latvijas speciālisti. Ja par galveno treneri kļūs ārzemnieks, tad treneru sastāvā tiks iesaistīti vairāki pašmāju speciālisti, lai viņi varētu smelties prasmes un zināšanas.
