Latvijā ir 21 slēgta veida halle ar ledus saldēšanas iekārtām. Pilnīgi visas nākamo sezonu gaida ar bažām, jo lielāki rēķini saņemti jau vasarā, bet bail pat prognozēt, kādi tie būs, kad pienāks ziema.
Ledus haļļu asociācijas, kā arī "Volvo" ledus halles vadītājs Ēriks Miļuns pastāstīja, ka visās hallēs vispirms skatīsies uz elektrības rēķiniem augustā. Daļā haļļu vēl sagaidīs septembra rēķinus un tad vērtēs situāciju.
"Šobrīd visas halles, kas iepriekš darbojās, iet lielos mīnusos, neloģiskos mīnusos," teica Miļuns. "Kura aizvērsies pirmā, kuras [vispār] aizvērsies, to parādīs laiks."
Pirms divām nedēļām ikgadējā haļļu asociācijas sanāksmē valdīja neziņa par nākotni. Privātajā ledus hallē Ogrē vismaz pagaidām ledus nav uzliets, to plānots darīt 5. septembrī. Situāciju sarežģī nesamērīgi augsta elektroenerģijas cena, kā arī gāzes cena, kas kāpusi 8–10 reizes, Latvijas Radio pastāstīja halles īpašnieks Juris Feodorovs.
Situāciju kā nestabilu raksturoja arī Ozolnieku un "Inbox.lv" halles īpašnieks Dainis Liepiņš.
Izmaksas nav prognozējamas, jo rēķini katru mēnesi palielinās arvien vairāk.
Liepiņš ir īpašnieks divām no kopumā astoņām privātajām ledus hallēm Latvijā. Viņš pastāstīja, ka daudz jauniešu pārcēlušies trenēties uz tuvākām ārzemēm Skandināvijā vai Centrāleiropā, līdz ar to ir komandas, kur pajucis dalībnieku skaits, kas vairo nestabilitāti ledus noslogotības prognozēs.
Bažas par gaidāmo sezonu ir arī Valmieras pašvaldībai, kuras paspārnē ir Olimpiskais sporta centrs. Skaidrība par nākotni Vidzemes Olimpiskajā centrā būs otrdien, kad tā vadība tiksies ar pašvaldības pārstāvjiem. Savukārt Kurzemē Tukuma novada pašvaldības izpilddirektors Ivars Liepiņš “Neatkarīgajās Tukuma Ziņās” sacījis, ka viens no krasākajiem taupīšanas pasākumiem novadā būtu ledus halles darbības apturēšana. Taču tas būšot sliktākā scenārija gadījumā, pagaidām halli neplāno vērt ciet, pastāstīja Tukuma ledus halles valdes loceklis Modris Liepiņš.
"Elektrības rēķini mums ir tiešām briesmīgi, ja ne vairāk. Šobrīd pēdējais rēķins mēnesī tikai par elektrību ir 40 000 eiro. Burtiski pa mēnešiem iet uz augšu – maijā bija 20 000 [eiro] jāmaksā, jūnijā – 30 000, jūlijā – 40 000. Tagad pieļauju, ka varētu būt uz 45 000 [eiro mēnesī]."
Cietīs visi sporta veidi, kam nepieciešams ledus, – ne tikai hokejs, bet arī daiļslidošana, šorttreks un kērlings.
Kovida laiks iecirta lielu robu tieši hokejā, jo bērni nevarēja nodarboties ar šo sporta veidu, tāpēc daudzi izvēlējās citas aktivitātes, piemēram, futbolu. Savukārt liela daļa vecāku savus bērnus sūtīja spēlēt, kur to atļāva epidemioloģiskie noteikumi. Pirms divām sezonām Zviedrijas junioru līgās spēlēja 37 latviešu hokejisti, bet pērn to skaits pieauga līdz 118 sportistiem.
Latvijas hokejs ir tuvu tam, ka amatieri un bērnu vecāki vairs nespēs samaksāt par treniņiem, atzina Liepiņš. Amatieri un bērnu komandas ir samierinājušās, ka no cenu kāpuma neizvairīties, bet visam ir pirktspējas limits, uzsvēra Liepiņš. Viņš uzskata, ka augšējais pirktspējas limits ir sasniegts. Liepiņš prognozēja, ka pašvaldību un valsts halles varēs uzturēt atvērtas uz nodokļu maksātāju rēķina, bet privātajās hallēs būs atkarīgs no tā, kādi īpašniekam ir iekrājumi vai iespējas uzturēt ledu no ienākumiem citās uzņēmējdarbības jomās.
Katrā hallē ir atšķirīgi līgumi un termiņi ar energoresursu piegādātājiem, bet augusta beigās vidējā stundas maksa par ledus īri ir 200 eiro. Latvijas Hokeja federācijas (LHF) ģenerālsekretārs Roberts Pļāvējs neuzņemas solīt, ka pēc diviem mēnešiem vairākās ledus hallēs ledus jau nebūs nokausēts.
Iepriekš atsevišķās hallēs par elektroenerģiju maksāja 15–20 tūkstošus eiro mēnesī, uzturot ledu, bet 20–25 tūkstošu eiro rēķini mēnesī nu jau ir saņemti hallēs, kur ledus ir nokausēts,
pastāstīja Pļāvējs.
LHF un ledus haļļu asociācija vēstules formā raidījusi signālraķetes Ministru kabinetam, Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) un Ekonomikas ministrijai, ka drīzumā nozare būs bezizejas priekšā. Taču atsevišķs atbalsts ledus hallēm nav paredzēts, Latvijas Radio pastāstīja IZM valsts sekretāra vietnieks un Sporta departamenta direktors Edgars Severs.
Rēķinos tiks atcelta obligātā iepirkuma komponente (OIK), un valsts palīdzēs segt sadales tarifus, kas attieksies uz visiem uzņēmējiem neatkarīgi no nozares, taču atsevišķa programma ledus hallēm vai citiem segtiem infrastruktūras objektiem nav paredzēta ne sportā, nedz kādā citā nozarē, paskaidroja Severs.
Ar pašreizējo palīdzības piedāvājumu būs krietni par maz, lai izvairītos no energoresursu rēķinu aisberga, kas drīzumā sadursies ar hallēm,
atzīmēja LHF ģenerālsekretārs Pļāvējs. OIK un pārdales izmaksu atcelšana ir palīdzība, bet tā sedz 10% no izmaksu pieauguma, tādēļ to nevar uzskatīt par situācijas risinājumu, sacīja Pļāvējs. Viņš lēš, ka daudzi sporta klubi paliks bez ledus un tas liegs lielai daļai bērnu Latvijā trenēties hokejā.
Kā vienu no risinājumiem ledus haļļu asociācijas vadītājs Miļuns norāda iespēju uz kādu laiku atcelt pievienotās vērtības nodokli hallēm. Priekšlikumu atbalsta arī Ogres ledus halles īpašnieks Feodorovs, jo energoresursu cenas pieauguma dēļ nodokļu ienākumi valstij no PVN ir krasi pieauguši. Bez būtiskas palīdzības saņemšanas halles varētu slēgt uz nenoteiktu laiku.
"Ja valsts nav ieinteresēta, mums vienkāršākais ir aizvērt [halli] ciet, lai stāv aizvērts," paskaidroja Feodorovs.
Šobrīd nozare gaida, kādus rēķinus nesīs tuvākie mēneši. Ja halles nesagaidīs mērķētu valsts atbalstu, tad ledus sports ieslīgs mākslīgā komā.
