Sporta ziņas

Valmierā norisinās Latvijas čempionāts vieglatlētikā telpās

Sporta ziņas

Sezonas noslēdzošā Pasaules kausa bobsleju divnieku sacensības Siguldā

Kas jāmaina Latvijas sportā? - Ostapenko, Bļugers, Skujiņš… Vai varēs turpināt pārstāvēt Latviju?

Konstitucionālo tiesību eksperts: Latvijā tālāka sporta profesionāļu ierobežošana varētu būt nesamērīga

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas ("Jaunā Vienotība") iecere ierobežot Latvijas sportistus, kuri turpina piedalīties vienās sacensībās ar krievu un baltkrievu sāncenšiem, būtu vērsta pret augstāko meistarības līmeni sasniegušajiem pašmāju atlētiem. Konstitucionālo tiesību eksperts Jānis Sarāns uzskata, ka šāda rīcība varētu būt nesamērīga.

Pēc ministres teiktā, novirzīt valsts finansējumu un rast vietu Latvijas izlasē nedrīkstētu sportistiem, kuri piedalās sacensībās ar krievu un baltkrievu atlētiem. Visvairāk šādi ierobežojumi skartu Latvijas hokeja, tenisa un riteņbraukšanas izlases, bet līdz ar Raimonda Kroļļa nonākšanu Itālijas spēcīgākajā līgā jeb A sērijā – arī Latvijas futbola izlasi.

"Ja palūkojamies uz kopējo ierobežojumu, tad redzam, ka vēršanās notiek pret sportistiem, kas ir sasnieguši visaugstāko profesionalitātes līmeni. Tieši pret viņiem tiek izvērsts šāds ierobežojums," Latvijas Televīzijai (LTV) teica Sarāns.

Teorētiski Latvijas futbola izlases sastāvā nevarētu iekļaut arī nevienu Latvijas virslīgas futbolistu, jo virslīgā spēlēs arī šosezon vismaz pa vienam Krievijas un Baltkrievijas futbolistam, ko pieļauj Eiropas futbola federāciju savienības (UEFA) starptautiskie noteikumi.

Konstitucionālo tiesību eksperts Sarāns uzskata, ka

sabiedrība no šādiem ierobežojumiem neko neiegūtu un ir labāki veidi uzskatu apliecināšanai.

Ja Latvijas amatpersonu mērķis ir paust attieksmi attiecīgajām sporta līgām un organizācijām, tad Sarāns ieteiktu attiecīgi arī rīkoties, nosūtot tām oficiālas vēstules, nevis mēģināt vēstījumu nodot starp rindām, sankcijām pakļaujot Latvijas sportistus, kuri normatīvos aktus nekādi nepārkāpj. 

"Tās ir organizācijas, kas darbojas demokrātiskās valstīs, tām pašām ir savi noteikumi. Tās aizsargā dažāda veida cilvēku tiesības. Tai skaitā tiesības uz nodarbinātību," paskaidroja Sarāns. "Viņi ņem vērā faktorus, kas saistīti tostarp ar globālo situāciju. Šajā situācijā mēs izejam mazliet ārpus rāmjiem un sākam pieskarties jautājumiem, kas ne tik daudz tiešā veidā skar Krievijas un Baltkrievijas situāciju un šajās valstīs organizētās sacensības, bet jau pieskaramies ierobežojumiem, kas saistās ar valstīm, kuras ir Rietumu sabiedroto pusē. Tas ir, manuprāt, nedaudz nesamērīgi."

Vairāki LTV aptaujātie juristi ir vienisprātis – ministres Čakšas piedāvātie un Latvijas Olimpiskās komitejas atbalstītie priekšlikumi nopietni konfliktē ar Latvijas Republikas Satversmi.

Tādu pašu pozīciju pauda arī konstitucionālo tiesību eksperts Sarāns. Viņš vērsa uzmanību uz diviem Satversmes pantiem.

91. pants paredz, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Savukārt 106. pantā teikts, ka ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai.

Ja esošie ierobežojumi Sporta likumā, kas vēršas pret strādāšanu Krievijā un Baltkrievijā, Sarāna ieskatā ir samērīgi un saprotami, tad iešana tālāk jau būtu pārspīlēta.

Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) informēja, ka šobrīd nenotiek darbs pie grozījumiem Sporta likumā saistībā ar regulējuma izmaiņām attiecībā uz sportistu dalību starptautiskās sporta sacensībās, kurās piedalās arī sportisti no Krievijas vai Baltkrievijas.

Taču LTV ir zināms, ka

ministrija plāno jaunus nosacījumus iestrādāt līgumos par valsts finansējuma piešķiršanu federācijām.

Tajos lasāms punkts, kas turpmāk varētu liegt valsts budžeta līdzekļus novirzīt tiem sportistiem, kuri startē vienās sacensībās ar Krievijas un Baltkrievijas atlētiem. Kā izņēmums atrunāts starts komercsacensībās, taču tāda termina Sporta likumā pašreiz nav.

"Ja palūkojamies uz augstākās raudzes sporta sacensībām, gandrīz lielākā daļa no tām ir savā ziņā komerciālas. Kaut kāds komercialitātes faktors tur parādās," uzsvēra konstitucionālo tiesību eksperts Sarāns. "Kur būs šī nošķiršana – kas ir komercsacensības, kas nav komercsacensības – ļoti interesants risinājums. Būs jāvērtē, kā to praksē piemēros un ko tas nozīmēs. Ko šis komercsacensību jēdziens aptvers."

Latvijas Sporta federāciju padomes vadītājs Einars Fogelis viedokli par iespējamiem ierobežojumiem paust atturējās.

Zīmīgi, ka paši ukraiņi saviem sportistiem tik drastiskus ierobežojumus neplāno. Oficiālā vēstulē to uzsvērusi arī Ukrainas Riteņbraukšanas federācija, aicinot arī IZM un LOK neliegt Latvijas profesionālajiem riteņbraucējiem valsts finansējumu un dalību nacionālajā izlasē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti