Sporta ziņas

Latvijas čempionāts Grieķu-romiešu cīņā

Sporta ziņas

Latvijas – Igaunijas basketbola līga. «Prometey» – «VEF Rīga»

Kas jāmaina Latvijas sportā? - Vai Vētra un Vītoliņš drīkstēs trenēt Latvijas izlases?

Grozījumi Sporta likumā raisa jautājumus par nelojalitātes kritēriju robežām

Sporta likumā aprīļa beigās pieņemtajos grozījumos atrodami panti, kas neļauj vadošus amatus sporta federācijās ieņemt bijušajiem Valsts drošības komitejas darbiniekiem un informatoriem. Šāds regulējums raisījis diskusijas sporta sabiedrības iekšienē, vai šādas sankcijas nav novēlotas un vai nelojalitātes kritēriji nav pārlieku šauri. 

Konstitucionālo tiesību eksperts Jānis Sarāns uzskata, ka atsevišķus jautājumus varēja risināt ievērojami agrāk, kā tas noticis daudzās citās okupācijas režīmam pakļautās valstīs.

Tā dēvētajos "čekas maisos" atrodams arī Latvijas Futbola federācijas valdes loceklis Andis Rozītis. Viņš gan jau 1995. gadā vērsās tiesā, un tā sadarbības faktu nekonstatēja. Pēc aģentu kartotēkas publicēšanas tiesā vērsās arī basketbola leģenda Valdis Valters, un arī viņa lietā sadarbības fakts konstatēts netika.

Advokāts un Valsts drošības komitejas (VDK) darbības zinātniskās izpētes komisijas loceklis Linards Muciņš gan uzskata, ka tiesas spriedumi ir pretrunā tiesiskiem principiem, kur rakstiskais pierādījums parasti Eiropā prevalē pār mutisko. "Mums faktiski ir otrādi," teica Muciņš.

Kā viens no iespējamiem iemesliem tiek minēts tas, ka vervētāji savulaik ir devuši solījumu neizpaust savu ziņotāju identitāti, ko turpina ievērot, tāpēc pierādīt sadarbības faktu ir ārkārtīgi sarežģīti.

VDK ziņotāju kartotēkā atrodams ne mazums citu ievērojamu sporta personību, kas sadarbības faktu vai nu publiski noliegušas, vai arī nav komentējušas vispār.

Advokāts un Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs Linards Muciņš aģentu lietas pētīja VDK zinātniskās izpētes komisijā un uzskata, ka argumenti par to, ka kartīte ir, bet aktīva sadarbība nav notikusi, neiztur kritiku.   

"Tās visas ir muļķības. Jo mēs tālāk esam no padomju laikiem, jo mazāk ņemam vērā, cik nopietna, birokrātiska, valstiska un pāri visam stāvoša struktūra bija KGB (VDK). Ja tā kaut ko darīja, tad darīja nopietni," uzsvēra Muciņš.

Grozījumi Sporta likumā ir vērsti pret Valsts drošības komitejas sabiedrotajiem, bet nekādi ierobežojumi nav piemēroti bijušajiem Komunistiskās partijas biedriem.

Eksperti visai rezervēti vērtē darbības stilu – pieņemt sankcijas, atrodot ļoti senus formālus iemeslus.

Delfi.lv sporta nodaļas galvenais redaktors Uldis Strautmanis uzskata, ka likumos ar šādām izmaiņām pārlieku aizrauties nevajadzētu, jo tas draudētu ar pārlieku subjektīvu likuma normu pieņemšanu. Taču viņš sagaidītu no federācijām kritiskāku izvērtēšanu, apstiprinot amatā nacionālo izlašu trenerus.  

"Klasiskais piemērs – Latvijas hokeja izlases galvenais treneris Harijs Vītoliņš pēc Krimas okupācijas 4. maijā pret Latviju spēlēja ar Georga lentīti pie krūtīm. Tagad viņš ir Latvijas izlases galvenais treneris," teica Strautmanis.

Vēl viens diskutabls piemērs ir Latvijas sieviešu basketbola izlases galvenais treneris Gundars Vētra.

Būdams spēlētājs, viņš savulaik atteica līdz ar neatkarību atjaunotajai Latvijas izlasei, dodot priekšroku PSRS mantiniecei NVS. Latvijas izlasē viņš tā arī nenospēlēja nevienu spēli. Trenera karjeru Vētra galvenokārt veidoja Krievijā, taču bijis starp tiem, kas publiski nosoda Krievijas iebrukumu Ukrainā.

"Šī atbildība ir Latvijas Basketbola savienībai un basketbola sabiedrībai," sacīja Strautmanis. "Es uzskatu, ka viņš [Vētra] var trenēt klubu, bet valsts izlases līmenī – persona non grata. Bez variantiem."

Latvijas Televīzija aicināja paust viedokli visām septiņām 14. Saeimā ievēlētajām partijām un apvienībām. Ar konkrētiem priekšlikumiem stingrākiem Sporta likuma grozījumiem klajā nāca "Progresīvie" un Nacionālā apvienība. "Progresīvie" gatavi rosināt likuma grozījumus, kas liegtu vadošus amatus sporta federācijās ieņemt cilvēkiem, kuri pēc 24. februāra strādājuši Krievijas un Baltkrievijas sporta struktūrās.  

Pašlaik nekas neliedz par Latvijas Hokeja federācijas prezidentu iecelt, piemēram, vārtsargu Jāni Kalniņu, kurš spēlē Kontinentālajā hokeja līgā (KHL).

Savukārt Nacionālā apvienība varētu rosināt vērst ierobežojumus pret personām, kas pēc 1990. gada 4. maija pārstāvējušas Krievijas armijas un iekšlietu sistēmu struktūru klubus jeb CSKA un "Dinamo". Tādu Latvijas sportā ir ļoti daudz, Gundaru Vētru un Hariju Vītoliņu ieskaitot.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti