Eksperti: Krievija necīnīsies ar dopingu

Krievijas olimpiskā izlase par matu tiesu izvairījās no pilnīgas diskvalifikācijas vasaras olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro. Pasaules antidopinga komiteja ziņo - Krievijā eksistē valsts līmeņa dopinga lietošanas sistēma, katru dienu pienāk jaunas ziņas par sacensībām nepielaistajiem sportistiem. Kdus secinājumus no pēdēja gada skandāliem izdarīja Krievijas vadība un vai tā tagad cīnīsies ar dopingu?

Dopinga rezultātu slēpšana un viltošana, federālā drošības dienesta aģentu iesaiste, lai slēptu pozitīvus dopinga paraugus Soču olimpisko spēļu laika, dopinga kokteilis ar nosaukumu "Dušes" - preparāti izšķīdnāti alkoholā, ar ko sportistiem bija tikai jāizskalo mute. Te ir tikai nedaudzi piemēri no pēdēja Pasaules antidopinga aģentūras ziņojuma, kurā minēts, ka dopinga lietošanas slēpšanu organizējuši augsta ranga ierēdņi, atsevišķos gadījumos lēmumus esot pieņēmis arī sporta ministrs. 

Neskatoties uz to, ka Starptautiskā Oimpiskā komiteja pirms nedēļas nolēma neizslēgt Krieviju no olimpiskaj spēlēm, Maskavas prese jau ir aprēķinājusi - aptuveni trešdaļa no pieteiktajiem sportistiem uz olimpiādi nebrauks. Olimpiskās komitejas jaunie notikumi ir stingri - uz Rio nedrīkst doties sportisti, kas jebkad sodīti par dopinga lietošanu, tie, kas pieminēti pēdējā Pasaules antidopinga aģentūras ziņojumā, arī tie, kas nav izgājuši visas papildu pārbaudes. Pilnā sastāvā diskvalificētas vieglatlētikas un smagatlētikas komandas. Pēdējā brīdī - tikai dienu pirms reisa uz Rio - dalība apstiprināta sinhronās peldēšanas un boksa izlasēm.

„Es jūtu niknumu un aizvainojumu to sportistu vietā, kuri nevarēja doties uz spēlēm. Tagad būs jācīnās par viņiem visiem, mums ir vēl lielāka atbildība,” saka  sinhronās peldēšanas izlases dalībniece Vlada Čegireva. Viņai piebalso kolēģe, olimpiskā čempione Aleksandra Packeviča: „Esam ļoti niknas tagad un gatavas visus tur saraut!”

„Pret Krieviju vienmēr bijusi neobjektīvā attieksme, jo visi zina, ka esam ļoti stipra valsts, un varam uzvarēt,” uzskata  handbola izlases dalībniece Anna Seņa.

Krievijas vadība un sporta pasaule valsts dopinga sistēmas pastāvēšanu neatzīst. Pēc visiem ziņojumiem savus amatus saglabāja gan sporta ministrs Vitālijs Mutko, gan daudzi ierēdņi, kas, iespējams, saistīti ar dopinga sistēmu. Federālo mediju komentētāji, politiķi un ierēdņi vienā balsi norāda - notikušais ir politiskā spēle ar mērķi vājināt Krievijas pozīciju pasaulē.

Galvenais arguments - vieglās un smagās atlētikas izlasēs ir arī godīgi sportisti, kas uz spēlēm nebrauks visas komandas diskvalifikācijas dēļ. Šonedēļ Vladimirs Putins, tiekoties ar olimpisko izlasi, pauda to pašu:

“Tuvredzīgi politikāņi nevar neiejaukties sportā, kaut gan tieši sports apvieno cilvēkus un palīdz valstīm atrast kopīgo valodu. Šodienas situācija nepakļaujas nedz likuma normām, nedz veselajam saprātam.” 

Savu amatu saglabājis arī Krievijas Olimpiskās komitejas prezidents Aleksandrs Žukovs - neskatoties uz to, ka tieši viņš bija atbildīgs par Sočos aizvadītajām olimpiskajām spēlēm. Viņam tika jautāts - ja dopinga lietošana Krievijā ir sistēma, kāpēc nevarējāt ar to sākt cīnīties ātrāk?

„Es varu Jums teikt tikai vienu, un to mēs apgalvojām visu laiku - valsts programmu dopinga atbalstam te nav un nekad nav bijis. Valsts līmenī mēs vienmēr teicām, ka dopingu nepieļaujam,” sacīja Žukovs, un arī uz kādas ārzemju žurnālistes jautājumu, kāpēc gan starptautiskajām iestādēm būtu jāuzticās Krievijas olimpiskajai komitejai, Žukovs atbild nelabprāt:

“Es nezinu... Mums būtu jāuzticās tāpēc, ka mēs cīnāmies ar dopingu, tiešām…  Man liekas, ka Krievijas komanda tagad ir tīrāka pasaulē.”

Labo gribu Krievija demonstrē ar neatkarīgas komitejas veidošanu, kurai formāli ir jātiek galā ar dopinga problēmu Krievijā. Par komitejas vadītāju iecelts Krievijas Olimpiskās komitejas goda prezidents un Starptautiskās Olimpiskās komitejas loceklis Vitālijs Smirnovs.

“Esam atklāti sadarbībai un gatavi pieņemt jebkādu Starptautiskās Olimpiskās komitejas ieteikumu komisijas sastāvam, būsim priecīgi, ka ienāks arī Pasaules antidopinga aģentūras pārstāvji, turklāt esam neatkarīgā komisija - valsts iestādes mūs neietekmēs,” apgalvo  Smirnovs. “Mūsu komisijai nav mērķa  un pilnvaru kādu sodīt vai piemērot kādas sankcijas, mūsu uzdevums ir izvērtēt problēmu un piedāvāt risinājumus šiem jautājumiem.”

Tomēr daudzkas liek šaubīties par šī soļa nopietnību. Joprojām nav skaidrs, kādas būs jaunās komisijas pilnvaras un piekļuves tiesības, bet komisijas sastāvā ir, piemēram, "Pirmā kanāla" direktors un kompānijas "Bosco" prezidents - šīs uzņēmums jau vairākus gadus šuj formas olimpiešiem. Turklāt komisijas vadītājs Smirnovs vēl pirms darba sākšanas skaidro - arī viņš neuzskata, ka dopings būtu sistēmiska problēma Krievijas sportā:

“Sports ļoti bieži tika izmantots kā rīks starptautiskās spriedzes brīžos. Piemēram, 1980. gadā olimpiskās komitejas pakļāvās spiedienam un neatbrauca uz olimpiskajām spēlēm Maskavā...”

Eksperti netic, ka gan šīs komiteja, gan Krievijas Sporta ministrija izdarīs secinājumus no šī skandāla. Dopinga kultūra esot pārāk dziļi ieausta valsts sportā, turklāt Krievijas sabiedrībā neatļauto preparātu lietošanu neuzskata par kaut ko nosodāmu.

Kā šīs attieksmes piemēru min uz četriem gadiem diskvalificētā smagatlētā Alekseija Lovčeva jauno amatu. Šogad dopingā pieķertais sportists jau kļuvis par Vladimiras apgabala sporta padomnieku.

„Dopingā pieķertos te pieraduši žēlot, Krievijā šāds sportists ir nevis krāpnieks, bet upuris. Kad pirms 10 gadiem bija stāsts par mūsu slēpotājām, visa valsts raudāja – ak, mūsu nabaga meitenes, ar ko viņus tur sašpricēja...” atceras "Dožģ" sporta apskatnieks Aleksejs Andronovs. „Rietumos dopinga lietotājus izstumj, neciena, bet te šie sportisti par patur visas balvas no valsts - prēmijas un dzīvokļus. Un tas ir piemērs jaunatnei, kā būvēt savu dzīvi. Medaļas varbūt arī atņems, bet dzīvokli noteikti ne. Gribētos, lai šī skandāla rezultāts būtu visas sistēmas attīrīšana, bet tas nenotiks. Pie mums, pat ja mainās federācijas prezidents, viņš kļūst par goda prezidentu, patur savu kabinetu, mašīnu, viņam ir visas tās pašas priekšrocības. Tā ir drausmīga sistēma, kas neļauj attīstīt sportu - pat ja jaunie cilvēki atnāk, viņiem jādzīvo pēc šiem vilku bara noteikumiem.”

Uzvara par katru cenu, pat ja tas nozīmē dopinga lietošanu, varētu būt saistīta ar milzīgo sporta nozīmi valsts ideoloģijā, uzskata politologs Dmitrijs Oreškins: “Padomju laikos sports bija viens no padomju dzīvesveida propagandas elementiem, mums teica, ka kolektīvisms, spēja visu ziedot uzvarai ir padomju cilvēka īpašība. Tagad mēs lēnām atgriežamies pie tā paša - visa pasaule tiek uztverta kā mūsējo un svešo cīņas lauks.

Gan futbolā, gan hokejā, gan olimpiskajās spēlēs jāpierāda, ka esam labākie un ka pārējā pasaule tikai mēģina nospiest mūsu vienotību un panākumus.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Sporta politika
Sports
Jaunākie
Interesanti