ĪSUMĀ:
- Premjerministre Evika Siliņa neplāno radikālus soļus valsts finansējuma sportam dalīšanas procesā.
- Sporta federācijām paredzēta atbildība par nepatiesas informācijas sniegšanu lielāka finansējuma gūšanai.
- Skriešanas pasākumu organizators Aigars Nords uzteic masveidības faktora nozīmi finansējuma sadalē.
- Masveidības ierēķināšana vērtējuma kritērijos nenozīmē lielāku finansējumu pasākumu rīkotājiem.
- Gada pirmais ceturksnis pagājis, valsts līdzfinansējuma konkurss tautas sporta pasākumiem vēl nav izziņots.
Valsts finansējuma sadale sporta federācijām 2024. gadā izvērtās par farsu. Par sportu atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pirmo gadu pati veica federāciju iesniegto datu izvērtēšanu – iepriekš šī funkcija bija deleģēta Latvijas Sporta federāciju padomei (LSFP). Dažādu kāzusu un problēmu bijis pārpārēm, par ko Latvijas Televīzija (LTV) vēstīja jau iepriekš, un joprojām 13 federācijām to tīmekļa vietnēs publicētā sportistu reģistra dati nesakrīt ar IZM iesniegtajiem.
LTV vaicāja Ministru prezidentei Siliņai, vai viņa plāno rosināt pārskatīt valsts finansējuma sadalījumu sporta federācijām un vai notiks padziļināts IZM darba izvērtējums. Siliņas preses sekretārs Aleksis Zoldners pauda, ka pēc ikvienas reformas vai jauna modeļa ieviešanas jāveic arī izvērtējums, lai izdarītu secinājumus par rezultātiem.
"Tāpat nepieciešams turpināt Izglītības un zinātnes ministrijas dialogu ar sporta organizācijām par izmaiņām, kritērijiem un neskaidrajiem jautājumiem, novērst sākotnējās nepilnības un pēc jaunā modeļa izvērtējuma nākt klajā ar priekšlikumiem par uzlabojumiem, tajā skaitā attiecībā uz datu apkopošanu un pārbaudi," norādīja Zoldners.
Tiešas atbildes Ministru prezidente nesniedza, taču noprotams, ka spert radikālus soļus un apturēt finansējuma piešķiršanas procesu viņa neplāno. LTV ir zināms, ka vairākas federācijas nopietni apsver domu vērsties tiesā, kā arī Valsts kontrolē. IZM paskaidroja, ka tā patur tiesības negodprātīgās federācijas sodīt. Sadarbības līgums paredz IZM tiesības apturēt vai samazināt izmaksas, kā arī aizkavēt nākamā ceturkšņa finansējumu vai pieprasīt jau pārskaitītā finansējuma atmaksu, ja federācija ir apzināti sniegusi nepatiesu informāciju.
Ministrijā arī uzsver, ka sporta federāciju uzraudzības nolūkos ir noslēgts līgums ar LSFP, kam jāuzrauga federāciju darbs – jāseko līdzi publicēto kalendāru, nolikumu un sportistu reģistra atbilstībai.
Reģistrēto sportistu skaits ir tik būtisks, jo šogad valsts finansējuma sadalījumā lielāks svars nekā iepriekš ir masveidībai, bet mazāks – sportiskajiem sasniegumiem.
Bērnu, jauniešu un sabiedrības veselības prioritāti kā ļoti pozitīvu aspektu sporta finansēšanas sistēmas pārmaiņā uzteica premjere Siliņa.
Savukārt skriešanas pasākumu organizators Aigars Nords saskata, ka faktiskie tautas sporta organizatori un valsts struktūras joprojām dzīvo uz dažādām planētām.
"Vieni, kas deklarē, ka tautas sports un bērnu sports ir superprioritāte, un uz papīra pat it kā līdzfinansējums ir pieaudzis. Un otri, kas par to visu rausta plecus un brīnās, jo nekāda pieauguma tautas sporta organizatoriem nav bijis," teica Nords.
Tendenci augstāk vērtēt masveidības rādītājus Nords uzskata par apsveicamu. Lielā mērā pateicoties viņa un citu tautas sporta entuziastu rīkotajiem skriešanas pasākumiem, Latvijas Vieglatlētikas savienībai 2024. gadā par vairāk nekā trešdaļu ir pieaudzis valsts finansējums, sasniedzot 430 068 eiro. Taču Nords jau paguvis noskaidrot, ka tas tiks iztērēts federācijas pamatvajadzību nodrošināšanai.
"Īstenībā faktiskajiem tautas sporta organizatoriem no šī pieauguma nav bijis nekāda faktiska labuma," sacīja Nords. "Šī nauda ir un paliek federācijās – mums kā organizatoriem no tās nav nekāda labuma."
Nords uzskata, ka,
ja reiz tautas sporta masveidību ņem vērā valsts finansējuma aprēķināšanā, būtu tikai godīgi noteikumos iestrādāt, kāds procents no federācijām piešķirtās summas jātērē tautas sporta veicināšanai.
Tāpat vērtīgi būtu saprast, vai oficiālajā statistikā iekļaujami tikai katras federācijas biedru rīkoto sacensību masveidības dati vai arī jāmēra sporta veids kopumā. Citādi šobrīd populārāko sporta veidu topa galvgalī veidojas interesanta aina, jo golfs it kā ir piecreiz masveidīgāks par basketbolu un uz šo datu pamata ir aprēķināts valsts finansējums.
Skriešanas pasākumu organizators Nords uzsvēra, ka valsts politiku sportā nav iespējams izveidot ar simt, divsimt vai četrsimt tūkstošiem eiro. "Tā ir ķeksīša līdzfinansējuma politika, ar to neko nevar panākt un neko nevar izdarīt," teica Nords.
Zīmīgi, ka 2024. gada pirmais ceturksnis jau ir noslēdzies, bet valsts līdzfinansējuma konkurss tautas sporta pasākumiem vēl nav pat izziņots. Ja konkursa mērķis ir veicināt augsta līmeņa tautas sporta pasākumu rīkošanu, tad šim gadam ar to jau ir nokavēts, atzina Nords.
