Valsts naudas sadalījuma modeli sporta nozarei apsprieda jau vairākus mēnešus, diskutējot par finansējuma saņēmējiem un dalīšanas kritērijiem. IZM trešdien atrādīja detalizētāku plānu versiju, kur veikti dažādi precizējumi un ņemti vērā federāciju ieteikumi.
Modelis paredz palielināt finansējumu sporta pedagogiem, bet ar to vēl nepietiks, lai treneru atalgojumu pilnībā segtu no valsts budžeta. Otrs lielākais jaunums ir 15 prioritāro sporta veidu ieviešana pēc kritērijiem, kur izteikti uzsvars likts uz bērnu un jauniešu sportu. Tā ir galvenā prioritāte arī valsts sporta politikas pamatnostādnēs, un Saeimas Sporta apakškomisijas vadītājs Dāvis Mārtiņš Daugavietis ("Jaunā Vienotība") priecājās par virzību vēlamajā virzienā.
"Šis jautājums ir diskutēts vienā vai otrā veidā vairāk nekā 20 gadu. Vārdos esam teikuši, ka mūsu prioritāte ir bērni un jaunieši, masveidība, bet tajā pašā laikā sūdzējušies, ka mūsu iekšlietu un aizsardzības dienestiem trūkst kvalitatīvu, fiziski veselu jauniešu," teica Daugavietis. "No manas puses paldies ministrijai, ka šis virziens ir izvēlēts un no vārdiem esam ķērušies pie darbiem."
Ne visi sporta vidē ar rosinātajām izmaiņām ir apmierināti, piemēram, Latvijas Bobsleja un skeletona federācijā iepriekš iebilda pret, viņuprāt, nepietiekamu augstu sasniegumu novērtējumu. Tomēr ir noprotams, ka dažādas neskaidrās lietas IZM modelī ir izskaidrotas.
Sagaidāms, ka sporta federācijām bērnu un jauniešu sportam būs jāatvēl 40% valsts finansējuma.
IZM cer uz kritēriju apstiprināšanu līdz 10. decembrim, savukārt lēmums par naudas piešķiršanu sporta veidu federācijām varētu sekot 2024. gada janvāra otrajā pusē.
Turpinās darbs, lai izstrādātu vienotu metodoloģiju lielu sporta pasākumu finansēšanai. Līdz šim ir bijusi izteikta prakse vērienīgu starptautisku sporta pasākumu sarīkošanai nepieciešamo finansējumu lūgt no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, ko uzraudzības ziņojumā kritizēja Fiskālās disciplīnas padome.
Vēl ir pāragri vērtēt, vai papildu finanses būs nepieciešamas, ja Latvija līdzās Zviedrijai iegūs tiesības rīkot 2030. gada ziemas olimpiskās spēles.
Organizatoriskie procesi iespējamajā olimpisko spēļu rīkošanā vēl ir agrīnā stadijā, un vispirms jāapzina gan nepieciešamo darbu apjoms, gan to izmaksas. Sagaidāms, ka olimpisko finanšu jautājumi kļūs aktuāli tikai tad, ja Zviedrija tiešām iegūs tiesības rīkot 2030. gada spēles.
