ĪSUMĀ:
- Sportisti pēc karjeras beigšanas lielākoties ir tukšinieki, uzsver hokejists Kaspars Daugaviņš.
- Starptautiskās Šaha federācijas prezidente Dana Reizniece–Ozola sporta jomu neuzskata par izdienas pensijām atbilstīgu.
- Izglītības un zinātnes ministrijā nesaskata nepieciešamību virzīt jautājumu par izdienas pensijām treneriem.
- Pasaulē pensijas sportistiem nodrošina profesionālas sporta līgas.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzskata, ka sportistu panākumi lielā mērā ir nodrošināti ar pašu atlētu gādātu atbalstu un pēc karjeras noslēguma turpmākās perspektīvas ir neskaidras.
"Līdz tam tajā sporta disciplīnā nemaz nav tik daudz ieguldīts," pauda Rinkēvičs. "Lai tie sportisti līdz medaļai nonāktu, tas bieži vien ir pašu ieguldīts, pašu sameklēts atbalsts. Arī pēc tam lielā mērā – aktīvā sporta karjera beidzas un tad ir jautājums, ko darīt?"
Dalība noteiktā skaitā pasaules vai Eiropas čempionātu varētu būt viens no kritērijiem pretendēšanai uz izdienas pensijām.
Daugaviņš izdienas pensijas uzskata par sportistiem nozīmīgu jautājumu, par ko būtu vērts cīnīties.
"Jo sportisti lielākoties pēc karjeras beigām paliek bez nekā. Lielai daļai nav pat augstākās izglītības, tai skaitā es arī esmu viens no tiem, kuriem nebija iespējas apvienot mācības ar hokeju tajā laikā," paskaidroja Daugaviņš. "Tagad es plānoju mācīties un gribu atrast to virzienu, tas arī aizņems savu laiku. Otrs ir traumas un medicīniskā puse, kas pēc sporta nāks ārā. Ja būtu valsts finansējums ārstēties, kaut vai sīkumos, tas palīdzētu."
Daugaviņš gan akcentēja, ka katram sporta veidam ir sava specifika. Ne visiem pasaules čempionāti ir reizi gadā, tāpēc katram sporta veidam būtu nepieciešami savi kritēriji.
Pretējās domās par izdienas pensijām sporta jomā ir bijusī ministre, tagad Starptautiskās Šaha federācijas prezidente Dana Reizniece–Ozola. Viņa uzskata, ka izdienas pensijas ir nepieciešamas tikai to profesiju cilvēkiem, kuri strādā paaugstināta riska režīmā un riskē ar savu dzīvību. Sportisti to lokā neesot.
Izdienas pensijas Latvijā var saņemt pietiekami plašs profesiju spektrs – sākot no iekšlietu un tieslietu sistēmas darbiniekiem, turpinot ar dzelzceļa un aviācijas darbiniekiem, beidzot ar kultūras jomas darbiniekiem. Likums par izdienas pensijām ir ļoti vecs, spēkā esot kopš 1992. gada.
IZM gan neplāno jautājumu par izdienas pensijām paplašināt ar treneru jautājumu. Tas gan būtu vismaz diskusijas vērts, jo mācību gada laikā sporta treneri nereti strādā visas septiņas dienas nedēļā, turklāt arī vasaras brīvlaikus lielākoties pavada strādājot.
"Sporta treneri ir tādi paši pedagogi kā skolotāji vai augstskolu pasniedzēji, kuriem pienākas ikgadējais atvaļinājums astoņu nedēļu garumā," norādīja IZM Sporta departamenta direktors Vladimirs Šteinbergs. "Dalība sacensībās ir uzskaitāma trenera tarifikācijā, savukārt organizācijai, kurā sporta treneris tiek nodarbināts, ir iespēja piemaksāt trenerim par papildu darbu, izmaksāt komandējuma naudu, celt darba algas likmi vai kādā cita veidā kompensēt vai apmaksāt papildu darbu."
Valsts finansējumu sporta veterānu pabalstiem apsaimnieko Latvijas Olimpiešu sociālais fonds. Tā paspārnē ikmēneša palīdzību saņem 178 cilvēki.
Lielākais pabalsts, ko saņem olimpiskie čempioni, ir 900 eiro mēnesī.
Pasaulē īpašas pensiju sistēmas bijušajiem sportistiem nav nekas jauns, tiesa, tās nodrošina profesionālās līgas, nevis valsts. Piemēram, Lielbritānijā pensijas saņem bijušie futbolisti un regbisti. Ziemeļamerikā savs pensiju plāns ir katrai profesionālajai līgai. Piemēram, Nacionālajā hokeja līgā (NHL) pēc 10 nospēlētiem gadiem pienākas pilns pensijas pabalsts ar 255 tūkstošu dolāru gadā maksimumu. Pilns pensijas pabalsts kļūst pieejams 45 gadu vecumā, bet samazinātas izmaksas var saņemt jau no 35 gadiem.
Zīmīgi, ka NHL pensija sāk uzkrāties jau pēc vienas nospēlētas spēles. Savukārt Nacionālajā basketbola asociācijā (NBA), lai saņemtu pensiju, jābūt nodarbinātam vismaz trīs sezonas.
Iemesls, kāpēc Ziemeļamerikā iedibināta šādu pensiju sistēma, ir sportistu neapdomīgā apiešanās ar naudu.
Dažādi pētījumi apliecina, ka, par spīti karjerā lielajiem ieņēmumiem, lielākā daļa sportistu visu naudu ir notriekuši piecu gadu laikā kopš karjeras beigšanas. Arī Daugaviņš zina šādus piemērus Latvijas sportā, taču piebilst, ka sabiedrības priekšstats par sportistu ieņēmumiem mēdz būt maldīgs, un tikai uz pirkstiem saskaitāmi sportisti gan hokejā, gan basketbolā saņem milzu atalgojumu.
"Protams, tas skan skaisti, ka Kristaps Porziņģis paraksta simtiem miljonu vērtu līgumu – cepuri nost, tas ir forši," teica Daugaviņš. "Bet, ja paņemsi 80% pārējās izlases, kas bija tikko [basketbola] Pasaules kausā, tad nav tā, ka ir nopelnīta tāda nauda, lai varētu kaut vai 10 gadus dzīvot un nestrādāt. Tāpat lielākā daļa pēc tam meklē darbu. Vai nu par treneriem kļūst, vai vismaz paliek tajā jomā, jo tas ir vienīgais, ko lielākoties mēs mākam."
Daugaviņš norādīja, ka
mūsdienās ir lielākas iespējas apvienot sportu ar izglītību un valstij vajadzētu šo saikni stiprināt.
Paredzams, ka jautājums par sportistu izdienas pensijām izraisīs karstas diskusijas, jo, piemēram, skolotājiem šādu pensiju nav un arī medicīnā tās pienākas tikai ātrās palīdzības darbiniekiem.
Pavasarī pēc teju pusotra gada ilga darba tapa ziņojums par iespējamām izmaiņām izdienas pensiju jomā. Pārresoru koordinācijas centra sagatavotais piedāvājums paredz šaurāku izdienas pensiju saņēmēju loku un īsāku šo pensiju saņemšanas periodu. Labklājības ministrija arī rosināja celt vecumu, no kura var doties izdienas pensijā.
