ĪSUMĀ:
- Vairāku sporta federāciju iesniegtos datus uzskata par apzināti uzpūstiem lielāka finansējuma saņemšanai.
- Arī sacensību skaits tiek uzskaitīts pēc iespējas lielāks, lai nodrošinātu vairāk punktu federāciju vērtējumā.
- Latvijas kaimiņvalstīs datu pārbaude ir uzticēta sporta organizāciju apvienībām, ministrijas to nedara.
- Peldēšanas federācijā apšauba iespēju loģiski sadalīt valsts finansējumu pēc matemātiskiem datiem.
- Valsts kontrole situāciju sporta federāciju finansēšanā vēl nav vērtējusi.
Latvijas Kērlinga asociācijas valdes loceklis Artis Zentelis sarunā ar Latvijas Televīziju sacīja, ka daļas federāciju iesniegtie dati par iesaistīto sportistu skaitu ir pilnīgi absurdi. Tieši masveidība ir viens no galvenajiem faktoriem valsts finansējuma summas aprēķinos.
"Skaties un brīnies, kur pēkšņi var dubultoties un trīskāršoties šis [sportojošo] bērnu un jauniešu skaits. Sacensības pēkšņi tiek rīkotas desmitreiz vairāk," teica Zentelis.
Latvijas Televīzija iepriekš vēstīja par dīvainībām tenisistu un džudistu uzskaitē, tomēr šie sporta veidi nav vienīgie, kas piesaista uzmanību. Piemēram, Latvijas Futbola federācijas (LFF) reģistrā vairāk nekā 3000 spēlētāju atkārtojas, jo uzrādīti arī kā telpu futbola dalībnieki, turklāt netrūkst pat tādu, kas pieskaitīti trīs reizes. Savukārt golfs būtu uzskatāms par visstraujāk augušo sporta veidu Latvijā. Ja 2022. gadā golfā uzrādīja 1036 spēlētājus pieaugušo vecumā, tad 2023. gadā to skaits gandrīz seškāršojies, ministrijai iesniegtajos datos sasniedzot nepilnus sešus tūkstošus golferu. Latvijas Golfa federācijas mājaslapā pērnā gada apskatā lasāms par 1331 reģistrētu spēlētāju.
Tie ne tuvu nav vienīgie piemēri, jo daudzu sporta federāciju izaugsme masveidības un aktivitāšu rādītājos ir grūti aptverama un faktiski neticama.
Latvijas Peldēšanas federācijas (LPF) prezidents Aivars Platonovs atzina, ka
pašreizējā situācijā ir acīmredzami federāciju centieni uzskaitīt vairāk sacensību, lai tikai nodrošinātu lielāku finansējumu.
"Lai es [LPF] iekļūtu TOP15, man nepietiek vairs ar 10 Latvijas čempionātiem, kas būtu normāli visās vecuma grupās kopā. Es redzu, ka man vajag divdesmit Latvijas čempionātus jauniešiem, divdesmit junioriem un divdesmit pieaugušajiem, un tad es varu pretendēt," teica Platonovs. "No tā neviens neiegūst. Īstenībā mēs ražojam pasākumus kvantitātes dēļ jeb šo kritēriju dēļ, lai tiktu pie tās naudas."
Datu izvērtēšanu un naudas sadali IZM pirmo gadu veic pati, bet iepriekš funkcija bija deleģēta Latvijas Sporta federāciju padomei.
Latvijas Televīzija izpētīja Igaunijas, Lietuvas, Somijas un Zviedrijas praksi naudas sadalē federācijām – nevienā no šīm valstīm par sportu atbildīgās ministrijas datus pašas nepārbauda, funkciju deleģējot nevalstiskajām sporta organizācijām, kā tas līdz šim bija arī Latvijā. Turklāt visās šajās valstīs datu iesniegšanai ir izveidota centralizēta digitāla sistēma, kādas Latvijā joprojām nav.
"Ja ministrijas uzstādījums bija, ka valsts budžeta līdzekļu [sadali] pārņemam, lai finansējumu sadalītu kvalitatīvāk, caurspīdīgāk, pārredzamāk un visiem būtu lielāka uzticamība, tad mēs redzam, ka ir noticis pretējais," savīja LPF prezidents Platonovs.
Savukārt Kērlinga asociācijas valdes loceklis Zentelis ir pārliecināts, ka IZM federācijām nemaz neuzticas. Viņš arī uzskata, ka
kritērijiem ir jābūt sazarotākiem, jo nevarot vienā vērtējuma skalā likt, piemēram, bobsleju, dambreti un futbolu.
"Ministrijas ieskatā vispār visi ir zagļi un krāpnieki. Sākot ar lielajām sporta organizācijām, gan Latvijas Sporta federāciju padomi, Olimpisko komiteju, gan Komandu sporta spēļu asociāciju, gan tā pati attieksme ir pret federācijām," pauda Zentelis.
Savukārt Platonovs uzskata, ka ar "Excel" tabulu palīdzību jēdzīgi sadalīt valsts finansējumu sportam nemaz nav iespējams, un tam jābūt veselajā saprātā balstītam politiskam lēmumam.
Valsts kontroles padomes locekle Inese Kalvāne sarunā ar LTV uzsvēra, ka nav pieļaujama tāda vide un sistēma, kurā sniegtu nepatiesus datus.
"Jo uz nepatiesiem datiem mēs nedrīkstam pieņemt lēmumus par budžeta līdzekļu piešķiršanu un izlietošanu," teica Kalvāne.
Valsts kontrole pašreizējo situāciju sporta federāciju finansēšanā vēl nav vērtējusi, norādīja Kalvāne. Tomēr
atbildība ir jāuzņemas ne tikai IZM, bet arī sporta sabiedrībai, kas šādi pati zāģē zaru, uz kura sēž.
IZM lēmuma pieņemšanas termiņu pagarināja līdz 31. martam un pavēstīja, ka federācijas par pieņemtajiem lēmumiem informēs marta pirmās pilnās nedēļas sākumā.
Federācijām valsts finansējuma saņemšana pēc nepatiesas informācijas sniegšanas var beigties ne tikai ar naudas atmaksāšanu, bet arī ar administratīvo atbildību. Likumā paredzētās bargākās sankcijas ir 14 000 eiro naudas sods.
