Dienas ziņas

Eiropadomē strīdi par Covid sertifikāta derīguma termiņu

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Ratiņbasketbolists: Nevar sportot, ja netiec ārā no dzīvokļa

Ratiņbasketbolists: Nevar sportot, ja netiec ārā no dzīvokļa

Sportisti ar kustību traucējumiem saka, ka frāze "Mūžīgā mājsēde" ir ļoti piemērota, lai raksturotu, kādas ir sportošanas iespējas. Treniņu vieta, kolektīvs un īpašs ratiņkrēsls – tas viss ir velti, ja cilvēks nespēj izkļūt no savām mājām. Pie ratiņbasketbolistiem uz Cēsīm devās Latvijas Televīzijas kolēģis Dāvids Freidenfelds. 

Piektdienas vakarā pulksten astoņos sporta zālē vēl deg gaismas, jo Latvijas ratiņbasketbola izlase trenējas. Centāmies atrast kādu amatieru ratiņbasketbola kolektīvu, taču tie visi ir izformēti un nu treniņus ikdienā rīko tikai izlase un tikai Cēsīs. Tā gan nav bijis vienmēr, pirms vairāk nekā 12 gadiem Latvijā bija vietējā ratiņbasketbola līga, kur galvenokārt spēlēja savam priekam. 

Iesaistīšanos pielāgotajā sportā liedz sarežģījumi izkļūšanai no mājas
00:00 / 04:10
Lejuplādēt

"Bija Rīga, bija Jūrmala, bija Jelgava, tad Kuldīga, Cēsis bija un Balvi," senāko laiku komandas atminas ratiņbasketbolists un treneris Aigars Miklāvs. "Pēc 2009. gada sākās tā krīze un tad viss palēnām... Tad viena komanda atkrita, otra, trešā..."

"Dod pieci 2021"

Sabiedrisko mediju labdarības maratons "Dod pieci!" šogad izcels vides pieejamības problemātiku cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, aicinot sabiedrību ieraudzīt to cilvēku ikdienu, kas saskārušies ar redzes, dzirdes un kustību traucējumiem.

Izformēšanu atceras arī ratiņbasketbolists Kārlis Podnieks.

"Sākās knapināšanās. Komandas apvienoja, apvienoja un beigās viss izjuka. Tagad reāli ir tikai [Latvijas] izlase. Bet tas jau ir pavisam savādāk," atzina Podnieks.

Tagad treniņi notiek tikai Cēsīs. Izšķirošs bijis pašvaldības atbalsts, pastāstīja treneris.

"Šī pašvaldība mani ļoti atbalsta ar zāli. Nu neteiksim, ka par velti, tomēr kaut ko finansiāli mēs maksājam," paskaidroja Miklāvs. "Piemēram, es gribētu Rīgā uztaisīt, bet tur ir kosmosa cenas un iekšā nevienu nelaiž."

Pievienoties šiem treniņiem var. Tomēr

gan tiešā, gan pārnestā nozīmē ceļš līdz sporta zālei ir šķēršļu pilns.

Vairs nav transporta, kas var izvadāt uz un no treniņiem, tas jāatrod pašiem. Sporta ratiņkrēsli ir pieejami, taču, lai būtu ērti, ir nepieciešams savs. Tāds maksā apmēram trīsarpus tūkstošus eiro. Ja cilvēks pierāda vēlmi nodarboties ar sportu, tad valsts finansē šādu ratiņkrēslu. Treneris gan saka, ka pēdējais jaunpienācējs, kurš vēlējās pamēģināt, bija pērnā gada pavasarī. Galvenais iemesls – cilvēki vienkārši netiek ārā no savām mājām.

"Paldies Dievam, ka uztaisīja to akciju "Dodiet pieci!" par vides pieejamību. Cerēsim, ka tagad kāds tiks ārā no mājas, varbūt kāds pacēlājs izvietosies," uz pozitīvu pavērsienu cer Miklāvs. "Galvenā problēma ir, ka viņi sēž četrās sienās un netiek ārā."

Ratiņbasketbolists Kārlis Podnieks uz treniņiem brauc no Tērvetes, ceļā vienā virzienā pavadot vairāk nekā divas stundas. Un arī tas nebūtu iespējams, ja reiz netiktu izbūvēts ratiņu lifts uz dzīvokli otrajā stāvā.

"Iekļūšana, izkļūšana no mājām ir pirmais. Tad noteikti ir vajadzīgs transports savs, bez tā neko neizdarīsi," uzsvēra Podnieks. 

Sportisti arī stāsta, ka savulaik citās zālēs jutuši tādu kā šķirošanu – tika ierobežoti treniņu laiki, un daļa viņus sporta zālē negaida.

"Bišķīt ar riepām saskrāpēja zāli, negrib vairs laist iekšā," pastāstīja ratiņbasketbolists Ansis Bērziņš.

Galvenais ir vēlme, tad nepieciešams finansējums. Arī ratiņtenisā jaunieši iesaistās reti, ir visi tie paši izaicinājumi, kas jebkurā sporta veidā un vēl tikpat, kopā ar savu treneri spriež ratiņtenisiste Žanete Vasaraudze-Gailīte.

"Būtība jau tā pati. Ja jums ir bērns un vēlaties, ka viņš nodarbojas ar kādu no sporta veidiem, tas izmaksās tik un tik," atzina Vasaraudze-Gailīte. "Tas būs tik un tik laika no jūsu dzīves, jāved viņš varbūt uz nometnēm, kaut kas cits jāatliek. Šeit bērnu invalīdu vecākiem ir vēl daudz vairāk visu to rūpju, un tas nav tik vienkārši."

Sportisti atzīst, ka visbiežāk idejas un vēlmes atduras pret nepietiekamu finansējumu. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt