Konkurence ir demokrātiskas sabiedrības spogulis. Iepriekšējās LOK prezidenta vēlēšanās Aldonam Vrubļevskim bija pa vienam konkurentam, jo pretendēja arī Jānis Kols un Roberts Raimo. Tobrīd šķita, ka konkurence tikai palielināsies, bet šogad par to izsakās vien retais.
LOK prezidenta amata kandidāts Tikmers atzina, ka jūtas apmulsis, bet ne apbēdināts par izveidojušos situāciju, turklāt konkurence cīņā par olimpisko amatu allaž bijusi maza.
Latvijas sports pārmaiņu gaidās
Latvijas sporta sabiedrībā ir aktualizējušās diskusijas par sporta pārvaldības modeli valstī un tā iespējamo racionalizēšanu.
Viens no jautājumiem ir par sporta finansēšanas sistēmu un iespējamām izmaiņām kvalitatīvāka rezultāta nodrošināšanai.
Latvijas Televīzijas "Sporta studija" aicina sporta sabiedrību iesaistīties diskusijā, paužot savu viedokli sociālajos medijos "Facebook", "YouTube", "Instagram" un "Twitter", vai sūtot e-pastu uz [email protected].
"Man sagādā prieku tas, ko es daru savai Bobsleja un skeletona federācijai," teica Kols. "Uz tādu liela mēroga atbildību [kā LOK prezidenta amats] es neesmu vairs gatavs. Noteikti arī vairs nebūšu gatavs uzņemties."
Kad Kols kandidēja uz LOK vadītāja amatu, viņš tikai piecus gadus bija darbojies bobsleja federācijā. Vairākumam LOK biedru tas nešķita pietiekams laiks, lai Kols sevi būtu pierādījis kā spēcīgu vadītāju.
Savukārt bijušais Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidents Guntis Zālītis, kurš 2012.gadā vēlēšanās bija vienā komandā ar Kolu un gribēja daudz ko mainīt, tagad lēš, ka bijušajam sabiedrotajam vairs nav interesanti pretendēt uz LOK prezidenta krēslu.
"Ar bobsleja federācijas ilggadējo vadītāju bijām gatavi nākt un veikt kādas izmaiņas sporta pārvaldībā, sporta finansēšanas pārvaldībā, ar jaunām idejām," pastāstīja Zālītis. "Diezgan profesionālā veidā šobrīd arī bobsleja federācija ir pieklususi. Varbūt ir pietiekami labi nofinansēta no Olimpiskās komitejas un Olimpiskās vienības. Viņiem viss ir pietiekami. Līdz ar to varbūt šis neapmierinātības, attīstības gars šobrīd ir nedaudz pierimis. Neapšaubāmi no attīstības viedokļa tas ir ļoti bēdīgi."
Zālītis prognozēja, ka
pēc Tikmera ievēlēšanas nekas nemainīsies un LOK notiek tikai sportā jau sen zināmu personu maiņa.
"Tie paši cilvēki, kuri tur ir, gan Žoržs Tikmers, Aldons Vrubļevskis, Einars Fogelis... Praktiski viņi trīs vārās tajā sulā pāris gadu desmitus, faktiski nekas jau īsti nenotiek," teica Zālītis. "Tas, ka Aldons Vrubļevskis nedaudz ir noguris, ko viņš arī iepriekšējā pirmsvēlēšanu periodā teica, tad šobrīd jau nekas īsti nemainās. Tie paši cilvēki, kuri tur ir, tie paši ir arī Latvijas sporta pārvaldībā."
Olimpiskā kustība Latvijā un pasaulē ir ļoti konservatīva – ir amati, kuros cilvēkus ievēlē pat uz mūžu. Mūsdienu dinamiskajā dzīves ritmā tas šķiet pat kaut kas pretdabisks, taču tā olimpiskajā kustībā pieņemts. Tikmers pēdējos astoņus gadus bija LOK ģenerālsekretārs un šo organizāciju pārzina teicami.
Kols progresu saredz konkurencē par zemākiem amatiem, kur par vietām LOK struktūrā cīnās 70 pretendenti.
LOK vairākus gadus saistīja ar Zaļo un zemnieku savienības interesēm,
bet šoreiz politiskas sasaistes ar partijām kandidātu lokā praktiski nav.
"Tur nav ko kautrēties, tas ir [Aivars] Lemberga kungs, kas visu laiku ir bijis Olimpiskās komitejas izpildkomitejā," Lemberga kādreizējo ietekmi LOK raksturoja Kols. "Viņa ietekme ne tikai politikā bet arī sportā ir bijusi ļoti nozīmīga. Protams, viņa spējas tanī brīdī vairākām federācijām, kurām finanšu stāvoklis tolaik nebija no spožākajiem, par attiecīgu balsojumu nodrošināt attiecīgu atbalstu.. tas arī izšķīra. Diemžēl, bet runa bija par grašiem, kas ir sāpīgākais tajā visā."
Tikmers uzskata, ka LOK jākļūst par autonomu organizāciju, un tās panākumi nebūs atkarīgi no atbalsta politiskajās aprindās.
LOK prezidentu ievēl uz četriem gadiem. Tikmers intervijā Latvijas Televīzijai apliecināja, ka centīsies panākt prezidenta pilnvaru ierobežošanu uz divu četrgades termiņu maksimumu. Konkurence uz sabiedrisko organizāciju vadīšanu nākotnē gan varētu sarukt vēl krasāk. Jau 2017.gadā vairāki sporta federāciju valdes locekļi atkāpās, līdzko valsts pieņēma likumu, ka arī viņiem ir jāiesniedz ienākumu deklarācija. LOK prezidentam tāds pienākums pagaidām nav.
Kols prognozēja, ka gadījumā, ja LOK prezidenta amatu pielīdzinās valsts ierēdņiem, kam jāiesniedz deklarācijas, gribētāju skaits būs vēl mazāks. "Piemēram, man, uzņēmējam, kam vēl aizvien ir saglabājies bizness, kļūt par valsts ierēdni, iesniegt visas atskaites, nesaņemt nekādu algu par sportu, tikai saņemt dažreiz negatīvus komentārus... Vēl mazāk kļūs šo cilvēku," iespējama intereses krituma par LOK prezidenta amatu iemeslu atklāja Kols.
Iepriekšējie LOK vadītāji Vilnis Baltiņš un Aldons Vrubļevskis katrs komiteju vadīja 16 gadus.
Olimpiskās komitejas vēlēšanās Covid-19 izplatības dēļ šoreiz žurnālistiem būs daudz mazāk iespēju ievākt informāciju par vēlēšanu gaitu un viedokļus, jo Ģenerālajā asamblejā ielaidīs vienīgi uzaicinātos biedrus un kandidātus.
