Sporta pārvaldībā pieredzējušais Tikmers: LOK prezidenta amatā redzu sevi kā pārmaiņu nesēju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidenta vēlēšanās Žoržs Tikmers ir vienīgais pretendents, un gandrīz skaidrs, ka piektdien viņš oficiāli kļūs par LOK augstāko amatpersonu. Olimpiskais vicečempions sporta pārvaldībā darbojas jau 30 gadu, tomēr pauda pārliecību, ka jaunajā amatā spēs ieviest līdz šim neīstenotas pārmaiņas. Tiesa, intervijā Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" ne uz visiem jautājumiem viņa atbildes bija skaidri un pēc būtības formulētas. 

ĪSUMĀ:

  • Viena pretendenta kandidēšanu uz LOK prezidenta amatu Tikmers uzskata par ierastu situāciju.
  • Simpātiju trūkums Latvijas Olimpiskajai komitejai politiskajā vidē Tikmeru nesatrauc.
  • Par azartspēļu reklāmu vietu sportā Tikmers viedokli nepauž.
  • Sportistu centienus rast atbalstu pie nebanku kreditētājiem Tikmers neatbalsta, sola uzlabot komunikāciju ar atlētiem.
  • IZM darba grupu par prioritārajiem sporta veidiem Tikmers uzskata par ekspertu līmeni, par LOK minimālu iesaisti nesatraucas.
  • Sportistiem komerciāli pieticīgos olimpiskajos sporta veidos Tikmers iesaka laicīgi domāt par duālo karjeru.
  • Tikmers vēlas iedarbināt efektīvu modeli sportistu sociālajai aizsardzībai.
  • Idejas olimpiskās kustības modernizēšanai Tikmers pagaidām paturēs pie sevis.

Vēlmi kļūt par LOK prezidentu Tikmers apsvēris jau astoņus gadus, līdz pērn nolēma rīkoties izlēmīgāk. Tobrīd viņš neesot zinājis, ka pašreizējais LOK prezidents Aldons Vrubļevskis amatu nolēmis pamest. Pēdējos astoņus gadus Tikmers ir LOK ģenerālsekretārs.

Paveiktajiem darbiem ar paša līdzdalību Tikmers pieskaita valsts labākos olimpiskos individuālos atlētus pulcējušās Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) izveidošanu, olimpisko centru tapšanu un nacionālo sporta bāzu statusa ieviešanu, kā arī sporta budžeta sadales kritēriju sistēmas radīšanu. Īpaši gandarīts Tikmers ir par paša virzīto projektu "Sporto visa klase", kas pašlaik jau iesaista 9000 skolas vecuma bērnu. 

Tikmers uzskata, ka sporta nozarē ir vajadzīga akcentu maiņa, neprecizējot gan, kā tas varētu izpausties.

Viņu mulsina, bet neapbēdina situācija, ka uz LOK prezidenta amatu ir tikai viens pretendents. Tikmers uzsvēra, ka liela konkurence nekad nav bijusi, jo tikai divreiz - 2012. un 2016. gadā - startēja divi pretendenti uz LOK prezidenta amatu. Kandidātus prezidenta krēslam var izvirzīt tikai sporta veidu federācijas, un nevienam nav iespējams pieteikties pašam, atgādināja Tikmers.

Latvijas sports pārmaiņu gaidās

Latvijas sports pārmaiņu gaidās

Latvijas sporta sabiedrībā ir aktualizējušās diskusijas par sporta pārvaldības modeli valstī un tā iespējamo racionalizēšanu.

Viens no jautājumiem ir par sporta finansēšanas sistēmu un iespējamām izmaiņām kvalitatīvāka rezultāta nodrošināšanai.

Latvijas Televīzijas "Sporta studija" aicina sporta sabiedrību iesaistīties diskusijā, paužot savu viedokli sociālajos medijos "Facebook", "YouTube", "Instagram" un "Twitter", vai sūtot e-pastu uz [email protected]

Par iespējamiem pretendentiem iepriekš aizkulisēs bija daudz dažādu runu, bet Tikmers tās komentēt nevēlējās, tostarp arī bijušā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iespējamo nonākšanu LOK lielākā amata pretendentu lokā. Pēc "Sporta studijas" rīcībā esošās informācijas, basketbola kluba "VEF Rīga" valdes priekšsēdētājs Edgars Jaunups arī vācis atbalstu Tikmeram, ko vienīgais amata kandidāts gan noliedza kā sev nezināmu lietu. 

Tikmers uzskata, ka

LOK ir jānostiprinās kā autonomai sporta organizācijai, un tās panākumi nebūs atkarīgi no atbalsta politiskajās aprindās.

Ar sabiedrības, treneru un sportistu atbalstu daudz var panākt, stāstīja Tikmers, par svarīgu nosaucot LOK biedru viedokli. Tajā pašā laikā pieņēmumu, ka LOK vadība nav iemantojusi simpātijas vienā no varas partijām, kuras pārraudzībā ir sporta nozare, iepriekš politikas pieredzi partijā "Latvijas ceļš" guvušais Tikmers atturējās vērtēt. Par sporta nozari atbildīgo Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) vada Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija), bet viņas partijas biedrs Sandis Riekstiņš ir Saeimas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs.

Par kuluāros izskanējušu viedokli, ka LOK vadības maiņa bija nepieciešama, lai nomazgātu organizācijas līdzšinējo saistību ar Ventspili, Aivaru Lembergu un viņu atbalstījušu partiju, Tikmers sacīja, ka katram ir jāinterpretē sava situācija. Viņš gan uzsvēra, ka līdzšinējā saistība ir devusi pozitīvu rezultātu, jo savulaik premjers Māris Gailis pēc Lilehammeres ziemas olimpisko apmeklējuma bija gatavs ieklausīties, lai izveidotu jaunu Latvijas sporta sistēmu. Tas ļāvis gan izveidot LOV, gan nodrošināt tai finansējumu.

Tikmers nepauda skaidru viedokli par attieksmi pret azartspēļu uzņēmumu reklāmām,

kas pēc likuma Latvijā nevar tikt izvietotas ārpus pamatdarbības veikšanas vietas, bet praksē situācija sportā ir krasi atšķirīga. Tikmers paskaidroja, ka LOK ir svarīgi paplašināt sportam ienākumu apjomu un dažādot atbalstītāju loku, bet totalizatoriem viņš īpašu vērību nav pievērsis.

"Neesmu domājis par totalizatoriem, man ir citi projekti, kā papildināt LOK ieņēmumus," teica Tikmers, precīzāk nepaskaidrojot. "Mans uzdevums kā LOK prezidentam ir nostiprināt organizāciju, ko taisos vadīt."

Savukārt sportistu vēršanos pēc atbalsta pie nebanku kreditētājiem Tikmers neatbalsta, bet piebilda, ka sadarbības partneru izvēle ir katra atlēta paša ziņā.

Viņaprāt, LOK tas "nenes bonusus", un sportistiem būtu jāapsver savas rīcības ietekme. Pat labākajiem sportistiem valsts atbalsts nenozīmē 100% nodrošinājumu, un Tikmers to arī neuzskata par vajadzīgu. Viņš aicina sportistus novērtēt valsts atbalstu, tostarp nodrošinātās treniņu iespējas un prēmijas par sasniegumiem.

"Nav īsti normāli, ka sportists var brīvi rīkoties ar privāto sponsoru piesaisti un nepārdomāti iesaistīties akcijās, kas ir dažādi vērtējamas. Jārunā ar sportistiem par ieguvumiem un zaudējumiem sporta nozarei," teica LOK prezidenta amata kandidāts. 

Komunikāciju ar sportistiem Tikmers uzskata par īpaši svarīgu un plāno to ieviest kā LOK darbības novitāti sākotnēji ar LOV sportistiem un visām sporta veidu federācijām.

Tikmers sagaida, ka tam pievērsīsies Kārlis Lejnieks, kurš ir vienīgais pretendents uz LOK ģenerālsekretāra posteni. 

"Acīmredzot, būs instrumenti, kā uzrunāt sportistus," sacīja Tikmers, atzīstot, ka ar aizliegumiem neko daudz nepanākt.

Tikmeru nesatrauc, ka darba grupa IZM vadībā valsts prioritāro sporta veidu kritēriju noteikšanā strādā bez LOK augstāko amatpersonu iesaistīšanas. Nesaņemot uzaicinājumu vadītājiem, olimpiskā komiteja deleģēja darba grupā savu ekspertu LOK juridisko direktoru Raiti Keseli. "Tas ir ekspertu līmenis, gaidām darba grupas rezultātus," teica Tikmers. 

Savukārt par valstī prioritāro sporta veidu noteikšanu Tikmers apgalvoja, ka reformas ir nobriedušas un tās būs.

LOK jau iepriekš rosināja nodalīt augstu sasniegumu sportu un tautas sportu, prioritātes katrā zarā izvērtējot atsevišķi. Kritērijus izcilības noteikšanā olimpiskajos sporta veidos Tikmers raksturoja kā ļoti vienkāršus - pieredzi sporta veidiem olimpiskajās spēlēs, pārstāvību LOV sastāvos un panākumus. 

Ja Nacionālā attīstības programma paredzēs Siguldā veidot pasaules līmeņa ziemas sporta centru, ieguldot bobsleja kamaniņu trasē apmēram 30 miljonu eiro, likumsakarīgs būs jautājums, kas trases rekonstrukcijas laikā notiks ar sportistiem bobslejā, kamaniņu sportā un skeletonā, piebilda LOK prezidenta amata kandidāts.  Ja valsts investēs centrā Siguldā, vajadzēšot atrast arī līdzekļus, ko ieguldīt cilvēkos un tehnikā.

Par svarīgu sporta panākumu vērtības un izcilības definēšanā Tikmers uzskata sabiedrības viedokli.

Ja sabiedrībai ir vajadzīgi sportisti, kas izcīna olimpiskās medaļas, nenodrošinot sev finansiālu labklājību, tā ir prioritāte, paskaidroja Tikmers. Viņš uzskata, ka pamazām jānovērš šķēršļi, kas liedz talantiem nonākt sportā, lai nepazaudētu nākamās izcilības. Savukārt iztikas pelnīšana ar olimpiskajiem sasniegumiem ir iespējama ne visos sporta veidos, turklāt ne visur Latvijas sportisti var būt galvgalī. 

"Ne visos sporta veidos ir tik daudz talantu, tradīcijas un iespēju, lai 150 disciplīnās latvieši būtu līderi," paskaidroja Tikmers. Viņš atgādināja, ka Latvijas sportisti cīnās globālā konkurencē ar mazāku rocībun nekā tā ir konkurentiem.

Tā kā olimpiskajā saimē ne visos sporta veidos var nopelnīt dzīvei, Tikmers iesaka attīstīt duālās karjeras iespējas, uzmanību pievēršot izglītības iegūšanai.

Tikmers atzina, ka viņa savulaik pārstāvētajā sporta veidā - airēšanā - nevar piedāvāt ko tādu, lai vēlāk atlēts sportā pelnītu. Sporta veida izvēle, pēc viņa teiktā, ir gan paša sportista, gan viņa ģimenes ziņā, bet iespējas attīstīties talantiem jādod neatkarīgi no izvēlētās nodarbes. 

Par svarīgu jautājumu Tikmers uzskata sportistu sociālo aizsardzību un vēlas iedarbināt efektīvu modeli.

Tikmers atzīst, ka neolimpiskajos sporta veidos ne visiem sasniegumiem var piemērot olimpisko mērauklu, tomēr kontekstu noteikti varot atrast. Tikmers Latvijā saskata izcilus sportistus, kas ir pelnījuši atbalstu orientēšanās sportā, florbolā un motoru sporta veidos. 

Olimpiskās kustības nākotni Tikmers uzskata par sarežģītu, ko apliecināja Covid-19 krīze. Nākotni viņš prognozēt nevēlas un nesteidz klāstīt savu redzējumu par olimpiskās kustības modernizēšanu, jo par savu atbildības sfēru uzskata LOK un grandiozu ideju virzīšanai arī neesot piemērotākais laiks. 

"Kad mums prasīs idejas, tad sapulcēšu izpildkomiteju un tās arī formulēšu," teica Tikmers.

LOK statūtos Tikmers vēlas panākt grozījumus, lai ierobežotu prezidenta pilnvaru laiku. Līdzās sportistu sociālajai aizsardzībai un duālajai karjerai viņa prioritāšu sporta sarakstā būs arī olimpisko čempionu pabalstu indeksēšana un olimpiskā mantojuma saglabāšana, izveidojot interaktīvu Slavas zāli.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti