Par 1956. gada ziemas spēlēm runājot, vispirms minami daži spilgtākie momenti, proti, atkal tika laboti dalības rekordi - 32 valstis un 821 sportists. Pirmo reizi olimpisko zvērestu nolasīja sieviete, Itālijas kalnu slēpotāja Džuliana Minučo, kura četrus gadus iepriekš izcīnīja bronzas medaļu. Spēlēs debitēja PSRS izlase, Bolīvija un Irāna, turklāt
sacensības varēja skatīt televīzijā gandrīz vai visā pasaulē.
Debitanti, kuru vidū gan nebija neviena latviešu sportista, pārsteidza ar augstvērtīgiem rezultātiem vairākos sporta veidos. PSRS komanda hokejā pārspēja Kanādu ar 2:0 un ieguva zelta medaļas, arī ātrslidošanā krievu sportisti izcīnīja septiņas no 12 medaļām, tostarp četras zelta godalgas.
Jevgeņijs Grišins saņēma pat divas zelta medaļas un sasniedza divus pasaules rekordus. Daudz neatpalika arī zviedru ātrslidotājs Sigvards Eriksons - viņš izcīnīja zelta un sudraba medaļu, kā arī 10 000 metros uzstādīja olimpisko rekordu. Savukārt Šveices kalnu slēpotāja Madelaine Bertoda pasniedza sev skaistu 25. dzimšanas dienas dāvanu - uzvaru nobraucienā, bet austrietis Tonijs Zailers kļuva par pirmo kalnu slēpotāju, kurš izcīnījis trīs olimpiskās zelta medaļas, paliekot nepārspēts nobraucienā, slalomā un milzu slalomā.
Divus gadus vēlāk leģendārais Zailers triumfēja arī pasaules čempionātā nobraucienā, milzu slalomā un kombinācijā, bet slalomā izcīnīja sudraba medaļu. Drīz pēc tam viņš beidza spožo sportisko karjeru, kļūstot par mūziķi un kino aktieri. Varbūt kādam vēl atmiņā ir filma "Tur, kur kalni", kas tika uzņemta Austrijas Alpos ar Zaileru vienā no galvenajām – Gotfrīda Zandgrūbera - lomā. 1985. gadā SOK viņam piešķīra augstāko apbalvojumu - Olimpisko ordeni.
7. ziemas olimpiskajās spēlēs 16 godalgas izcīnīja PSRS izlases sportisti, 11 godalgas saņēma austrieši un septiņas - Somijas pārstāvji.
