Savā ziņā šīs spēles bija ugunskristības arī jaunievēlētajam Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidentam Huanam Antonio Samarančam, kura prezidentūras laikā tās bija pirmās ziemas olimpiskās spēles. Interese sporta pasaulē par Sarajevas spēlēm izrādījās neparasti liela, jo krita gan dalībvalstu skaita rekords (29), gan dalībnieku skaits bija necerēti liels - 1272 sportisti.
Viņu vidū bija 11 Latvijas pārstāvji, kas sacentās divos sporta veidos – kamaniņbraukšanā un bobslejā, kur tā bija olimpiskā debija. Uz starta kamaniņās atkal stājās iepriekšējo spēļu medaļnieces Vera Zozuļa un Ingrīda Amantova, kā arī divnieka ekipāža Juris Eisaks un Einārs Veikša. Olimpiskās sezonas ieskaņā Vera bija uzvarējusi triju trašu turnīrā, tomēr Sarajavā dominēja vācietes. Inga izcīnīja 4.vietu, Vera, kurai tas bija pēdējais lielais starts, pēc rupjas kļūdas pēdējā braucienā palika piektajā pozīcijā. Puiši summā bija septītie…
Bobslejā tā nopietnāk par Latvijas sportistiem sāka runāt tikai pirmsolimpiskajā gadā, kad tapa skaidrs, cik vērti un nozīmīgi ir rūpnīcā VEF ražotie jaunie bobi.
Vintenbergā Jānis Ķipurs un Aivars Šnepsts izcīnīja Veltina kausu, kas bija mūsu pirmā lielā balva, Zintis Ekmanis ar krasnojarskieti Vladimiru Aleksandrovu bija trešie, junioru ekipāža Māris Poikāns un Ivars Bērzups uzrādīja ceturto laiku. Turklāt Eiropas čempionātā Ķipurs/Šnepsts izrādījās labākie, bet Ekmanis/Aleksandrovs izcīnīja bronzas medaļu.
Olimpiskajā startā, kā jau debitantiem, neklājās viegli.
Bija izcili braucieni un rupjas kļūdas, neizpalika arī strīdi un ķīviņi, tomēr gala iznākums nebija peļams - aiz diviem vācu bobiem trešā bija Latvijas trīssoļlēkšanas čempiona Ekmaņa ekipāža,
kamēr Ķipura divnieks vēl šoreiz līdz goda pjedestālam netika. Četrinieku sacensībās uz īpašu veiksmi nebija ko cerēt - VEFs bija radījis tikai vienu bobu, un tas pats Ķipuram nekādi neklausīja.
PSRS hokeja izlase revanšējās par katastrofālo neveiksmi Leikplesidā, un PSRS izlasi kopā ar Viktoru Tihonovu vadīja viņa pēctecis pie Rīgas "Dinamo" stūres Vladimirs Jurzinovs. Treneri pirms olimpiskā turnīra no komandas atskaitīja latvju ledus zvaigzni Helmutu Balderi, tā pārsvītrojot viņa cerības kļūt par olimpisko čempionu.
Lai neļautos pesimismam, vēl tikai jāatgādina, ka pie ASV vienības komandtiltiņa arī šajās spēlēs atradās latviešu speciālists – izlases galvenais ārsts bija ortopēdijas speciālists, Hārvardas universitātes mācību spēks Bertrams Zariņš.
