Latvijas Olimpiskā komiteja apņemas īstenot Valsts kontroles revidentu sniegtās norādes

Valsts kontrole revīzijā pārliecinājusies, ka Latvijas Olimpiskās komitejas piešķirtie valsts budžeta līdzekļi ir izlietoti atbilstoši mērķim, tai skaitā atbalstot sportistu gatavošanos olimpiskajām spēlēm un gatavojoties viņu dalības nodrošināšanai olimpiādē. Tomēr revidenti piefiksējuši problēmas ar sporta federācijām piešķirtā finansējuma izlietojuma uzraudzību. Latvijas Olimpiskā komiteja ņems vērā Valsts kontroles norādes un sola veidot jaunu finansēšanas kārtību.

Latvijas Olimpiskā komiteja apņemas īstenot Valsts kontroles revidentu sniegtās norādesJānis Kincis

Aizvadītajos divos gados Latvijas Olimpiskajai komitejai no valsts budžeta piešķirti vairāk nekā 13 miljoni eiro, ieskaitot ziedojumu no "Latvijas Valsts mežiem" un papildu vēl divi miljoni eiro Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai. Valsts kontrole pēc vairāk nekā gadu ilgušās revīzijas norāda, ka kopumā finansējums sasniedzis tam paredzētos mērķus, tomēr līdzekļu novirzīšanā konstatēti trūkumi. Atsevišķos gadījumos fiksēti interešu konflikta riski, jo sporta federācijas pārskaitījušas finanšu līdzekļus biedrībām, kuru dibinātājs vai valdes loceklis vienlaicīgi ir arī sporta federācijas valdes loceklis. Tāpat atsevišķas federācijas finansējumu no valsts saņēmušas dubultā apjomā par summu ap 37 000 eiro. Šo situāciju un tās risinājumu sīkāk raksturo Valsts kontroles vadītājs Rolands Irklis.

„Vairākas sporta veidu federācijas saņem līdzekļus gan no Latvijas Sporta federāciju padomes, gan pa taisno no Latvijas Olimpiskās komitejas. Tās federācijas, kas to pieļāvušas, ir Latvijas Bobsleja un skeletona federācija, Kamaniņu sporta federācija, Jātnieku federācija un Latvijas Šaušanas federācija. Ir jau gadījumi, kad šie līdzekļi atmaksāti atpakaļ, un Latvijas Olimpiskā komiteja ieviesusi vienas pieturas aģentūras principu, kas ļauj izsekot finansējuma plūsmai un nodrošināt, ka finansējumu nepārskaita dubultā.”

Par papildu divu miljonu eiro piešķīrumu Covid‑19 pandēmijas seku mazināšanai revidenti secināja, ka 21 sporta federācijai finansējums piešķirts pēc vienotas pieejas, ir izsekojams un atbilst Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apstiprinātajai kārtībai un kritērijiem. Tomēr primāri atbalstītas sporta veidu federācijas ar vislielāko potenciālu gūt sasniegumus visaugstākā līmeņa sacensībās, taču pretēji mērķim mazāk saņēmušas tās sporta jomas, kam pandēmijas dēļ strauji krities privātais finansējums.

"Nekas nav tik pilnīgs, lai nebūtu vēl labāks,” Valsts kontroles norādes komentē Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Žoržs Tikmers. Viņš stāsta, ka skaidrības un pārskatāmības dēļ Olimpiskā komiteja kopš šā gada sākuma slēdz tikai vienu līgumu ar katru no olimpisko sporta veidu federācijām. Laikā līdz šim gadam komitejai ar 32 federācijām bija 163 līgumi, bet šobrīd – tikai 31. Savukārt ne vēlāk kā līdz 2023. gadam komiteja sola ieviest plašāku finansējuma sadales reformu sporta nozarē, stāsta Tikmers.

"Mēs gribētu izveidot sistēmu, ka finansējuma plūsmu tiktu sadalīta trīs daļās. Tas paredz atsevišķi nodalīt olimpiskos, neolimpiskos sporta veidus un pielāgoto sporto. Tas izslēgtu iespējas ar vieniem atskaites dokumentiem pieņemt un, kā mēs redzam, atsevišķos gadījumos arī saņemt šādu finansējumu."

Revīzijas ietvaros Valsts kontrole ir sniegusi Latvijas Olimpiskajai komitejai kopā septiņus ieteikumus. Daļu no reformām komiteja gatava īstenot šā gada otrajā pusē. Priekšlikumus saņēmusi arī Izglītības un zinātnes ministrija, piemēram, par federācijām sasniedzamo mērķu skaidrāku definēšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt