Pekinas ziemas olimpiskajās spēlēs, kas sāksies 4. februārī un kuru moto ir "Kopā pretī vienotai nākotnei", bez plašiem drošības pasākumiem Covid-19 pandēmijas dēļ neiztiks, un tās notiks striktos “burbuļa” apstākļos. Tāpat kā vasaras spēles, arī ziemas spēles noritēs bez skatītājiem no ārvalstīm. Vietējiem iedzīvotājiem spēles gan būs atļauts vērot, septembra beigās lēma Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK).
Savukārt sportistiem, kuri piedalīsies spēlēs, būs jābūt pilnībā vakcinētiem vai pretējā gadījumā jādodas 21 dienu ilgā karantīnā. Sportisti, kas spēs medicīniski pamatot, kādēļ nav vakcinējušies, varētu piedalīties spēlēs, tomēr katra lieta tikšot izskatīta atsevišķi. Sagatavošanās darbi joprojām turpinās, un pirmdien gaidāma Pekinas spēļu rīcības komitejas preses konference.
Ķīnas attiecības ar Rietumiem nebūt nav vienkāršas, un atsevišķos brīžos vērojami saspīlējumi, kas noved pie dažādiem kritiskiem politiķu izteikumiem abās nometnēs. Pekina bieži vien kritizēta par cilvēktiesību pārkāpumiem, un tas kļuvis par iemeslu, kādēļ izskan aicinājumi spēles boikotēt. Mērenāki izteikumi norāda uz vēlmi, lai uz Pekinu nedotos valstu augstākās amatpersonas. Tikmēr radikālākie aicina uz pilnu boikotu, uz spēlēm nebraucot nevienam vai aicinot spēles sarīkot citur.
Saistībā ar Covid-19 izcelsmes izmeklēšanu saspīlētas attiecības jau ilgāku laiku vērojamas starp Ķīnu un Austrāliju.
Šī iemesla dēļ atsevišķi Austrālijas politiķi uzsvēruši, ka gaidāmās ziemas olimpiskās spēles būtu nepieciešams boikotēt. Arī Lielbritānijas leiboristu politiķi iepriekš aicinājuši valdības un karaliskās ģimenes locekļus uz spēlēm nedoties.
"Valdība pašlaik rīkojas kā mēnessērdzīga – tā izplata skaļus paziņojumus par to, kas notiek ar uiguriem Sjiņdzjanā, viņi saka, ka tas ir noziegums pret cilvēci," jūlijā teica Lielbritānijas parlamenta locekle Liza Nandija. "Parlaments saka, ka tas ir pielīdzināms genocīdam. Tas ir tik nopietni, ka nevaram vienkārši izlikt sarkano paklāju un piedalīties.”
Aicinājumi boikotēt spēles izskanējuši arī Amerikas Savienotajās Valstīs.
Piemēram, spēles boikotēt aicināja bijušais valsts sekretārs Maiks Pompeo. Viņš arī atzina, ka iepriekšējā Baltā nama administrācija darbības pēdējos mēnešos centusies pārliecināt SOK par ziemas olimpisko spēļu pārcelšanu citur. Boikotēt spēles Pekinā ir aicinājuši vairāki ASV republikāņu politiķi, kas to pamato ar Ķīnas represijām pret uiguriem. Prezidenta Džo Baidena administrācija gan līdz šim nav paudusi nostāju šāda boikota jautājumā. Savukārt Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi sacījusi, ka tie ārvalstu līderi, kuri apmeklēs spēles, zaudēs savu morālo stāju.
Boikotu aktīvi cenšas panākt arī cilvēktiesību grupas, arī Tibetas aktīvists Kaldens Obara.
“Ja Ķīna nepārtrauc cilvēktiesību pārkāpumus Tibetā un kaimiņu reģionā, Ķīnai nedrīkst atļaut rīkot 2022. gada ziemas olimpiskās spēles,” teica Obara.
Februārī 180 cilvēktiesību grupas kopīgā vēstulē lūdza valdībām nesūtīt pārstāvjus uz olimpiādi.
Bet vēl pirms nepilna mēneša 200 cilvēktiesību grupas nosūtīja kopīgu vēstuli olimpiskajām raidorganizācijām, tostarp CBC un NBC, lūdzot viņus atcelt gaidāmo Pekinas ziemas spēļu atspoguļošanu Ķīnas garā cilvēktiesību pārkāpumu saraksta dēļ. Cilvēktiesību grupu mērķis ir trāpīt SOK vārīgākajā vietā – bankas kontā. Apraides tiesību pārdošana veido milzīgu 73% daļu no SOK finansēm.
SOK, visticamāk, ir labi informēta par Ķīnas cilvēktiesību pārkāpumiem. Komiteja izveidojusi ziņojumu ar nosaukumu “Ieteikumi Starptautiskās Olimpiskās komitejas cilvēktiesību stratēģijai”, un tā līdzautors ir bijušais ANO augstais komisārs cilvēktiesību jautājumos, kurš kritizējis Ķīnu par nesadarbošanos ziņojuma tapšanā.
Tomēr nešķiet, ka boikotam kāds atsauksies. Šāds solis sportistu vidū ir ļoti nepopulārs.
Piemēram, vairākkārt pret spēļu boikotu iebildumus padusi ASV Olimpiskā un paralimpiskā komiteja, uzsverot, ka sportisti nav jāizmanto kā „politiskie bandinieki”.
Atskatoties vēsturē, 66 valstis pēc ASV iniciatīvas 1980. gadā boikotēja Maskavas olimpiskās spēles. Toreiz šādi tika reaģēts uz Padomju Savienības iebrukumu Afganistānā. 14 Austrumu bloka valstis uz to atbildēja, 1984. gadā boikotējot Losandželosas olimpiskās spēles.
Pekinas spēļu laikā un pirms tām par politisko dimensiju, visticamāk, daudz vairāk tiks runāts ārpus Ķīnas. Tikmēr paši ķīnieši ir noskaņoti optimistiski un pauž sajūsmu par šāda mēroga sporta notikumu valstī.