Ceturtā ziemas olimpiāde - garākais pilsētas nosaukums, kuplākā Latvijas delegācija

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem un 4 mēnešiem.

Šoreiz Garmišpartenkirhene, 1936.gads, ceturtās ziemas olimpiskās spēles... Ja pirms četriem gadiem Leikplesidā nepiedalījās neviens Latvijas pārstāvis, tad uz Vāciju devās nepieredzēti kupla delegācija - 26 sportisti, kas startēja ātrslidošanā, hokejā, daiļslidošanā, distanču un kalnu slēpošanā. Taču rezultāti izrādījās krietni vien zemāki, nekā bija cerēts.

Gadu iepriekš Jānis Andriksons izcīnīja uzvaru pasaules studentu čempionātā ātrslidošanā Sanktmoricā, bet Vācijā goda pjedestāls pat sapņos nerādījās. 20 gadu vecais Alfons Bērziņš labāko rezultātu sasniedza 500 metru distancē, un tā bija 14.vieta, kas izrādījās mūsu sportistu labākais individuālais sniegums Garmišpartenkirhenē. Uz daiļslidošanu īpaši necerējām, un rezultāti arī bija stipri pieticīgi…

Ceturtās ziemas olimpiskās spēles Garmišpartenkirhenē
00:00 / 03:36
Lejuplādēt

Atklāšanas parādē 6.februārī Latvijas karogu nesa hokejists Leonīds Vedējs. Šis fakts un tas, ka 1935.gadā tika izcīnīta trešā vieta studentu ziemas spēlēs Sanktmoricā, protams, viesa cerības, bet arī tās ātri izplēnēja. 15 komandu konkurencē latvieši dalīja 13.-15.vietu. Mazs gandarījums bija vien tas, ka izlases aizsargs Arvīds Jurgens kļuva par otro Latvijas sportistu, kurš startējis gan vasaras gan ziemas spēlēs - 1924.gadā Parīzē viņš bija sargājis Latvijas futbola izlases vārtus.

Ādolfs Hitlers apsveic ar uzvaru Norvēģijas daiļslidotāju Sonju Heniju
Ādolfs Hitlers apsveic ar uzvaru Norvēģijas daiļslidotāju Sonju Heniju

Pirmo reizi olimpisko spēļu programmā bija iekļauta kalnu slēpošana, un mūsu valsts pārstāvji, trenējušies vien Gaiziņa nogāzēs, bija spiesti samierināties ar ļoti pieticīgiem rezultātiem. No citiem sporta veidiem atzīmējama vienīgi 4x10 km slēpošanas stafete, kurā 16 vienību konkurencē Herberts Dāboliņš, Pauls Kaņeps, Edgars Grudzītis un Alberts Riekstiņš ieguva 13.vietu, kas bija labākais latviešu sasniegums Garmišā.

Kā pieticīgo sniegumu galvenais iemesls tika minēti nepiemērotie laikapstākļi, kādos mūsu sportisti gatavojās - ziema bija ļoti silta, un daži olimpiskie kandidāti pāris nedēļas pirms spēlēm sniegu pat nebija redzējuši. Šad tad iegāza arī nepietiekama disciplīna, komandas veidotājam Robertam Plūmem savukārt pārmeta atklātuma trūkumu sastāva noteikšanā, draugu būšanu un, kā rakstīja laikraksts "Rīts", tad dalībnieki ar vislielāko sarūgtinājumu stāstījuši  par visādiem līdzbraucējiem, kuri skaitījušies it kā delegācijā un izmantojuši priekšrocības, kuras bija domātas tikai aktīviem sportistiem.

Ceturtajās ziemas olimpiskajās spēlēs piedalījās 646 sportisti no 28 valstīm, un šīs bija pēdējās ziemas spēles pirms Otrā pasaules kara sākuma. Pirmais valstu trijnieks - Norvēģija ar 15 medaļām, Zviedrijai septiņas, Vācijai - sešas godalgas. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti